Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mūs taču garīgi sen jau nekas nesaista – ne tu interesējies par hokeju, ne par rokasbumbu! Šī aina no latviešu kino klasikas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kas iezīmē Ērika un Dagnijas laulības krīzi, ir uzskatāms piemērs tam, cik svarīgi ir atrast pareizo pieeju kopdzīvei ar sporta fanu. Jo ar šo radījumu jāprot apieties līdzīgi kā ar zoodārza tīģeri: pabarot, nekaitināt un likt mierā svarīgu sacensību laikā.
Sporta fana sievai ir jārēķinās, ka viņa dzīve ir pieskaņota stingram grafikam: tūlīt sāksies Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, pēc tam nedrīkst palaist garām Vimbldonas tenisa turnīru, septembrī sāksies Dinamo Rīga jaunā sezona, vēlāk obligāti būs jāpaskatās pasaules čempionāts vieglatlētikā, un tad jau arī atsāksies NBA un NHL spēles.
Līdzīgi kā daudziem faniem, arī mans ikdienas režīms tiek pakārtots sacensību vērošanai, nereti nākas celties pat nakts vidū, lai noskatītos Kristapa Porziņģa spēles NBA vai Austrālijas atklāto čempionātu tenisā, kas notiek pavisam citā laika joslā.
Mazohistu ciešanas
Sadzīvot ar sporta fanu nav viegli; tādu dēļ kā es pat ir radies apzīmējums sporta atraitne: sieviete, kas sacensību laikā faktiski ir atstāta viena, jo viņas dzīvesbiedrs ir iegrimis sporta pasaulē un neliekas ne zinis par realitātē notiekošo. Līdzīgi kā darbaholisms, arī pārmērīga aizraušanās ar sportu bieži vien signalizē par attiecību krīzi, jo vīrietim sports šķiet svarīgāks un interesantāks nekā ģimenes dzīve.
Sports ir kā cita pasaule, kurā meklēt patvērumu no reālās dzīves.
Piemēram, man nepatīk svinēt Jāņus, tādēļ priecājos, ka reizi divos gados ap Līgo laiku notiek pasaules vai Eiropas čempionāts futbolā, kad man ir attaisnojums pievērsties futbola baudīšanai, nevis šašlika cepšanai šlāgermūzikas pavadījumā. Baudīt futbolu gan attiecas tikai uz pasaules līmeņa spēlēm, jo tam, ko pēdējos gados demonstrē Latvijas futbola izlase, ir diezgan attāla saistība ar šo sporta veidu.
Mūsu kājbumbas meistari ir pamanījušies zaudēt Fēru salām un Gibraltāram. FIFA reitingā Latvijas izlase ir 137. vietā pasaulē, aiz Burundi un Turkmenistānas. Šobrīd fanot par mūsu futbolu ir kaut kas līdzīgs dzērāja sievas liktenim: tu vienmēr ceri, ka viņš labosies, tādēļ esi gatava dot pēdējo iespēju, taču agri vai vēlu viņš atkal pārrodas mājās pilnīgā ķēmā. Es zinu, par ko runāju, jo pirms pāris nedēļām biju uz Latvijas izlases spēli Daugavas stadionā, kur mūsu 11 vilki ar 0:5 zaudēja Slovēnijai.
Tādu pazemojumu es nebiju izjutis kopš 10. klases, kad sporta stundas laikā man sākās nekontrolēta erekcija…
Sporta fana dzīvē vispār ir neizbēgams mazohisma elements, jo tev jāpieskaņojas iemīļotās komandas vai sportista kāpumiem un kritumiem. Pat brīdī, kad tava komanda ir pēdējā vietā līgā, jāmierina sevi ar domu, ka vienmēr būs nākamā sezona, kad varēs cerēt uz labākiem panākumiem (Dinamo Rīgas gadījumā līdzjutējs gan nekad nevar būt pārliecināts, vai klubs sagaidīs nākamo sezonu, jo viss atkarīgs no Jura Savicka spējas krieviem izlūgties naudu).
