Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Man nez kāpēc bija licies, ka globālā sasilšana nozīmē pludmali aprīlī, nevis silto vējjaku maija beigās…
***
Kā jāvalkā maska musulmaņu zemēs – virs parandžas vai zem?
***
Ģimenes strīds. Vīrs:
– Es saucu lietas savos vārdos!
Sieva:
– O, tu jau ar lietām sarunājies!
***
– Sveiks! Kā ar veselību?
– Normāli, šķiet, ka vīrusa man nav…
– Un kā ar naudu?
– Nu, naudas pavisam noteikti nav.
***
Sieva zvana vīram:
– Paklau, es esmu aizmirsusi kartes kodu un nevaru izņemt naudu no bankomāta. Es tev teicu, kāds ir mans kods, vai atceries?
Vīrs:
– Jā, tavs dzimšanas gads.
Sieva pēc brīža zvana atkal:
– Paklau, bankomāts pīkst, ka kods nepareizs!
Vīrs:
– Tev jāievada tavs īstais dzimšanas gads, nevis tas, kuru tu visiem saki!
***
Mācītājs brauc taksometrā. Ceļš slikts, vienas vienīgas bedres. Taksometra vadītājs katrreiz, kad ritenis trāpa bedrē, sulīgi nolamājas:
– Bļ…!
Mācītājs pēc kāda laika neiztur:
– Mans dēls, vai tu nevarētu tik necenzēti neizteikties svētā tēva klātbūtnē?
Taksometra vadītājs:
– Cienīgtēv, te taču vienas vienīgas bedres, kā lai nelamājas?
Mācītājs:
– Bet tu lamuvārda vietā saki: palīdzi, Dievs! Tikai no visas sirds. Tad Dievs tev palīdzēs – gan tev pašam kļūs vieglāk, gan mašīna būs veselāka.
Pēc brīža taksometrs atkal iebrauc lielā bedrē. Mašīnai nokrīt priekšējais ritenis un ripo prom. Taksometra vadītājs šokā murmina:
– Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs…
Te ritenis apstājas, sāk ripot atpakaļ pie taksometra, pieripo klāt, uzmaucas uz ass, pats pieskrūvējas… Mācītājs, to redzot:
– Nu, bļ…
***
Šķiet, ka vecāki vēl nekad tā nebūs priecājušies par mācību gada beigām.
***
Skatos pa logu, kā bērni spēlējas smilšu kastē, cilvēki pastaigājas jautrās kompānijās, velosipēdisti vizinās, puiši un meitenes dzer alu… Skatos un saprotu, ka pašizolācija ir tāds izsmalcināts soda veids likumpaklausīgajiem.
***
Vislielāko triecienu prasība valkāt maskas un ievērot distanci tomēr ir devusi pornoindustrijai.
***
Apsargs:
– Pilsone, jums tūlīt jāiet ārā no veikala!
Pilsone:
– Bet es taču esmu maskā!
Apsargs:
– Jā, bet tā ir gurķu maska!
***
Tagad mans ceļš uz darbu ir no gultas līdz datoram, bet es tik un tā kavēju. Sāku nojaust, ka problēma varētu būt manī…
***
Atgriezties pie bijušajiem mīļākajiem ir kā vēlreiz skatīties jau redzētu šausmu filmu, cerot, ka šoreiz nu gan visi izdzīvos.
***
Šorīt dēls teica, ka viņam sāpot auss. Es prasīju: «Ārpusē vai iekšā?» Dēls izgāja laukā, tad atnāca atpakaļ un teica: «Gan te, gan tur.» Tādos brīžos aizdomājos, vai netērēju pārāk daudz naudas dēla privātskolai.
***
Maskas jāprot valkāt. Viens vīrs uzvilka masku pārāk cieši un saindējās ar savu paģiru izelpu.
***
Kā lai pašizolējas tie, kuriem ir personības dalīšanās?
***
Interesanti gan, kā Bils Geitss varētu cilvēku galvās ievietot čipu, ja daudziem tur jau ir televizors?
***
Gaisa atsvaidzinātājs ar meža aromātu tualetē, protams, ir patīkams, bet tik un tā var just, ka tur nesen ir bijuši mežstrādnieki.
***
– Sāra, vai tu vari man aizdot naudu?
– Zini, es pirms 40 gadiem Ābramam aizdevu naudu, un viņš vēl tagad ar mani nav līdz galam norēķinājies.
– Bet Ābrams taču ir tavs vīrs!
– Bet tad nebija.
***
Ja naudai ilgi neizdodas sabojāt cilvēku, tā viņu pamet un dodas bojāt citu.
***
Pircējs antikvariātā:
– Cik maksā šis pods?
Pārdevējs:
– Tas nav pods, tā ir vāze.
Pircējs:
– Tā jau ir mana darīšana, kā es to lietošu!
***
Man vairs nav tās atmiņas, kāda bija agrāk. Tāpēc atcerēties, kāda tā bija, vairs nav iespējams.
***
Žurnālists jautā simtgadniekam:
– Tātad jūs visu mūžu esat nodzīvojis šajā ciemā?
Simtgadnieks izriež krūtis:
– Pagaidām vēl ne!
