Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Daudzām tautām kaķis jau izsenis uzskatīs par maģisku dzīvnieku. Iemeslu tam ir daudz. Pirmkārt, kaķis ir vienīgā radība, kas spēj baroties no negatīvās enerģijas, kā rezultātā šis mājdzīvnieks lieliski jūtas ģeopatogēnās zonās. Otrkārt, kaķi spēj redzēt cilvēkiem slēptu pasauli. Tieši kaķi biežāk nekā citi dzīvnieki pēc savas nāves kļūst par spokiem, kas parādās saviem saimniekiem vai ienaidniekiem.
Ziņkārīgais fantoms
Arī pēc nāves kaķi saglabā savas pārsteidzošās spējas. Lūk, stāsts par Anglijas kaķeni Sendiju. Viņas saimniece kopā ar vīru un dēlu katru vasaru brauca atpūsties uz Itāliju, bet Sendiju tikmēr atstāja pieskatīt savai māsai. Tā bija arī toreiz. Atvaļinājums ritēja lieliski, taču reiz, kad visa ģimene pusdienoja viesnīcā, sieviete pēkšņi sajuta, ka Sendija zem galda trinas gar viņas kājām. Sajūta esot bijusi tik reāla, ka saimniece pieliecās uz teica: «Beidz, Sendija, pagaidi!»
Vīrs un dēls neizpratnē skatījās uz viņu. Drīz vien šis gadījums aizmirsās. Taču, kad ģimene atgriezās mājās, uzzināja, ka kaķene mirusi miegā tieši tajā dienā un stundā, kad viņa parādījās zem galda tālajā Itālijā. Parapsihologi, līdz kuriem nonāk informācija par šādiem gadījumiem, par to nebrīnās. Nāves mirklī cilvēka biolauks palielina savu intensitāti, un viņa radinieki dažkārt jūt otra bojāeju. Acīmredzot kaķiem piemīt vēl pārsteidzošākas spējas, un viņi spēj nodot informāciju par savu nāvi cilvēkiem, kurus viņi mīl.
Abatijas spoks
Kaķi spoki nāk uz mūsu pasauli dažādu iemeslu dēļ. Savā fiziskajā dzīvē šis dzīvnieks ir slavens ar savu ziņkārību, un izskatās, ka viņš saglabā šo īpašību arī aizsaulē.
Tāpēc nereti kaķa fantoms parādās tāpat vien, lai tikai paskatītos, kas te notiek, un tikpat ātri arī pazūd.
Lūk, viens piemērs. Arī tas notika Anglijā. 20. gadsimta sākumā Luīze Marlova un viņas draudzene nolēma apskatīt senas abatijas drupas. Pie ieejas viņas ieraudzīja baltu kaķi. Luīzei radās dabiska vēlēšanās paglaudīt skaisto dzīvnieku. Taču, tiklīdz viņa izstiepa roku, tā kaķis pēkšņi palēcās un… pazuda.
Luīze vairākas reizes pasauca, taču kaķis tā arī neparādījās, un sievietes, aizmirstot par viņu, turpināja savu pastaigu. Pagāja vairākas dienas. Un kārtējā abatijas apmeklējuma laikā draudzenes atkal ieraudzīja pie ieejas sēžam to pašu balto kaķi. Viņš draudzīgi skatījās viņu virzienā, taču, tāpat kā pirmajā reizē, bez pēdām pazuda, tikko Luīze paspēra soli viņa virzienā.
Pusdienās sievietes iegāja iedzert kafiju mazā kafejnīciņā. Kad viņas pastāstīja padzīvojušai oficiantei par dīvaino balto kaķi, viņa paziņoja: «Jūs esat ieradušās vislabākajā laikā, kad iespējams ieraudzīt Kongltonas abatijas kaķa spoku,» – un pastāstīja draudzenēm viņa stāstu.
Tas bijis abatijas uzraudzes mis Vindžas mīļotais kaķis. Reiz dzīvnieks pēc kārtējās vakara pastaigas neatgriezās mājās. Sieviete nolēma, ka kaķi saplosījis klaiņojošu suņu bars, un ļoti pārdzīvoja. Taču vakarā mis Vindža sadzirdēja pazīstamu skrāpēšanos pie durvīm, pavēra tās un ieraudzīja savu mīluli sēžam uz sliekšņa. Uzraudze nopriecājās par kaķa atgriešanos, priecīgi atrāva durvis vaļā, bet dzīvnieks izgaisa, līdz nāvei pārbiedējot savu saimnieci. Kopš tā laika Kongltonas kaķis regulāri parādās abatijā.
