Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Tradicionāli vecmeitu ballītes rīkošanu topošā sieva uztic labākajām draudzenēm. Un mūsdienās jau vairs nav aktuāli ievērot banālus stereotipus, piemēram, doties svinēt uz Vecrīgas krodziņiem. Vecmeitu ballīte var būt arī kas vairāk, nevis tikai saldsērīga vai trakulīga atvadīšanās no vientuļnieku dzīves, kad par katru cenu nepieciešams mežonīgi uzdzīvot kādā bārā vai iet skatīties uz puskailiem vīriešu torsiem, kas kustas deju ritmos. Daudz būtiskāk – lai vecmeitu ballīte kļūtu par meiteņu kopīgo piedzīvojumu ar jēgu un vērtību.
Straujajā ikdienas ritmā nemaz jau tik bieži neiznāk kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar tuviem cilvēkiem.
Bet šis nu reiz ir notikums, kad visas līgavas tuvākās draudzenes izbrīvē laiku un uzmanības centrā ir vakara galvenā varone – topošā sieva.
Gatavojoties vecmeitu ballītei, svarīgākais ir ņemt vērā, kādas izklaides un atrakcijas konkrētajai līgavai varētu sagādāt prieku. Pasākums jāpiepilda ar maziem piedzīvojumiem, pārsteigumiem un sirsnīgām dāvaniņām, kas šo īpašo dienu padarītu neaizmirstamu. Piemēram, šāds scenārijs. No rīta līgavai uz mājām pakaļ atbrauc viņai mīļš aktieris vai dziedātājs un nogādā viņu vietā, kur jau gaida draudzenes. Tad visas kopā sapucējas – ieveido matus, sagrimējas – un kopīgi dodas brokastīs vai, teiksim, izbraucienā ar laivu. Bieži meitene sarīko kopīgu fotosesiju.
Emocijām piesātinātas vienmēr ir ekskursijas pa bērnības takām, piemēram, var noorganizēt braucienu uz skolu, kur klasē sagaida tuva skolotāja, vai doties uz dzimtās pilsētas kultūras namu un nodziedāt tur līgavas mīļāko dziesmu. Tādus saviļņojošus mirkļus par naudu nevar nopirkt, un tie silda sirdi vēl ilgi.
Ir vērts ieviest kopīgu Whatsapp čatu, kurā dalīties ar idejām un organizēt pienākumu sadali, kā sīki saplānot visas detaļas, vienoties par ballītes vadmotīvu, saskaņotiem tērpiem vai dažādiem citiem elementiem. Var izdomāt oriģinālu tēmturi, ko pievienot vecmeitu ballītes laikā iemūžinātajām fotogrāfijām.
Dažas idejas scenārijam
- SPA kūre vai pirts rituāls. Atpūtas brauciens uz SPA dāmu kompānijā vienmēr ir lieliska ideja – masāža un relaksējoša atpūta baseinā, malkojot kādu gardu kokteili! Arvien populārāks kļūst senlatviešu pirts rituāls lauku mierā un klusumā – tas atraisot sievišķo spēku pirms ieiešanas nākamajā dzīves posmā.
- Izjust adrenalīnu. Ja līgava patīk kas ekstrēmāks, iespējams, piemērotas tādas aktivitātes kā lidojums ar Zērgli Siguldā, lidojums vēja tunelī Aerodiumā, elektrokartingi, izbrauciens ar SUP dēļiem, ekskursija ar kvadricikliem, pastaiga pa Baskāju taku, šautuves apmeklējums vai tradicionālais izbrauciens ar jahtu.
- Radošās darbnīcas vai meistarklases. Ja topošā sieva ir kulinārijas entuziaste, viņai patiks kāds gastronomijas pasākums, piemēram, kopīga eklēru, zefīru vai mandeļcepumu meistarklase. Vai arī kroņu darināšanas meistarklase – izgatavoto kroni pēc tam līgava var likt galvā laulājoties. Izvēle ir plaša, piemēram, gleznošanas, keramikas trauku vai sapņu ķērāju gatavošanas, kaligrāfijas meistarklases – kas nu atbilst konkrētās līgavas interesēm.
