Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Zem sitiena tiek palikti ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki,» PDz saka 2. klases skolēna mamma juriste, kura savu atvasi nolēmusi atstāt mājās.
«Mums ir brīnišķīga audzinātāja, ar kuru esmu vienojusies, ka bērns pārbaudes uzdevumus kārto atsevišķā laikā klātienē, bet visu pārējo dara attālināti no mājām,» stāsta mamma Evita Goša. «Bērni ir dažādi – mūsējais ir priecīgs mācīties mājās. Viņa izglītības kvalitāte no tā necieš. Tas ir absurdi, ka vecākiem, kuri šobrīd izvēlas nelaist bērnus uz skolu, tiek pat sūtīti virsū sociālie dienesti.
Jo mājās bērnus patlaban tur ne jau nelabvēlīgās ģimenes, bet gan tieši otrādi – apzinīgie, kas par savām atvasēm ārprātīgi rūpējas.
Piemēram, mums bērns pārbaudes darbu šobrīd ir nokārtojis teicami. Stingri sekojam līdzi tam, ko un kā viņš mācās. Es pat teiktu, ka, darot to no mājām, bērns mācās vairāk nekā skolā, jo izpaliek ceļā uz skolu pavadītais laiks un dauzīšanās ar klasesbiedriem.»
«Mums ir paveicies, bet daudzi vecāki un viņu bērni šobrīd atstāti ķīlnieku lomā. Patlaban katras skolas ziņā tiek atstāts, kādi drošības pasākumi tiek nodrošināti. Ir bēdīga situācija, jo uz vienu skolu nāk saslimis direktors, bet citas skolas skolotāji dodas ekskursijā, kur daudzi saslimst. Uz daudz ko tiek pievērtas acis, klases ir pilnas ar bērniem un netiek pienācīgi vēdinātas. Skats, kas ir pie skolas no rītiem un vakaros, ir graujošs. Bērni atbrauc ar autobusiem baros, viss pagalms ir pilns, visi iet skolā pa vienām un tām pašām durvīm, čamda vienus un tos pašus rokturus.
Manuprāt, šobrīd tā ir šizofrēnija – aicināt visus distancēties, tajā pašā laikā skolās nenodrošinot šādu iespēju. Tas man nav pieņemams. Kamēr nebūs pārliecības, ka skolās tiek nodrošināta distancēšanās un vēdināšana, kas mazina risku saslimt, uzskatu, ka vecākiem nav tiesību spiest bērnu kļūt par situācijas ķīlnieku. Kā bērns jutīsies, ja viņš skolā inficēsies un aplipinās savu omīti? Tas man liekas nežēlīgi. Tā ir valsts izbraukšana uz nolaidības rēķina, uzliekot slogu kādam citam. Vieglāk ir vainot vecākus,» uzskata Evita.
Viņai nav saprotams arī noteikums, ka bērniem līdz 13 gadu vecumam maska publiskā vietā nav nepieciešama: «Bērniem distancēšanās ik pa brīdim aizmirstas, tādēļ, manuprāt, viņi varētu lietot maskas. Arī pirmklasnieki.
Mēs par zemu novērtējam bērnu intelektu un izpratni.
Ja vecāki un skolotāji informē bērnus, kāpēc tas ir nepieciešams, viņi to labi saprot, grib justies atbildīgi un piedalīties!»
«Saprotu arī vecākus, kas ir izmisumā, ka uz viņu pleciem atkal varētu gulties bērnu mājās palikšana. Ne visi var strādāt attālināti. Valstij būtu jāpiedāvā elastīgas izvēles iespējas, piemēram, samazinot klašu grupas, kas mācās kopā. Nevar būt tā, ka nekas nemainās, visi vienkārši iet uz skolu līdz brīdim, kad notiek kārtējais slimības uzliesmojums. Es negribu būt izmēģinājuma trusītis, kuru tas skars, tādēļ uzskatu, ka rīkojos pareizi,» paziņo Evita.