Populārākie raksti
Klaiņojošais kaķis
Ross un Donna Sauerbiji netic spokiem, taču nevar izskaidrot, ko tieši viņiem izdevies nofilmēt pie mājas Taranaki rajonā Jaunzēlandē. Videokameru pie savas mājas laulātais pāris uzstādīja pēc tam, kad kāds bija nozadzis viņu velosipēdu. Taču tā vietā, lai notvertu iespējamo noziedznieku, viņu kamera iemūžinājusi ko daudz interesantāku.
Vakarā pēc darba Ross pārskatīja videoierakstus un bija pārsteigts, ieraugot nofilmētajos materiālos 25 sekunžu epizodi ar kādu nezināmu objektu, kas pārvietojas. «Ja es to neieraudzītu pats, nekad kam tādam nenoticētu,» atzīst Ross.
Videoierakstā dīvaina, bumbai līdzīga un caurspīdīga radība nesteidzīgi pārvietojas pa mājas pagalmu. «Jūs varat uzskatīt mani par jukušu, bet es domāju, ka tas ir kaķa rēgs. Tur pat nedaudz redzamas viņa kājas,» saka Donna. Viņa stāsta, ka radība esot ļoti līdzīga runcim, vārdā Ingvers, kuru pirms vairākiem mēnešiem bija notriekusi mašīna. Ierakstu noskatījies eksperts, kurš atzinis, ka tā neesot montāža.
Populārākie raksti
Pūkainais glābējs
Dažkārt runču un kaķeņu spoki nāk pie cilvēkiem, lai palīdzētu saviem bijušajiem saimniekiem izvairīties no bojāejas. Lūk, reāls stāsts par pašaizliedzīgu kaķi, kurš divreiz – gan dzīves laikā, gan pēc savas nāves – izglāba savu mīļoto saimnieci no nāves. 1947. gadā pēc Maskavas valsts medicīnas institūta absolvēšanas kāda jaunā ārste saskaņā ar norīkojuma atbrauca uz Ašhabadu. Viņai piešķīra mājvietu pilsētas nomalē, maziņā mājiņā, kur vienīgā mēbele bija metāla gulta, kam kājas bija nosmērētas ar kaut kādu smēri pret indīgiem kukaiņiem.
Lai kaut nedaudz mazinātu vientulību, sieviete paņēma mājās melnu klaiņojošu kaķeni, kuru nosauca par Bagiru. Viņa bija ļoti mīļa un savai saimniecei bezgala uzticīga. Reiz naktī istabā bija iekļuvusi indīga čūska. Bagira tai uzbruka, un, par spīti tam, ka saņēma nāvējošu kodumu, nepielaida indīgo rāpuli pie guļošās saimnieces. Pagāja gads. Reiz naktī ārste pamodās no kaķenes skaļas ņaudēšanas tieši viņai pie auss. Viņa skaidri dzirdēja savas Bagiras balsi. Sieviete iededza lampu un apskatīja istabu – kaķenes tur nebija. Pēc mīlules noilgojusies, saimniece izgāja pagalmā un sāka saukt kaķi. Pēkšņi debess kļuva gaiša, gluži kā no zibens liesmas.
Ar briesmīgu troksni sakustējās zeme zem viņas kājām, un dažu sekunžu laikā māja sabruka, pārvēršoties drupu kaudzē.
Tā sākās šausmīgā Ašhabadas zemestrīce 1948. gadā, kad vienas nakts laikā pilsētā aizgāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Ļaunatminīgs atriebējs
Tāpat kā dzīvi kaķi, īpaši jau runči, arī viņu spoki mēdz būt ļaunatminīgi. Pēc nāves viņi atgriežas vietā, kur gājuši bojā, un sāk biedēt cilvēkus, kam bieži vien nav nekāda sakara ar viņu nāvi. Tieši tāds kaķa rēgs mita nomaļā mednieku namiņā Viklovas kalnos. Kādreiz tur atradās Dublinas klubs. Ziemeļīrijas iedzīvotāju vidū klīda baumas par briesmīgām orģijām, ko kluba locekļi rīko mednieku namiņā.