- Gardās ekskursijas. Iespējams, ir vērts doties izzinošā un reizē baudpilnā ekskursijā uz Laimas vai Pūres šokolādes muzeju, Skrīveru saldumu darbnīcu vai noreibt priekā kādā no vīna degustācijas vietām.
- Kvesta istabas. Ja laikapstākļi nelutina, aizraujošs piedzīvojums iekštelpās ir kopīga atrašanās piedzīvojumu istabā, kur, saliedējoties komandā, jāizpilda āķīgi atjautības uzdevumi un mīklas. Bieži kvesta telpas piedāvā arī iespēju pēc tam baudīt šampanieti un uzkodas.
- Pikantai noskaņai. Var pieteikties ekskursijai, kuras laikā draudzeņu kompānija gūs informāciju par jaunākajām un interesantākajām seksa rotaļlietām un intīmo kosmētiku, kā arī idejas, kā paplašināt baudas apvāršņus. Tuvu draudzeņu lokā būs arī interesanti apgūt kādu pavedinošu deju, piemēram, privātā pole dance jeb dejas ap stieni, striptīza vai stripplastikas nodarbībā.
LĪGAVU PIEREDZES STĀSTI
IEVA FLORENCE-VĪKSNE, aktrise:
«Mani neinteresē publiska iedzeršana, kas parasti saistās ar trokšņainām vecmeitu ballītēm. Gribēju šo dienu pavadīt, darot ko lietderīgu un jēgpilnu, tāpēc jau sākumā nolēmu – vecmeitu ballīti rīkošu pati. Draudzenes, protams, vēlējās piedalīties, taču es paliku pie sava – man jābūt iesaistītai, citādi var gadīties, ka noorganizētais man vienkārši nepatīk.
Neplānotas aktivitātes man dažreiz mēdz sagādāt stresu, tāpēc īpaši piekodināju: «Mīļās, pārsteigumus cienu, man tie patīk, tomēr, lūdzu, ne šoreiz!» Manuprāt, šajā dienā ir jāpakārtojas līgavas vēlmēm. Un, lai arī cik labi draudzenes mani pazīst, viņas nevar iejusties manā ādā un simtprocentīgi zināt, kā šo dienu esmu iztēlojusies. Vīrietim varbūt patiešām var uznākt pirmskāzu depresija un gribas nolaist tvaiku dažādās aktivitātēs, bet topošajai sievai kāzas ir ilgi gaidīts notikums, pietiekami intīms brīdis, kur nav vietas stresam un pārdzīvojumiem.
Vecmeitu ballīte manā izpratnē ir pasākums, kur aktivitātes nenomāc un kur draudzeņu lokā nesteidzīgi varam radīt ko atmiņā paliekošu, skaistu un baudāmu.
Man bija ļoti būtiski pirms kāzām arī paspēt pavadīt laiku kopā mammu, tādēļ pirmais, ko vecmeitu ballītē darījām, – devāmies ciemos un runājāmies par dzīves pieredzi, esot sievietei. Tas, manuprāt, ir būtiskākais, ko jaunās līgavas vēlētos zināt. Un kurš gan cits to labāk pastāstīs, ja ne viens no svarīgākajiem cilvēkiem dzīvē? Pašu vecmeitu ballīti nolēmu rīkot tepat manā mīļajā Rīgas dzīvoklī, un man radās ideja noorganizēt fotosesiju 20. gadu stilā – ar korsetēm, ondulācijām, grimu.
