Kūrorta svētki Jūrmalā – tradīcija paaudžu paaudzēs!

Lai pievilinātu vasaru un atklātu kūrortsezonu, Jūrmala nu jau piecdesmito reizi rīkos Kūrorta svētkus 25. maijā Dzintaros, Majoros uz Jomas ielas un pludmalē. Viesi tajos allaž tiek pārsteigti ar ko interesantu un vēl nebijušu. Pirmajos svētkos tā bija teātra izrāde ar tā laika spožākajiem aktieriem, šogad Jūrmala savus viesus priecēs ar populāru Latvijas un ārvalstu mūziķu uzstāšanos, mielos ar vairāk nekā simts saldējuma šķirnēm, ļaus izkustēties deju festivālā un baudīt daudz citas aizraujošas izklaides.
Kūrorta svētki
14. maijs

Drukāt

Saglabāt

Jūras dieviete Daile, kas palīdz pievilināt vasaru…

1969. gada 2. novembrī Jūrmala piedzīvoja ārkārtīgi spēcīgu viesuļvētru, kas tricināja kāpas, izgāza daudz koku un ēkām postīja jumtus. Vētra tika gan iemūžināta, gan ilgi pārspriesta, bet nākamās vasaras sākumā neviens vairs nerunāja par vētru, kaut gan tās sekas bija joprojām redzamas. Visi gaidīja kūrorta svētkus, ar kuriem tiks atklāta vasaras sezona Jūrmalā.

Kūrorta svētku idejas autors bija pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs. Viņš bija daudz ceļojis, apmeklējis ārzemju kūrortus, un gandrīz katrā no tiem notika kādi īpaši svētki, vasaru sagaidot. Arī Jūrmalai tādus vajadzēja!

Kā jau padomju valstī pieklājās, svētkus atklāja ar mītiņu. Vienīgā īpatnība bija tā, ka mītiņš notika pludmalē. To atklāja Oļegs Rudņevs, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā filmas Ilgais ceļš kāpās scenārija autors.   Svinīgajā mītiņā tribīnē bija LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas priekšsēdētājs Augusts Voss un vēl vesels pulks dažādu padomju un kompartijas vadītāju, priekšsēdētāju un citu augstākā ranga darboņu. Lai kaut nedaudz atšķaidītu stīvo un formālo gaisotni, par pasākuma viesiem bija aicināti Padomju Savienības varonis kosmonauts Hermanis Titovs un pazīstamā komponiste Nadežda Pahmutova (abi kļuva par Jūrmalas Goda pilsoņiem).

Vajadzēja arī pārstāvi no tautas, kas Jūrmalā atgūst veselību, un par tādu izraudzīja sanatorijas Bulduri pacientu, kādu inženieri no Kolas pussalas. Taču arī šīs personas nespēja pasākumu darīt jestrāku. Svētki izvērstos par kārtējo formālo padarīšanu, ja vien nebūtu piejaukta pamatīga teatrāla piedeva. Proti, Rudņevs bija nasks uz leģendu radīšanu (slavenais stāsts par čūskas sakosto jūrnieku – Ķemeru avotu pirmatklājēju – pieder viņa spalvai). Vai nu viņa paša izdoma, vai arī partijas pamudinājums radīja stāstu par jūras vidū mītošo dievieti Daili, kas zvejnieka dēlam jāpārved krastā, lai vasara beidzot iestātos. Lai godinātu klātesošo kosmonautu, zvejnieka dēlam (aktierim Eduardam Pāvulam) palīgos norīkoja  omulīgu kosmosa iekarotāju (aktieris Gunārs Placēns) spožā skafandrā, kas nolaidās no debesu augstumiem ar helikopteru. Zvejnieka dēls un kosmonauts ar amfībiju devās jūrā un krastā pārveda Daili (aktrisi Viju Artmani). Viņai ierodoties, gaisā uzšvirkstēja krāsainu raķešu spiets.

Katru gadu jaunu pārsteigumu

 Vēlākajos gados Daile un zvejnieka dēls palika svētku neatņemama sastāvdaļa, tiesa gan – nu jau bez kosmonauta un dažkārt Daile pārtapa par Spīdolu. Intriga pirmajos svētkos bija radīta – tauta nepacietīgi gaidīja pārsteigumu. Ilgi tika pārspriesti tehniskie efekti un tērpi. Šodien tas šķistu naivi un raisītu izbrīnu – kā par kaut ko tādu vispār varēja jūsmot? Taču 60./70. gadi nelutināja ar īpašu krāšņumu un notikumu daudzveidību – viss bija cenzēts, normēts, noteikts un detalizēts.