Grūtos brīžos faniem vismaz ir iespēja gremdēties atmiņās par labākiem laikiem, piemēram, Latvijas futbola izlases fani var atcerēties ceļu uz 2004. gada Eiropas čempionātu, kad mūsu zelta puisēns Māris Verpakovskis sabēra bumbas pretinieku vārtos.
Mesi vai Ronaldu?
Es negribu apgalvot, ka sports ir tikai vīriešu valstība, jo arī daudzas sievietes ir dedzīgas līdzjutējas. Par laimi, nedzīvojam tādās musulmaņu zemēs kā Saūda Arābija vai Irāna, kur sievietēm liegts spert kāju stadionā. Iespējams, garīdznieki baidās, ka dāmas pārāk aizrausies ar futbolistu kāju pētīšanu, lai gan šāda virspusēja interese par sportistu izskatu vairāk ir raksturīga vīriešiem, kas siekalojas, skatoties uz daiļām sportistēm.
Piemēram, reizi četros gados, kad TV rāda vasaras olimpiskās spēles, cenšos nepalaist garām sieviešu lauka hokeja sacensības, kur 22 meitenes skraida pa laukumu īsos svārciņos.
Vīriešu vājības un vēlmi pamielot acis savā labā cenšas izmantot sporta sacensību organizatori, kas pamanījušies iefiltrēt karsējmeitenes ne tikai basketbolā, bet pat hokejā, kur nabadzītēm nākas dancot ledusaukstās arēnās.
Runājot par daiļām sportistēm, mana subjektīvā topa virsotnē ir augstlēcējas un tāllēcējas (kas par kājām!). Lai fanotu par lodes grūdējām un vesera metējām, tomēr jābūt diezgan specifiskai gaumei…
Arī sievietēm patīk paskatīties uz skaistiem vīriešiem, piemēram, mana draudzene fano par Krištianu Ronaldu, agrāk viņas favorīts bija Deivids Bekhems. Es viņai cenšos iestāstīt, ka visu laiku labākais futbolists ir Lionels Mesi, diemžēl mani argumenti atduras kā pret sienu, jo atšķirībā no Ronaldu un Bekhema viņš nav manīts pozējam apakšveļas reklāmās apspīlētos bokseršortos.
Fani un fanātiķi
Daudzas sievietes uzskata sportu par bezjēdzīgu izklaidi, kam vīrieši atvēl pārāk daudz laika un resursu. Dārgās dāmas, atklāšu jums noslēpumu: vairums vīriešu līdzīgi domā par modi, un aizvilkt mūs uz modes skati būtu iespējams tikai tad, ja skates programmā būtu iekļautas nākamās sezonas sieviešu apakšveļas modes tendences.
Dieva dēļ, ja mēs netraucējam jums skatīties Bīstamās mājsaimnieces vai Ekstrasensu cīņas, tad sagaidām, ka mūsu miers netiks traucēts futbola un hokeja translāciju laikā.
Tāpat nemēģiniet mūs pārliecināt, ka sporta dejas un daiļslidošana arī ir sports, jo tas viss ir pārāk subjektīvi: ja uz deju grīdas virpuļo desmit pāru, man nav ne jausmas, kurš ir labākais, jo izskatās, ka viņi visi dejo lieliski.
Jāsaka, ka sieviešu sportu es skatos diezgan reti. Piemēram, šobrīd Francijā notiek pasaules čempionāts futbolā, bet esmu noskatījies tikai pāris spēles. Ja salīdzina sporta spēles vīriešu un sieviešu izpildījumā, tad diemžēl jāatzīst, ka objektīvu iemeslu dēļ meistarības, dinamiskuma, spēka līmenis ir acīmredzami zemāks, tādēļ sieviešu sporta veidiem ir grūti konkurēt ar vīriešu, cīnoties par līdzjutēju uzmanību. Izņēmums ir teniss, kas sieviešu izpildījumā ir gandrīz tikpat populārs kā vīriešu, un tas atspoguļojas arī sportistu algu sarakstā, jo vislabāk pelnošās sportistes pasaulē ir tieši tenisistes. Latvijā varam lepoties, ka tenisā mums ir divas pasaules klases spēlētājas: Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova.
Vārds fans vispār ir cēlies no vārda fanātiķis, tādēļ sporta līdzjutēju tēls daudziem saistās ar agresīvi noskaņotu vīriešu baru, kas izkliedz naidīgus saukļus pretinieku virzienā. Taču savas komandas atbalstīšana var kļūt arī par foršu pasākumu, ko baudīt kopā ar draugiem un ģimeni.
Gladiatoru cīņas
Kristapa Porziņģa jaunās komandas Dalasas Mavericks īpašnieks Marks Kubans reiz izteicās: «Sporta biznesā mēs nepārdodam spēli, mēs pārdodam emocijas. Mēs piedāvājam prieku, iespēju izrauties no ikdienas, sajust kopīgu pārdzīvojumu. Vai atceries pirmo spēli, ko apmeklēji klātienē? Visticamāk, tu biji kopā ar vecākiem. Diez vai tu atceries spēles rezultātu, taču atmiņā noteikti ir palikuši cilvēki, ar kuriem izbaudīji šo piedzīvojumu.»
Sporta līdzjutējiem savas komandas atbalstīšana nozīmē iespēju izjust emocijas, ko nevar iegūt nekur citur. Prieku un lepnumu, kad mazā Latvija hokejā apspēlē lielo Krieviju vai basketbolā beidzot izdodas nolikt pie vietas lietuviešus.
Jo profesionālais sports mūsdienās ir kā gladiatoru cīņas senatnē: legāls veids, ka izlādēt emocijas, izpaust dusmas un agresiju. Vīrieši vairāk ir vērsti uz savstarpējo konkurenci, tādēļ sports viņiem piedāvā iespēju noskaidrot, kurš ir labākais, stiprākais, veiklākais. Arī dabā un dzīvnieku pasaulē mēs varam vērot ko līdzīgu, kad putnu tēviņi sapulcējas barā un dižojas, kuram ir greznākās spalvas.
Pievienojies pretiniekam!
Sievietēm ir mazāk laika šādām muļķībām, jo viņu pārziņā biežāk ir mājas solis, ēst gatavošana un rūpes par bērniem. Tādēļ var kļūt ļoti kaitinoši, ja tavam vīrietim futbola spēle ir svarīgāka par atkritumu iznešanu vai bērna vecāku sapulces apmeklēšanu. Taču šeit ir vietā izmantot kādu taktisku viltību: ja tu nevari apspēlēt pretinieku (sportu, kas ir tavs konkurents cīņā par vīrieša uzmanību), tad pievienojies tam! Līdzīgi kā izdarīja NBA zvaigzne Kevins Durants, kurš nekādi nevarēja pārspēt Goldensteitas Warriors, bet tad izdomāja pievienoties viņiem un Warriors sastāvā kļuva par divkārtēju NBA čempionu.
Nelamā vīrieti, ka viņš pārāk bieži skatās sportu, bet apsēdies blakus un izrādi interesi par laukumā notiekošo, uzklausot paskaidrojumus, kas viņam ļaus justies gudram un zinošam.
Laika gaitā arī pati uzkrāsi zināšanu bagāžu un varēsi paspīdēt, no galvas citējot Helmuta Baldera statistiku 1977./78. gada sezonā. Pilnīgi lieka un nevajadzīga informācija, ar ko nebūtu jēgas piesārņot smadzenes, toties vīriešu acīs tavas akcijas noteikti strauji celsies!
TV auditorijas profils
2019. gada pasaules čempionāts hokejā
- Vīrieši: 69%
- Sievietes: 31%
2018. gada pasaules čempionāts futbolā
- Vīrieši: 77%
- Sievietes: 23%
2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā
- Vīrieši: 65%
- Sievietes: 35%
Avots: Kantar TNS