Sarunājām fotogrāfu, ietērpāmies korsetēs (tās jau laikus iegādājāmies internetā), uzvilkām cimdus un skaistas garās zeķes, cita citu uzkrāsojām un pavadījām vakaru 20. gadu burvībā. Iejušanās jaunos tēlos mums sagādāja lielu jautrību, un fotogrāfs ieradās īstajā brīdī, lai nesamākslotā veidā iemūžinātu, kā norit gatavošanās process.
Manas draudzenes man bija lielākais pārsteigums – šīs trakās idejas īstenošanā bija jāpiedalās visām, bet ne katra sieviete taču ir gatava uzdrošināties tik atklāti sievišķīgi saģērbties.
Šoreiz visas bija nopietni sagatavojušās, padomājušas par katru detaļu. Kopā mums izdevās uzburt sievišķīgu noskaņu, un no vecmeitu ballītes man ir palikušas neaizmirstamas atmiņas un skaistas fotogrāfijas. Turklāt vecmeitu ballītes rīkošanas process man pašai bija vislielākie svētki. Priecājos, ka draudzenes to novērtēja.»
Mans ieteikums: «Uzticēties sev, savām idejām un savai iekšējai ugunij.»
KRISTA BATRAKA, izglītības darba vadītāja:
«Zināju, ka savā vecmeitu ballītē vēlos sirsnīgu kopā būšanu ar draudzenēm, nevis tradicionālās izdarības – staigāšanu pa Vecrīgas bāriem vai ekstrēmas aktivitātes, piemēram, lēkšanu ar gumiju.
Abas ar vedējmāti, kas uzņēmās organizēt arī vecmeitu ballīti, esam kaislīgas ceļotājas, un jau vairākus mēnešus iepriekš mums bija saruna, vai konkrētā laika posmā man izdotos izbrīvēt dažas dienas, lai izspruktu ārpus Latvijas. Taču man nebija ne mazākās nojausmas, kā tieši tas notiks un kāds būs galamērķis. Divas nedēļas pirms vecmeitu ballītes saņēmu skaistu ziedu kasti ar pievienotu vēstulīti, kurā bija instrukcija: mazajā koferī paņem līdzi kleitas un kādu siltāku apģērbu, lai dotos piedzīvojumā.
Norādītajā dienā ierados Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kur mani sagaidīja tuvākās draudzenes. Bija uzklāts galds, dzērām šampanieti, pļāpājām, piedalījāmies kopīgā fotosesijā. Draudzenes smejoties teica: «Tālāk brauksim tālāk uz Siguldu, lēksi ar gumiju,» – un kādā brīdī noticēju, ka mani patiešām sagaida šāds scenārijs. Taču, kad tuvojāmies lidostai, sapratu, ka paredzēts kas grandiozāks. Devāmies uz Barselonu. Par manu pasi bija parūpējies topošais vīrs, arī finansiāli iesaistījās pasākuma organizēšanā.
Viņš bija sagatavojis arī īpašu pārsteigumu – lidojuma laikā stjuarte atnesa ar roku rakstītu man adresētu sirsnīgu vēstuli.
Barselonā pie mūsu noīrētajiem apartamentiem mani sagaidīja nākamais pārsteigums – bērnības draudzene, kas dzīvo Vācijā. Tā nu mēs, septiņas meitenes, Barselonā pavadījām piecas maģiskas dienas. Draudzenes no rītiem gatavoja man brokastis spāņu gaumē, devāmies ilgās pastaigās un tūristu autobusu ekskursijās pa pilsētu, trešajā dienā meitenes bija noorganizējušas izbraucienu ar jahtu.
Draudzenes bija sarūpējušas Polaroid fotokameru un fotoalbumu ar gatavām sadaļām, piemēram, Ceļojums var sākties vai Mana rīta kafija. Mans uzdevums bija ceļojuma laikā atrast īstos brīžus, kurus iemūžināt un ielīmēt albumā. Lieliska ideja – uzreiz gatava taustāma piemiņa! Bija arī tradicionālā faktu-jautājumu-atbilžu spēle par to, cik labi pazīstu savu topošo vīru.
