Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
15
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Vīrieši ciena un augstu vērtē tiešu un atklātu sarunu
Ja tevī ir sakrājies kaut kas, ko tu gribētu mainīt attiecībās, vispirms jāaizmirst, ka vari par to lemt vienpersoniski. Tas nav nedz godīgi, nedz produktīvi, un sieviete, kura domā, ka bez aprunāšanās ar vīrieti vienkārši izlabos viņa trūkumus, diezgan droši cietīs neveiksmi un šo cīņu padarīs par mūžīgu. Tā vietā ar vīrieti jārunā vienkārši un atklāti, bez uzbraucieniem. Pastāsti, kā jūties, kā tev pietrūkst, un pajautā, vai viņš redz iespēju, kā to varētu mainīt. Mīlošs vīrietis, kuram rūp viņa sieviete, parasti meklē veidus, kā to izdarīt.
Bet var gadīties, ka viņš saka: es šeit neko nevaru darīt. Tad der pārliecināties, vai viņš to nevar šobrīd vai vispār? Un, ja varēs vēlāk, tad – kad? Cik daudz? Ko tieši?
Iespējams, jāmeklē kāds kompromiss, abām pusēm jāpaiet vienai otrai pretī. Un jāatceras – ja nevar izdomāt tādu kompromisu, kas der abiem, tad tas vairs nav kompromiss. Ja kompromiss nav iespējams, var slēgt darījumu. Piemēram, es samierinos, ka tu aiz sevis nenovāc traukus, bet tu samierinies, ka es reizi nedēļā trīs stundas pavadu pie friziera. Šāds darījums ne vienmēr ir iespējams, tomēr ir situācijas, kurās lieliski noder.
Svarīgi saglabāt iespējami daudz viegluma un humora, nevis staigāt apkārt pa māju ar mazu zāģīti rokā
Nereti humors ir vienīgais veids, kā vieglā veidā dot mājienus vai norādījumus, otru neaizskarot, uzskata Mārīte Priekule.
«Man ļoti patika kāds padoms, ko izlasīju internetā. Ja tev nepatīk netīrie trauki, ko vīrietis aiz sevis atstāj, vari viņam lūgt, lai viņš tev to netīro šķīvi atnes un noliek kaut kur mazliet tuvāk vai arī – atnes, piemēram, tikai dakšiņu. Šie piemēri ir ļoti simpātiski, jo parāda, kā vieglā veidā vari izteikt savu vajadzību un tapt sadzirdēta, nečakarējot attiecības.»
Der uz šo situāciju paskatīties arī no vīrieša skatpunkta. Nedrīkst aizmirst, ka vīrieši ir dažādi, un ļoti bieži, ja vīrieti izrīko, viņam rodas pretreakcija: klau, esmu brīvs cilvēks savā mājā – kā gribu, tā uzvedos.
Un tā arī ir – tas patiešām ir viņa brīvības un pašnoteikšanās jautājums. Iespējams, viņam nemaz nav citas vietas, kur realizēt savu pašnoteikšanos. Visu mūžu kāds viņu ir regulējis – mamma, skolotāja, priekšnieks darbā. Tagad viņš ir ticis pie sievas vai draudzenes un cer, ka beidzot viņam būs tā pašnoteikšanās, beidzot viņš varēs traukus atstāt, kur vēlas, neiespringstot un nevienam neklausot, nevienam nepakļaujoties.
Svarīgi pateikt vīrietim ne tikai to, kas tev nepatīk, bet arī to, ko tu novērtē
Mēs pārāk maz sakām labo, bieži domājam, ka otrs to jau tāpat zina. Tomēr nezina vis vai arī ir aizmirsis. Šis sevī ietver arī ikdienišķo paldies, ko daudzi pāri savā komunikācijā aizmirsuši kā šķiru. Pārāk bieži uzskatām, ka lietas, ko otrs dara, ir pašsaprotamas, bet pašsaprotams nav tieši nekas.
Izvēlies cieņpilnu sarunas veidu ne tikai tad, kad tev no viņa kaut ko vajag, bet ik dienas
Diemžēl tieši mūsu dzīves partneri ir tie, kas visvairāk cieš no pasīvās agresijas komunikācijā – nicinošiem izteicieniem, rupjībām, neiecietības, strupām atbildēm, klusēšanas. Tikai izbēgot no šādiem sarunāšanās veidiem, varam cerēt uz otra sapratni.
Pajautā, ko viņš gribētu, lai sevī maini tu. Iespējams, būsi pārsteigta, ka šajā sajūtā neesi viena
Un, ja attiecības jau ir ar stāžu, arī retrospekcija ir laba lieta – paraugieties atpakaļ. Par kādām lietām strīdējāties pirms gadiem? Vai kaut kas ir mainījies? Cik lielus un kādus soļus esat viens otram pretī spēruši? Iespējams, ieraudzīsiet, ka pārmaiņas otrā un sevī ir notikušas gana lielas, tikai to ir bijis grūti pamanīt, raugoties no ikdienas pozīcijas.
Četras neveselīgas pozīcijas sarunā ar vīrieti jeb kā nevajag!
1. Mamma vai meita, nevis sieva
«Manuprāt ir svarīgi, kādu lomu attiecībā pret vīrieti sieviete ir ieņēmusi. Ja viņa jūtas kā mamma ne tikai bērniem, bet arī vīram, tad tā arī uzvedas – nemitīgi viņu audzina, cenšas kontrolēt situāciju, lai viss notiek pēc viņas prāta. Noslauki degunu, sasien kaklasaiti, uzsien šalli. Ja tas neliek vīrietim mainīties un izkāpt no šīs pozīcijas, tad liek viņam pakļauties. Un, protams, ir vīrieši, kam tas der, un tad sieviete var būt šajā sev ērtajā pozīcijā un realizēt šādas duālas attiecības, kurās viņa var nemitīgi cīnīties un caur šo cīņu apliecināt savu spēju un pašpietiekamību.
Nemaz nav tālu jāmeklē, lai ieraudzītu pārus, kas dzīvo līdz zelta vai pat dimanta kāzām un visu laiku viens otru audzina.
Bet tas netraucē viņiem būt kopā! Sliktā ziņa – bērni droši vien iemācās šo pašu modeli, ja vien neiekrīt pretējā grāvī, » skaidro Mārīte Priekule.
Nereti gadās, ka sievietes ieņem nevis mātes, bet meitas lomu attiecībā pret savu partneri, visbiežāk tad, ja bērnībā pašām pietrūcis tēva mīlestības. Arī viņām mēdz būt raksturīga vēlme neveselīgā veidā mainīt vīrieti – padarīt viņu tēvišķāku, vairāk rūpīgu un gādīgu, mazāk kā seksuālās iekāres objektu, vīru.
2. Bēgšana no sevis
Ļoti bieži sieviete, kura izmisīgi vēlas vīrietī kaut ko izmainīt, patiesībā izvēlas cilvēcisku pašaizsargāšanās ceļu, lai nedarītu to pati ar sevi. Ir vieglāk ķerties klāt otram un viņam kaut ko pārmest, nekā mainīt sevi un meklēt resursus sevī. «Nereti sievietes, kuras to vien dara kā sūdzas par vīriešiem, ir ļoti augstās domās pašas par sevi un tic, ka ar viņām viss ir kārtībā, tikai tas otrs tāds neriktīgs gadījies, » saka Mārīte Priekule. «Bet tad man ir viens neērts jautājums: kā tev, tādai foršai, tik slikts vīrietis gadījies blakus?»
Visbiežāk atbilde ir – netaisnība. Tomēr netaisnīgi drīzāk ir prasīt no vīrieša to, kas ir pašas atbildība – savu vajadzību piepildīšanu. Ja tu savas vajadzības nepiepildi pati, bet panāc, ka tās piepilda kāds cits, tu patiesībā esi no viņa atkarīga. Tā ir bērna, nevis pieauguša cilvēka domāšana. Un, ja kaut kādu iemeslu dēļ šī partnerība vairs pēc kāda laika nebūs iespējama, tu paliksi pie sasistas siles.
3. Nereālistiskas prasības
Sievietes, kuras vēlas pārmaiņas, nereti tiešām tic, ka visu to ir pelnījušas, jo prasa no otra tikai labu: lai mazāk dzer vai nedzer nemaz, lai nepīpē, lai ir kārtīgs, akurāts, lai labi pelna, lai mīl bērnus, lai labi izturas – dāvina dāvanas un pērk ziedus –, lai ir saimniecisks, lai palīdz mājas solī, lai labi izskatās, lai ir seksuāli aktīvs, lai neskatās uz citām sievietēm, lai ir iejūtīgs un vienlaikus stingrs savā nostājā. Miljons prasību! Ar šādu nostāju dzīvojot, nav iespējams nejusties netaisnīgi piemānītai, jo viens vīrietis nav spējīgs tās visas izpildīt.
Citreiz sievietēm pašām būtu vērtīgi padomāt, cik viņu vēlmes ir reālistiskas un cik tās ir patiešām nepieciešamas.
Tādēļ, ja attiecības pašas par sevi sievietei ir vērtība, der sev pavaicāt: vai tas, ko gribu panākt, patiešām nāks attiecībām par labu? Varbūt prasības, ko izvirzu, drīzāk tās sabojās, jo izraisīs strīdus, pretreakcijas? Vai tas ir tā vērts?
4. Manipulācija
«Savā praksē, runājot ar vīriešiem, esmu secinājusi, ka nereti sieviete vēlas nevis mainīt vīrieti, bet vienkārši panākt savu par katru cenu: es gribu, man vajag, un es tik ilgi spiedīšu, vērpšu intrigas un manipulēšu, kamēr tā notiks, » stāsta psihoterapeite. «Jāsaka, reizēm tam patiešām arī ir īslaicīgi rezultāti – ja partneris no dabas ir piekāpīgāks vai arī atrod iekšēju motivāciju piekāpties. Bet vai šīs uzvaras nāk par labu pašai sievietei? Es domāju, ka ilglaicīgā programmā, diez vai.
Sieviete, kura cenšas mainīt vīrieti caur neveselīgām komunikācijas formām – intrigām, manipulācijām, šantāžu un citām emocionāli vardarbīgām metodēm –, tādā veidā pabaro savu neveselo daļu un viņai sāk likties – ja es šādi panāku rezultātu, tātad tā ir pareizi. Un tad, gribot negribot, šis modelis tiek nodots arī meitai, un bezgalīgais aplis turpinās arī nākamajā paaudzē.
