Kā pārvarēt slinkumu? Padomi no sporta nedēļas vēstnešiem

Sports
Gita Vīksne
18. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No publicitātes materiāliem
No 23. līdz 30. septembrim Latvijā jau sesto gadu risināsies Eiropas Sporta nedēļa. Tās mērķis – mainīt iedzīvotāju paradumus, aicinot būt fiziski aktīvākiem. #BeActive Eiropas sporta nedēļas vēstneši dalās padomos, kā motivēt sevi sākt sportot.

Tīna Graudiņa – sāc ar mazumiņu un pavelc līdzi savējos

«Tas ir ilgtermiņa ieguldījums savā ķermenī,» par regulārām fiziskām aktivitātēm saka Eiropas čempione pludmales volejbolā.

«Domas, ka galīgi negribas sportot, piezogas arī man. Tās palīdz aizgaiņāt kopības izjūta – apziņa, ka neesmu vienīgais cilvēks uz pasaules, kas ir iznācis no mājām, lai būtu fiziski aktīvāks.  Mani motivē un rāmjos notur mana partnere pludmales volejbolā Anastasija Kravčenoka, jo es apzinos, ka mēs visiem cauri ejam divatā. Nedrīkstu izlaist treniņu, jo zinu – Anastasija noteikti būs! Un, ja dara viņa, ir jādara arī man.

Man patīk Eiropas sporta nedēļas sauklis – Piecelies un piecel draugu! Piespiežot sevi pasportot, tu ne tikai dari labu sev, bet arī iedvesmo kādu sev līdzās būt fiziski aktīvam. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums savā ķermenī. Sportojot rezultātus bieži vien neredzi uzreiz, taču pēc desmit gadiem tas atmaksājas ar uzviju – labāka pašsajūta un retāk ir vajadzība apmeklēt ārstu.»

Padoms

  • Uzsākot fiziskās aktivitātes, svarīgi ir nepārforsēt, nepārmocīt sevi tā, ka sāp visas maliņas. Tāpēc jāsāk ar mazumiņu, īpaši cilvēkam, kas iepriekš nav sportojis. 

Agneta Liepājniece – iedvesmojies no labākajiem

«Vizualizē mērķi, kādu vēlies sasniegt,» tiem, kas vēl tikai meklē iemeslu kļūt sportiskākiem, iesaka kanāla 360TV sarunu šova Hattrick ar Puči sporta fizioterapeite.

«Iemācies domāt ilgtermiņā! Iztēlojies, kāda būs pašsajūta pēc pusgada vai gada, ja turpināsi dzīvot tā, kā līdz šim. Pajautā sev, kāda būs veselība, ja turpināsi vakaros vairākas stundas sēdēt pie televizora, un kas mainīsies, ja kaut pusstundu veltīsi pastaigai svaigā gaisa. Tu redzēsi – atšķirība būs! Jebkura fiziskā aktivitāte liek straujāk riņķot asinīm un dāvā ķermenim laimes izjūtu. Būs arī labāka veselība, jo pat pastaiga 30 minūtes dienā uz pusi samazina slimību risku.

Pie manis kā fizioterapeites cilvēki bieži nāk tikai tad, kad kaut kas jau sāp. Tādēļ visiem regulāri atgādinu – ja neko nedarīsi sava ķermeņa labā, dzīve tik un tā piespiedīs. Labāk ieguldiet naudu un laiku, lai nevis pārstātu justies slikti, bet gan tupinātu justies labi. Pats grūtākais ir sākt kustēties. Tāpēc ir labi vizualizēt mērķi, ko gribas sasniegt. Turi acu priekšā sportiska cilvēka attēlu, kas motivē un iedvesmo.»

Padoms

  • Lielisks motivētājs izkustēties ir fizioterapeits vai draugs. Ja ir apziņa, ka viņš tevi gaida treniņā, ir jāiet kaut vai tāpēc, ka esat sarunājuši.

Aija Ambrasa – sacensību gars dzen uz priekšu

Kaitbordiste un skolas Water2Snow līdzdibinātāja mudina iesaistīties šobrīd modīgajos sportiskos izaicinājumos. Būs gan azarts, gan rezultāts.

«Vislabāk cilvēkus motivē divas lietas – mērķis un termiņš. Palīgā var aicināt draugus, kas viens otru spēj motivēt, savstarpēji sacenšoties. Šobrīd populāras ir dažādas izaicinājuma lietotnes – katru dienu jāpaveic konkrēti vingrojumi, ikreiz palielinot to skaitu. Ģimenes vai draugu lokā var izdomāt arī savu izaicinājumu.

Galvenā kļūda, uzsākot fiziskās aktivitātes, ir pārāk liela slodze. Tās dēļ tik gaidītās enerģijas un laimes hormona vietā cilvēkam ir pārgurums un vēlme visu pamest. Nav jānoskrien uzreiz trīs kilometri, būs gana ar aktīvāku pastaigu. Rudens ir skaistākais gadalaiks, kad doties garās pastaigās dabā. Turklāt ir pierādīts – ātri ejot, tiek nodarbinātas vairāk muskuļu grupas nekā skrienot.»