Biju sajūsmā, kādu darbu un mīlestību draudzenes ieguldījušas šā pasākuma organizēšanā. Viņas patiesībā bija mana vislielākā dāvana!
Ļoti novērtēju, ka draudzenes spēja izbrīvēt dažas dienas ikdienas saspringtajā skrējienā, lai mēs kopīgi varētu izbaudīt cita citas kompāniju. Tikpat sirsnīgu pasākumu ar draudzenēm noteikti iespējams noorganizēt, arī neizbraucot no Latvijas, – ir taču tik daudz iespēju un piedāvājumu!»
«Mans svarīgākais ieteikums draudzenēm – vispirms pakonsultēties ar līgavu un noskaidrot, kādas ir viņas vēlmes, kā viņa iztēlojas šo dienu, un respektēt viņas viedokli.»
GUNA BAGATSKA, veikala vadītāja:
«Ikdienā nedzīvoju Latvijā, un ielūgumu uz savu vecmeitu ballīti saņēmu jau mēnesi iepriekš – tajā meitenes piekodināja, lai viņas sagaidu vēsā angļu mierā un rīta svārkos. Pirmais lielais prieks bija satikt savas mīļās meitenes. Tas nav vārdos aprakstāms, jo, kāzām tuvojoties, ir tik daudz satraukumu un rūpju, un tieši tādā brīdī sevišķi novērtē saņemto mīlestību, gādību un atbalstu. Šo satikšanās brīdi vēl arvien atceros ļoti spilgti!
Nākamais pārsteigums bija draudzeņu sarūpētā kleita – tā derēja kā uzlieta un izskatījās burvīgi. Lielu atvieglojumu radīja tas, ka bija padomāts arī par grimu un frizūru. Viena no manām draudzenēm šajā jomā ir lieliska – pazīst un saprot mani no acu skatiena.
Tādā brīvā gaisotnē mēs pavadījām rītu, līdz es biju gatava. Katrai meitenei biju sagatavojusi un pasniedzu nelielu dāvaniņu – sejas masku nākamajam rītam. Manuprāt, ir svarīgi ballīti aizvadīt vienā vietā, un vēlams visām palikt pa nakti, lai ir lielāka kopības izjūta. Mana ballīte norisinājās kompleksā Baltvilla – tuvu Rīgai. Meitenes bija noorganizējušas fotosesiju, kas pagāja nepiespiestā gaisotnē. Ir ļoti svarīgi atrast labu fotogrāfu, ar kuru viegli saprasties.
Kompliments mūsu fotogrāfei, kas mūs mācēja savaldīt un vadīt, lai tiekam pie skaistām bildēm.
Labākā fotosesijas daļa bija ezerā, un, lai gan ūdens bija pavēss, tas izvērtās par jautru piedzīvojumu. Sirsnīgs brīdis bija, kad saņēmu lādi, kur katra meitene man bija sarūpējusi nelielu dāvaniņu, kas zīmīga mūsu draudzībai. Mans uzdevums bija uzminēt, no kuras ir konkrētā dāvana, un pēc tam dalīties ar nelielu stāstu. Saņēmu arī skaistu fotoalbumu ar bildēm, par kuru eksistenci jau biju piemirsusi un kurās esmu kopā ar savām māsām un draudzenēm.
Mums ikdienā nesanāk bieži tikties, tāpēc arī nebija vēlmes, lai būtu vēl kādas aktivitātes. Vien gribējās būt kopā, runāt par visu un neko, vienkārši būt svētku mirklī, izbaudot un priecājoties.
Būt kopā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem patiesi ir vēlme būt kopā un dalīties priekā. Man pēdējā laikā tuvs ir teiciens: «Daloties ar laimi, tās nekad nekļūst mazāk,» – to arī novēlu visām topošajām līgavām un viņu draudzenēm.»
