Jānis Dimants: Ir bijuši gadījumi, ka no kauna uz ielas pat negribas rādīties

Pieredzes stāsts
Zane Piļka-Karaļeviča
24. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Dmitrijs Suļžics F64

Kolhoznieces jūs nemēģināja pavedināt?

– Vai lopkopju un traktoristu ballēs slaucējas dancinājāt?

– (Koķeti.) Jā, dancināju gan!

– Kolhoznieces jūs nemēģināja pavedināt?

– Pieļauju domu, ka varbūt kāda uz mani acis arī ir metusi – tomēr biju jauns, ar mikrofonu rokās, no Rīgas… Bet atklāti neviena mani siena čupā nav gāzusi. Šajā ziņā esmu neinteresants un vecmodīgs – visu dzīvi esmu nodzīvojis ar vienu sievu.

– Ja jums kolhozu likvidēšanas laikā piedāvātu kaut ko privatizēt, ko izvēlētos?

– Man nav bijusi vēlēšanās iegūt milzu īpašumus un bagātības. Vienīgais –esmu atguvis tēva mājas un zemi Jersikā.

– Jums nav piedāvājuši kļūt par zemkopības ministru?

– Par deputātu ir aicinājuši kļūt, bet vienmēr esmu atteicies. Esmu priecīgs, ka neesmu ļāvies ievilināt politikā.

– Cik Jāņu Dimantu ir Latvijā?

– Plus/ mīnus 22. Ar dažiem esmu personīgi pazīstams.

– Kāda bijusi jūsu muļķīgākā pārteikšanās ēterā?

– Precīzi neatceros, bet ir bijuši gadījumi, ka no kauna uz ielas pat negribas rādīties.

– Dzērumā ēterā arī esat izgājis?

– Dzērumā dažreiz esmu no filmēšanas atgriezies. Šādos gadījumos parasti aizgāju pie producentes un teicu – ziniet, rīt man būs ļoti labs sižets, bet šodien gan ne…

– Ja jums tagad būtu jāuztaisa kāds sižets, par ko tas būtu?

– Sižets tas droši vien nebūtu. Šobrīd esmu pievērsies rakstošajai žurnālistikai, rakstu Rīgas Apriņķa Avīzē. Parakstos – Jānis Dimants, brīvs domātājs. Ja godīgi, ļoti gribētu nodarboties ar mediju kritiku. Tas mani interesē, un šobrīd Latvijā tā pietrūkst.

– Kura fermas smaka ir vieglāk paciešama – cūku vai govju?

– Noteikti, ka govju, jo cūku smaka ir riebīga, īpaši, kad ieiet lielajos kompleksos – tās ir šausmas.

– Kuram plauktam veikalā nekad nepaejat garām?

– Preses stendam.

– Uz kura žurnāla vāka jūs gribētu nonākt?

– Pasarg’, Dievs! Ne uz viena! Manas grāmatas māksliniekiem bija doma manu portretu likt uz grāmatas vāka, bet šo domu uzreiz apcirtu saknē – tikai ne to.

– Esat kādreiz nēsājis bārdu vai ūsas?

– Nē! Kundze man to neatļautu.

– Kāda ir jūsu dabiskā matu krāsa?

– Melna. Jaunībā man bija skaisti, melni, viļņaini mati. Un ne jau ierullēti, bet dabiski viļņaini.

Intervijas turpinājums:

Nākamā lapa

1/2Kolhoznieces jūs nemēģināja pavedināt?

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs