Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas sakās 2011. gada ziemā, kad Kārlis bundziniekam Jurim Kroičam ieminējās, ka viņam ir vēlme kājām šķērsot Latviju – no Indras līdz Papei. Lai gan Kazāks to bija domājis darīt viens, Kroičs šo stāstu turpinājis daudzskaitlī: «Prātīgāk būtu, ja mēs brauktu ar riteņiem.»
Kazākam gan kārtīga velosipēda tādam ceļojumam nebija, un Kroičs tūdaļ ķēries pie tā meklēšanas. Nepagāja ilgs laiks, kad bija skaidrs – viņi tiešām brauks, turklāt ne jau divatā. Stāstot pa šo ideju, gribētāju pievienoties šajā piedzīvojumā kļuva arvien vairāk, un tad dzima doma – paķers līdzi arī mūzikas instrumentus. 2012. gada vasarā notika pirmais Velomūzikas brauciens – no Staburaga līdz Oleriem.
Kopš tā laika Kazāks ar domubiedriem šādos braucienos ir devies katru vasaru un PDz atklāj – viņš kopumā nobraucis jau 5000 kilometru.
«Mēs esam braukuši gan sešatā, gan bijusi 14 cilvēku kompānija, kas man patiesībā jau ir par lielu. Ir grūtāk visus pieskatīt un saskaitīt,» neslēpj mūziķis.
Vaicāts, kā nonākt muzikālo veloceļotāju vasaras komūnā, Kazāks saka: «Galvenais ir gribēšana un patikšana. Vislabāk ir, ja cilvēks muzicē un pazīst kādu no mums, jo tad pats kompānijā jutīsies labāk.» Jau no pirmās vasaras kopā ar viņu ir bijis mūziķis Kaspars Tobis, 2016. gadā pievienojās aktieris Kaspars Zvīgulis, vēlāk – arī Arturs Krūzkops.
Ceļotāji nekad nemaksā par naktsmājām – viņi tās maina pret koncertu. Tā viņi viesojušies vairākās lauku sētās, arī pie sabiedrībā zināmiem ļaudīm. Nakšņojuši mākslinieku Kārļa un Ievas Zemīšu atjaunotajā Oleru muižā, apmetušies Mazirbē pie dabas mīļotājiem žurnālistes Anitras Toomas un zoologa Viļņa Skujas, paciemojušies pie aktrises Marijas Bērziņas Košragā un ēduši aktrises Daces Bonātes un režisora Valda Lūriņa gatavotās vakariņas viņu dzimtas īpašumā Ķiplokos.
Savus un domubiedru vasaras piedzīvojumus Kazāks nupat iemūžinājis grāmatā Sākums mūs atrod pats. Tā kā pirmajos braucienos tapušās fotogrāfijas ar īpašu kvalitāti neizcēlās, Kārlis gāja grūtāku un radošāku ceļu – stāstus papildināja ar saviem zīmējumiem.
Kazāks saka – parasti ap Ziemassvētkiem sākas domāšana, uz kuru pusi doties nākamajā vasarā. Vēl esot daudz neiepazītu maršrutu. Un ir vietas, kur viņš labprāt atgrieztos.
«No mazāk zināmajām es gribētu vēlreiz aizbraukt uz Jezufinovas muižu. Mēs tur reiz bijām, un tad tur izskatījās diezgan bēdīgi. Gribētos paskatīties, vai pa šo laiku nav kļuvis priecīgāk,» saka Kārlis.
Pašam vistuvākā ir Vidzeme, lai gan Velomūzikas braucienos tā apgūta vismazāk. «Pats esmu dzimis un audzis Jelgavā, taču beidzamajā laikā sāku apzināties sevi kā vidzemnieku, jo tā ir mana tēva dzimtā puse. Posms no Rūjienas līdz Valkai – kaut kas mani uz turieni velk… Tur ir ne tikai skaistas vietas, bet arī starp tās puses cilvēkiem es jūtos patiešām labi,» tā Kārlis. Vaicāts, vai plāno savus Velomūzikas pārgājienus pierakstīt vēl kādā grāmatā, dziesminieks atbild: «Ja nu vienīgi uznāks vēl kāda pandēmija…»