Dažkārt mednieku izklaides pārkāpa jebkādas robežas: sadzērušies nelieši uzbruka nejaušiem garāmgājējiem un mocīja dzīvniekus, kas nonāca viņu rokās. Par vienu no upuriem kļuva melns kaķis, kuru plenči bija nospārdījuši līdz nāvei. Pēc tam ilgu laiku mednieku namiņš stāvēja tukšs, kamēr 1960. gadā to nopirka O’Braienu pāris. Viņi nolēma ievest mājiņā kārtību.
Taču, tiklīdz sākās remonts, pārbijušies strādnieki nepārtraukti stāstīja jaunajiem saimniekiem par mistiskiem notikumiem šajā namā – patvaļīgi vērušās vaļā durvis, bijušas dzirdamas dažādas skaņas, kas nāk no tukšām istabām, un citas dīvainas parādības.
Visvairāk cilvēki baidījušies no milzīga, melna kaķa uzbrukumiem.
Reiz naktī vietējais mākslinieks Toms Makesijs strādāja pie balles zāles interjera. Pēkšņi viņš izdzirdēja niknus kaķa šņācienus, kas bija dzirdami no priekštelpas. Mākslinieks ātri aizcirta un aizslēdza durvis, taču tās tikpat ātri atkal atsprāga vaļā. Uz sliekšņa parādījās milzīgs, melns kaķis. Minūti viņš stāvēja nekustīgi, bet pēc tam sāka tuvoties māksliniekam. Makesijs panikā metās bēgt un no šoka attapās tikai tad, kad bija nonācis jau ļoti tālu no mājas.
Pēc šī gadījuma tur turpināja notikt dažādi brīnumi – pati no sevis iedegās gaisma, pa naktīm saimniekus modināja apdullinošs durvju zvans, lai gan tas sen jau bija noņemts. Reiz kādā rītā O’Braienu pāris konstatēja, ka viena senatnīga krēsla apšuvums ir sapluinīts vienās driskās, bet otrs no visām malām ar nagiem tā apskrāpēts, ka visapkārt skaidas mētājušās. Pēc tam noslēpumainais spoks ķērās klāt mākslas priekšmetiem – dīrāja ar nagiem gleznas, sita keramiku.
Melnā kaķa ālēšanās beidzās vien tad, kad O’Braienu pāris vērsās pēc palīdzības pie mācītāja, kurš izdzen ļaunos garus.
Nežēlīgs slepkava
Ir bijuši gadījumi, kad kaķu spoki ne tikai biedējuši cilvēkus, bet kļuvuši par viņu bendēm. Lūk, kā cietsirdīgi līdz nāvei nomocīts dzīvnieks atriebās saviem pāridarītājiem. Kāds skolnieks Vasīlijs no Sanktpēterburgas kopā ar draugu nolēma veikt eksperimentu: kāpņutelpā no 12. stāva nomest kādu bezpajumtes kaķīti.
Savu nodomu viņi arī realizēja, bet pēc tam, nokāpjot lejā, nabaga mirstošo dzīvnieciņu līdz nāvei nodauzīja ar nūju.
Pēc divām nedēļām abi drauģeļi stāvēja uz perona, kam tuvojās vilciens. Pēkšņi aptuveni desmit metru attālumā no viņiem parādījās kaķis – kopija tam, kuru viņi bija nogalinājuši. Skolnieki ieraudzīja, ka kaķis nāk tieši viņu virzienā, ar katru soli palielinoties izmēros. Pārbijušies puiši nespēja izkustēties no vietas. Pietuvojies aptuveni divu metru attālumā, rēgs ar ugunīgajām acīm pieplaka pie zemes un lēca zēnu virzienā. Vasīlijs, kurš stāvēja pie pašas perona malas, pakrita tieši zem vilciena riteņiem.
Vai kaķis ir tiesīgs būt nemirstīgs?
Bībele to nenoliedz. Savukārt saskaņā ar citām reliģijām, teiksim, budismu, kur reinkarnācija tiek atzīta, nemirstīga dvēsele ir ne tikai cilvēkam, bet gandrīz visam uz Zemes, tostarp augiem un pat akmeņiem. Nemaz nerunāsim par kaķiem. Bībelē kaķim sniegta labvēlība uzreiz pēc nāves doties uz paradīzi. Tas par to, ka glāba Noas šķirstu no bojāejas, noķerot peli sātanu, kas gribēja izgrauzt caurumu Noas kuģī un iznīcināt to.