Kūrorta svētki ienesa kaut ko jaunu, kaut ko pārsteidzošu. Īpaši saviļņojošs bija gājiens: tajā piedalījās visi pilsētas uzņēmumi un iestādes, arī dziednīcas ar personālu un atpūtniekiem, arī pionieru nometnes…. Pašdarbības kolektīvi tērpās PSRS «brālīgo republiku» tautas tērpos, saldējuma pārdevēji ar baltām cepurītēm galvās striktā ierindā stūma gaišzilos ratiņus.

Dārzniecību pārstāvji brauca puķēm izrotātās automašīnās, sanatorijas improvizēja procedūru sniegšanu automašīnas kravas kastē. Karietēs brauca aktieri aizgājušo gadsimtu tērpos ( ´[…] bagātnieki un kapitālisti, kas cara un buržuāziskās Latvijas laikā piepildīja Jūrmalu. Rīgas balss, 02.06.69.). Piedalīšanās gājienā bija obligāts pasākums, taču neviens īpaši neprotestēja. Gluži otrādi – atpūtnieku sajūsminātie saucieni un izteikumi, ka ´nekur nekas tāds nav redzētsª, radīja jūrmalniekos lepnumu un vēlmi piedalīties.

Kūrorta svētki ilga nedēļu. Tur bija gan sporta sacensības, gan koncerti, izstādes un deju vakari. Īpašu atsaucību guva modes skates pludmalē, kur jaunākos modeļus demonstrēja dažādi modes ateljē, savukārt jauniešus ļoti interesēja mūzikas grupu jeb, kā toreiz tās dēvēja, vokāli instrumentālo estrādes ansambļu  priekšnesumi, jo bez padomju estrādes dziesmām atskanēja arī pa kādam īsti modīgam gabalam angļu valodā.

50 gadi kopš pirmajiem svētkiem!

Šogad aprit 50 gadi kopš pirmajiem kūrorta svētkiem, un Jūrmalā iecerēta vērienīga šīs jubilejas atzīmēšana – ar pazīstamu mūziķu uzstāšanos un Vislatvijas Saldējuma festivālu, kas Kūrorta svētku laikā norisināsies jau trešo gadu. Tajā būs pieejami vairāk nekā 100 dažādi saldējumi. Protams, arī īpašais Jūrmalas saldējums, par kura garšu pagājušogad balsojot lēma Kūrorta svētku apmeklētāji.

Būs pieejamas divas street food zonas, dažādas sacensības, atrakcijas un aktivitātes pilsētas teritorijā (Dzintaros, Majoros).

Ar katru gadu svētkus papildina jauni pasākumi, kas, gūstot apmeklētāju atsaucību, iesakņojas un kļūst tradicionāli– piemēram, ielu deju festivāls Ghetto dance un citzemju valstu pārstāvniecības. Šogad būs 12 stendi, kur  atraktīvā veidā varēs iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas. Vēstniecības un pārstāvniecības piedāvās dažādas aktivitātes – degustācijas, konkursus un erudīcijas spēles, piemēram, Ungārija aicinās izmēģināt savu tradicionālo spēli Teqball, savukārt Gruzijas teltī būs gastronomijas piedāvājums, ko papildinās gruzīnu daudzbalsīgais dziedājums grupas Georgian Quartet izpildījumā.

Nemainīga tradīcija kopš svētku pirmsākuma ir dalībnieku gājiens. Mūsdienās izdomas bagātākos un atraktīvākos tā dalībniekus apbalvo ar tēlnieces Olgas Šilovas veidoto ceļojošo kausu.

Visērtāk Jūrmalā nokļūt ar vilcienu!

Vienkāršāk svētku laikā uz Jūrmalu doties ar vilcienu. Taču, ja tomēr izlem par labu braukšanai ar auto, atceries – par iebraukšanu Jūrmalas īpaša režīma zonā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Caurlaides iespējams iegādāties ne tikai pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, bet arī elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar Mobilly vai Citadele aplikāciju starpniecību.

Foto no Jūrmalas pilsētas muzeja krājumiem un publicitātes materiāliem

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs