Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
3
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Kirils Serebreņņikovs no 2017. gada augusta līdz 2019. gada aprīlim pavadīja mājas arestā, jo apsūdzēts par Maskavas Gogoļa centram piešķirto valsts līdzekļu piesavināšanos. Arī šobrīd viņam liegts pamest Krieviju, tāpēc režisors nevarēja ierasties Rīgā, kur izrādīja Outside – veltījumu ķīniešu fotogrāfam Renam Hangam, kurš 30 gadu vecumā izdarīja pašnāvību, protestējot pret politiskās sistēmas spiedienu pret māksliniekiem.
Līdz Rīgai gan nonāca autora videovēstījums, kurā autors atzina: «Tur ir daudz personīga un daudz izdomāta. Par izrādes varoņiem kļuva Hangs un amerikāņu fotogrāfs Roberts Mepltorps. Abu māksla tika aizliegta, abiem bija līdzīga ķermeņa uztveres estētika, abi mēģinājuši adaptēties sabiedrībā, jo radījuši mākslu uz naža asmens. Paldies rīdziniekiem, ka atbalstāt mani šajā laikā. Šī izrāde pierāda, ka mākslai nav robežu – to nevar nolikt aiz aizslēgtām durvīm.»
Citi lasa
Izrāde Rīgā tika uzņemta duāli: pēc tās kājās cēlās aptuveni puse zāles, bet otra puse sēdēja un atturīgi aplaudēja. Sociālajos tīklos daudzi pauda neizpratni, vai tiešām Latvijas Nacionālajā teātrī vajadzētu rādīt tik šokējošas izrādes, kuras lielākajā daļā aktieri spēlē kaili. Tajā pašā laikā daļa skatītāju un ārzemju teātra kritiķi to raksturo kā «,iespējams, visatkailinātāko mākslinieka grēksūdzi līdz šim».
Latvijas Nacionālā teātra direktora palīgs Ojārs Rubenis režisoru Kirilu Serebreņņikovu pazīst jau 12 gadu, un viņi joprojām satiekas, kad Rubenis viesojas pie viņa Krievijā. «Skatoties šo izrādi, man kļuva fiziski slikti. Bet vienlaikus es jutos ļoti laimīgs, ka Latvijas sabiedrība ir veiksmīgi izvairījusies no elles, kāda atainota izrādē. Pazīstot režisoru, zinu, ka izrāde ir mākslinieka manifests un kliedziens par iekšējo brīvību.»
Viedokļi
- Producents Andrejs Ēķis:
«Ļoti drosmīgi! Mani grūti ar kaut ko dzīvē pārsteigt, bet sākumā es apmulsu. Beigās, kad sapratu, ka stāsts ir par konkrētu cilvēku un viņa radītajām fotogrāfijām, biju sajūsmā, cik atklāti var pasniegt savu vēstījumu. Neuztvēru kailos ķermeņus uz skatuves kā pašmērķi.»
- Rīgas mērs Oļegs Burovs:
«Izrāde ir ļoti drosmīga. Aktieri riskē ar brīvību un karjeru. Nevaru viennozīmīgi pateikt, vai man patika. Jāpaiet vairākām dienām, lai tā nosēstos, jo formu, kādā izrāde ir iestudēta, nav vienkārši pieņemt.»
- Režisors Vladislavs Nastavševs:
«Man ir ļoti personīgas emocijas. Pateicoties Kirilam, esmu tas, kas šobrīd esmu, jo viņš mani uzaicināja strādāt uz Maskavu. Viņš man ir daudz ko iemācījis, un es šobrīd skatījos sava skolotāja darbu. Gan personīgi, gan profesionāli esmu sajūsmināts.»
- Amerikāņu izcelsmes krievu aktieris Ostins Bairons:
«Svarīgākais šajā stāstā ir fakts, ka māksliniekam jāizdara izvēle – vai nu neatgriezeniski sevi atdot mākslai, vai sēdēt siltā vietiņā un labi nopelnīt. Es šajā izrādē neatkailinos, bet man ir pieredze citās izrādēs. Varbūt pirmās sekundes ir mulsinošas, bet cits cita priekšā mēs nekautrējamies, jo cits par citu zinām visu.»