Padoms

  • Laba kompānija palīdz! Man ir WhatsApp draudzeņu grupiņa, kurā katrai ir apņemšanās, un par mērķa sasniegšanu viena otrai atskaitāmies. Katrs foto un video, kur esam redzamas sportojam, iedvesmo no dīvāna arī citas.

Dainis Kalns – dabā ir viss sportam

«Jo vecāks cilvēks, jo vairāk jākustas,» pārliecināts ir Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku producents un radošais direktors.

«Pārvarēt slinkumu var tikai ar darbu. Ja nevari piespiesties pats, jāatrod kāds, kas piespiež. Lai sportotu, nav nepieciešama milzīga infrastruktūra – lielas sporta zāles un peldbaseini. Daba cilvēku jau ir nodrošinājusi ar visu vajadzīgo. Var atspiesties un pievilkties pie koka, skriet vai pastaigāties pa meža takām. Laba fizkultūra ir sēņu lasīšana vai rosīšanās piemājas dārziņā. Ar laiku regulāra izkustēšanās kļūst par ikdienas nepieciešamību, bez kuras rodas diskomforts. Man ziemā tā ir distanču slēpošana, bet vasarā peldēšanās.

Man ir 76 gadi, un kustība sagādā prieku. Ķermenis ir kā mašīnas motors – to atstājot novārtā, kļūsti par cilvēku bez jaudas. Tādēļ katru dienu izvirzu kādu mērķi. Piemēram, šodien stundu skaldīju malku.

Katra kustība aizgaiņā drūmas domas un stresu.

Šobrīd daudz tiek runāts par četrdesmitgadnieku krīzi, lai gan bieži vien tās ir potences problēmas. Ja vīrietis regulāri sporto, viņam nav vajadzīga 20 gadu jaunāka dāma līdzās. Brīnos, kāpēc, runājot par veselīgu dzīvesveidu, tik reti tiek pieminēts sekss. Jo tas sevī ietver gan emocionālo un psiholoģisko labsajūtu, gan labu vielmaiņu.

Kā 96 gadu vecumā teica politiķis Visvaldis Lācis – visu mūžu sevi jāuztur fiziskā un garīgā tonusā. Līdztekus sportošanai ik dienas jāizlasa arī fragments labas grāmatas.»

Padoms

  • Dzīvošana vienam bez otras pusītes ir viens no neveselīga dzīvesveida riskiem. Ja līdzās ir partneris, tas motivē. Kā reiz atklāja ķirurgs, kas vēl 95 gadu vecumā operēja, viņa raženā mūža noslēpums ir regulāra intīmā dzīve.

Roberts Radičuks – pasargā sevi no kaitēm

Nūjošanas treneris iesaka katru dienu laukā pavadīt vismaz divas stundas.

«Kustība ir dabisks prieka avots arī brīžos, kad šķiet – esmu tik noguris, ka neko vairs negribu. Arī man reizēm ir šķitis, ka vakara nūjošanu varētu pārcelt uz rītdienu, taču atliek tikai iziet ārā un sākt iet. Svarīgi ir spert pirmo soli – iziet svaigā gaisā, kur dažādu ierīču ekrāniem zūd pār mums vara.

Sportošana jāiekļauj ikdienā tikpat pašsaprotami kā zobu tīrīšanu.

Izcili, ja par fizisko aktivitāti izdodas pārvērst ceļu no mājām uz darbu. Brīnišķīgs piemērs ir arhitekte Zaiga Gaile, kas uz darbu brauc ar divriteni. Tikpat labi to var darīt kājām.

Nūjošanā svarīgākais ir nevis kilometru skaits, bet gan tas, kādā pulsa zonā to dari. Ja esmu ar sārtiem vaigiem un jūtu, ka sāku intensīvāk elpot, tātad esmu tādā sirdsdarbības intensitātē, kādu rekomendē sirds slimību ārsti.

Ja pēc tam netiek ieturēta branga maltīte, tas ir efektīvs veids, kā zaudēt lieko svaru. Možumam mums katru dienu jāpavada svaigā gaisā vismaz divarpus stundas. Jānorūda sevi atrasties ārpus apkures sistēmas piedāvātās šaurās komforta zonas. Svarīga ir arī dabiskā gaisma, kas nepieciešama redzei. Optometrijas speciālisti brīdina – 80 procentiem skolēnu šobrīd ir nepieciešama redzes korekcija.»

Padoms

  • Sportošanu brīvā dabā var salīdzināt ar došanos uz dārgumu krātuvi, kur par baltu velti var pasmelt to, kas vajadzīgs. Vienam tas ir možs gars un enerģija, citam – laba imunitāte, vēl kādam – jauni draugi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+