Kā kovidlaiku pārlaiž miljonārs Aldis Plaudis

Miljonāru dzīve
Evija Kalnbērza
4. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No publicitātes materiāliem un privātā arhīva
Seriāla filmēšana Mālpils muižā, Antarktīdas apceļošanas vietā brauciens uz Latgali, gleznaina ģimenes īpašuma pārdošana – tā šo gadu pavada nekustamo īpašuma biznesa vieni no redzamākajiem pārstāvjiem.

Nelūgtie filmētāji

Pirms dažām nedēļām nekustamo īpašumu uzņēmuma Vestabalt dibinātājs Aldis Plaudis ar vecāko meitu Līgu Uzkalni, šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, apmeklēja jaunā seriāla Bezvēsts pazudušās prezentāciju kinoteātrī Splendid Palace. Vaicāti, kādi ceļi saveduši Mālpils muižas saimniekus ar seriāla filmēšanas komandu, Aldis Plaudis atzīst, ka tas bija negadījums.

«Šķiet, pirms diviem gadiem filmas veidotāji te atpūtās un kaut kas viņiem iepatikās vairāk nekā citviet,» tā Aldis, bet Līga papildina: «Grāmatas Bezvēsts pazudušās autore Lelde Kovaļova ar vīru Vladu viesnīcā bija pavadījuši romantisku vakaru, iepazinušies ar muižas šefpavāri Aiju Gabrāni, TV konkursa Mūsdienu Latvijas garša uzvarētāju, un viņus muižas sirsnīgā atmosfēra mudināja atgriezties vēl un vēl. Izrādījās, ka Mālpils muiža ir  atbilstoša, lai liktu to uz grāmatas vāka un tiktu izmantota scenārijā.»

Aldis atminas, ka sadarbības sākums īstenībā nemaz nav bijis tik jauks:

«Biju visai nikns. Cilvēki atbrauc un stāsta, ka mēs te mazliet sadzīviski pafilmēsim. 

Pēc pāris nedēļām kabinetā ienāk Līga, pilnīgā neģīmī, un saka – būs ziepes, pie mums muižā tapis kino!» Nebūdams liels latviešu kinematogrāfa fans, Plaudis jau savā galvā sacerējis draudu vēstuli nelūgtajiem filmētājiem, tomēr Līga viņu piebremzējusi, sakot: «Paskatāmies, ko viņi īsti ir sastrādājuši.»

Bizness un kino sadzīvo draudzīgi

Abi kopā noskatījušies tīzeri, un Aldis sapratis, ka nevar īsti dusmoties. «Materiāls šķita iztēli rosinošs. Tā kā pats nopietni fotografēju, spēju novērtēt, ka ir laba kompozīcija, viss filmēts ar profesionālu, kvalitatīvu tehniku, ir lieliskas gaismēnas, un mūsu pirmā saruna birojā ar Leldi nemaz tik draudīga neizvērtās,» atminas uzņēmējs.

Mālpils muižas saimnieki gan necerēja, ka tik nopietnā darbā precīzi tiks parādīta muižas fasāde un Mālpils kā vieta, kas tagad jau seriālā nosaukta par Meironu. Viņiem arī šķitis mazliet mulsinoši, ka seriālam būs izteikts intelektuālās  šausmu filmas piesitiens, jo Aldis un Līga muižu asociē un prezentē kā kāzu un citu romantisku ģimenes svētku svinību un atpūtas vietu.

«Lelde ar savu degsmi un pārliecību pilnībā mainīja mūsu attieksmi gan pret sevi, gan plānoto seriālu. Vienojāmies, ka seriālā nebūs Mālpils muižas nosaukums, un sapratām, ka esam gatavi atbalstīt seriāla filmēšanu. Tagad noskatījāmies pirmās trīs sērijas un gaidīsim turpinājumu,» tā Līga.

Mālpils muižas saimnieki stāsta, ka filmēts divus mēnešus un tas nav traucējis muižas pamatbiznesam. «Veiksmīgi saplānojām pasākumus, kuru skaits šovasar bija krietni sarucis. Bijām arī atrunājuši, ka kultūrvēsturiskās vērtības – mēbeles, gleznas – filmētāji bez atļaujas nepārvietos. Ja arī kaut ko viņi pamainīja vietām vai papildināja, pēc filmēšanas viss tika atstāts perfektā kārtībā,» seriāla ļaudis uzslavē Līga.

Cenšas strādāt radoši

Stāstot par biznesu, uzņēmēji atzīst, ka arī nekustamo īpašumu jomu būtiski ietekmējis Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi. «Galvenais, ka ir neziņa par nākotni, kas notiks tālāk. Tas mums ir licis iepauzēt vai pārdot vairākus plānotos attīstības projektus. Muižā vērienīgi korporatīvie pasākumi nenotiek, cilvēki nerīko pompozas kāzu svinības.

Viss ir mazākā mērogā – 120 cilvēku vietā koncertos varam atļauties uzņemt līdz 35 cilvēkiem.

Ienākumi ir mazāki, bet ēkas uzturēšanas izmaksas un algas apkalpojošajam personālam ir palikušas iepriekšējā līmenī. Latvijā diemžēl nodokļus maksājam uz pilnu klapi, neviens nekādas atlaides nedod,» teic Aldis.

Neņemo to vērā, muižā rosība notikusi gan vasarā, kad rīkoti koncerti parkā, gan būs rudenī un ziemā. «Jāatzīst, ka šogad nerīkosim jau par tradīciju kļuvušo Jaungada sagaidīšanas balli, tā vietā piedāvāsim iespēju individuālām kompānijām svētkus aizvadīt kādā no daudzajām Mālpils muižas greznajām svinību zālēm,» tā uzņēmēja.

Vēl vienu radošu risinājumu viņa min faktu, ka Mālpils muižas restorāns sācis rīkot izbraukuma banketus pie klientiem. «Viesmīlības un tūrisma jomai ir sarežģīts laiks, bet muižu pārdot neplānojam. Gaidām, kad būs pieejams Eiropas Savienības atbalsts tūrismam. Tas būtu papildu stimuls ātrāk sākt Mālpils muižas oranžērijas atjaunošanas darbus,» atklāj Līga.

Pārdod krāšņās Gungas

Lielu popularitāti jau bija ieguvis Plaužu īpašums – etnogrāfiskais atpūtas komplekss Gungas Ādažu novadā, Dūņezera krastā. Tas bija teju kā Brīvdabas muzeja filiāle, un šogad ir pārdots jauniem saimniekiem.

«Jā, bija skumji… Katru māju vedām no sava Latvijas reģiona – Rencēniem, Kārsavas, Brenguļiem. Tagad Gungās saimnieko latviešu uzņēmēji, kuri vairāk dzīvo  uz vietas, jo tas viņiem ir pamatbizness. Esmu pārliecināts, ka viņi attīstīs Gungas jaunā, vēl labākā līmenī, turklāt visi jau veiktie uzlabojumi ir videi draudzīgi,» atzīst Aldis. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie īpašnieki konkursa Zaļais tūrisms laikā, tāpat kā iepriekš, tiks aicināti uz pieņemšanu pie Valsts prezidenta.

Antarktīdas vietā – Latgale

Pirms vairākiem gadiem PDz bija lasāmi Alda Plauža tālo eksotisko zemju ceļojumu apraksti, kuri papildināti ar kvalitatīvām uzņēmēja bildēm, no kurām dažas neapšaubāmi bija liekamas muzejā. Taujāts, kā tagad ir ar ceļojumiem, uzņēmējs atzīst, ka šogad marta beigās bija ieplānots brauciens slēpot uz bēdīgi slaveno Išglu, kas tiek uzskatīta par pašu pirmo Covid-19 perēkli Eiropā.

«Nākamā gada februārī biju plānojis doties uz Antarktīdu. Šis brauciens ir pārcelts uz 2022. gadu.

Tā notiek. Bet tagad vairāk laika paliek makšķerēšanai un sēņošanai,» atklāj Aldis. Bet Līga piebilst: «Vasarā vecāki pārsvarā ir Latvijā, kur mums ir iespējas atpūsties gan Gaujas senlejas, gan jūras krastā. Rudenī, slapjdraņķos, tad gan viņi pazūd kādu eksotisku valstu virzienā. Tētim apceļoto valstu skaits tuvojas 150.  Šovasar visa ģimene bijām daudz vairāk kopā – vecāki ar mums, sešiem bērniem, kuriem jau ir savas ģimenes, un mazbērniem.

Jūlijā 15 cilvēku sastāvā devāmies novērtēt jauno ekotūrisma piedzīvojumu Lost in Latgale. Krāslavas novada slavenajā Kombuļu pagastā ar kajakiem izbraucām Sauleskalna ezeru sistēmas septiņus savstarpēji saistītos ezerus.

Baudījām dabu, gājām pirtī un izgaršojām autentisku latgaliešu virtuvi. Bērni redzēja, kas ir īsti lauki, un dzirdēja latgaliešu valodu, sanāca īsts ģimenes saliedēšanās pasākums,» stāsta Līga un piebilst: «Jā, vēl šogad esam kļuvuši bagātāki!» Aldis, kurš izpētījis ģimenes dzimtas vēsturi līdz pat 16. gadsimtam, priecājas, ka ciltskoks septembra nogalē, pateicoties meitai Mārai un viņas vīram Edgaram, papildinājies ar devīto mazbērnu Reini.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+