Kaķacs. Kas ir šis akmens un no kā pasargā?

Ezotērika
Vineta Vizule
1. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Par kaķaci dēvē gludi nopulētu apaļu vai ovālu kristālu, kam vidū atspīd šaura vertikāla gaismas svītriņa, kas tik ļoti atgādina kaķa acs zīlīti. Ezoterikas cienītāji rotām ar kaķaci piedāvā pārdabiskas īpašības – šis minerāls spējot nosargāt ģimenes laimi, kā arī atvairīt dažādas slimības. Savukārt indieši tic, ka kaķacs pasargā no ļauniem gariem.

Cietāks par stiklu

Kas īsti ir kaķacs, un vai viss, ko piedāvā dārglietu tirgotāji ar šādu nosaukumu, tiešām ir īstā kaķacs? Te nu tiešām vieta šaubām, jo pastāv uzskats, ka tāds minerāls kā kaķacs dabā nemaz neeksistē. Par kaķaci dēvē optisko fenomenu, kad minerāla paralēli novietotās šķiedras iekļauj sevī cita minerāla, visbiežāk kvarca, šķiedras, kas atstaro gaismu. Šāds optisks efekts novērojams tādos minerālos kā turmalīns, apatīts, korunds, hrizoberils, berils (īpaši tā vērtīgākais paveids – koši zaļais smaragds), danburīts u. c. Tāpēc, ja runa ir par kaķaci, to iesaka lietot kopā ar paša minerāla nosaukumu.

Tomēr juvelierizstrādājumu nozarē iegājies, ka tieši hrizoberils visbiežāk tiek dēvēts par kaķaci.

Hrizoberils ir berilija alumināts (tā ķīmiskā formula ir BeAl2O4), un šo minerālu nevajadzētu sajaukt ar īsto berilu, kas ir silikāts. Hrizoberila kristāls dabā galvenokārt ir atrodams medus dzeltenā, dzeltenbrūnā vai dzeltenzaļā krāsā, taču tas var būt arī gaiši zilā, zaļā, iesarkanā, purpura, oranžā, brūnā vai pelēkā krāsā, kā arī daudzkrāsains.

Hrizoberila rets un attiecīgi dārgāks paveids ir aleksandrīts, kas ultravioletajā gaismā izskatās zaļš, bet mākslīgajā apgaismojumā kļūst violeti sarkans. Hrizoberila cietību apzīmē ar skaitli 8,5 – tas ir cietāks par stiklu, to var slīpēt un iestrādāt rotaslietās. Saskrāpēt kaķaci var tikai ar cietākiem dārgakmeņiem – rubīnu, safīru vai dimantu.

Optisks efekts     

Par kaķaci biežāk dēvē dzeltenas un zaļgandzeltenas krāsas hrizoberilu. Kaķacs rotaslietās tiek izmantots jau kopš seniem laikiem. Mūsdienās šo minerālu slīpē un pulē, veido no tā kabošonu – tā dēvē dārgakmeni, kas apstrādāts apaļā vai ovālā formā bez šķautnēm ar plakanu pamatni, lai to varētu iestrādāt gredzenos, auskaros, kulonos un cita veida juvelierizstrādājumos. Turklāt kabošona formā apstrādātam minerālam veidojas optiskais efekts – vidū parādās šaura spīdīga svītriņa, jo gaisma laužas pret mikroskopiskām paralēlām minerāla šķiedrām un atstarojas. Pat ja fotografē noslīpētu kabošona formas kaķaci, var pamanīt šauro izgaismoto joslu.

Mineralogi kaķaci dēvē arī par cimofanu. Šāds nosaukums radies no grieķu vārda, kas nozīmē – vilnis, kas parādās, jo, kustinot kvalitatīvi apstrādātu kristālu, gaismas svītriņa pārvietojas, kad kristāls tiek pagriezts. Tāpat jāievēro, ka kaķacs efekts vienmēr parādās perpendikulāri kristāla šķiedru novietojumam. Dārgakmeņiem, kam piemīt kaķacs efekts, tas var būt vairāk vai mazāk izteikts, spilgtāks vai blāvāks, taču hrizoberilam šis efekts izpaužas visvairāk – kā taisna, spilgti izgaismota svītriņa.

Ja vēlies iegādāties rotu ar kaķaci, būtu jānoskaidro, no kāda veida minerāla tā izgatavota, jo tirgotāji mēdz piedāvāt arī lētākus akmentiņus, kas nav hrizoberili, taču tiem piemīt kaķacs efekts.

Kaķacs imitāciju iegūst no sintētiskā bārija titanāta un šķiedrainā borsilikāta stikla. Rotaslietā var tikt izmantoti arī tādi vērtīgi minerāli kā turmalīns, kvarcs, akvamarīns, mēnessakmens, apatīts u. c., taču no pieminētajiem tieši hrizoberilam ir visaugstākā cietības pakāpe. Hrizoberila labākās atradnes vietas ir Brazīlijā, Indijā, Ķīnā, Mjanmā, Šrilankā, Zimbavē, Madagaskarā un arī Urālu kalnos Krievijā.

Ticējumi par kaķacs spējām

Lai gan mineralogiem nav nekādu pierādījumu, ka kaķacs kaut kādā veidā ietekmētu cilvēku, piemēram, spētu to pasargāt no dažādām slimībām, tomēr jau senā pagātnē vairākas ciltis un tautas šo kristālu izmantoja kā aizsargājošu amuletu. It īpaši tas bija iecienīts indiešu astroloģijas skolās.

Kaķacs piešķir tās nēsātājam kaķa sīkstumu un izturību, cilvēks, gluži kā kaķis, iegūstot deviņas dzīvības

Kaķacs vienmēr bija gaišreģu un dziednieku aksesuārs, seno indiešu magi arī uzskatīja, ka ar kaķacs starpniecību iespējams saprast dzīvnieku valodu. Astrologi kaķaci ieteikuši nēsāt atsevišķām zodiaka zīmēm, lai pasargātu sevi no tumšajiem spēkiem. Tāpat kristāls izmantots dažādos maģiskos rituālos. Arheoloģiskie izrakumi sniedz liecības, ka jau antīkajā pasaulē bijuši zināmi visi hrizoberila paveidi.

Akmeņi ar kaķacs efektu tiek uzskatīti par mīlestības un pāru savstarpējās uzticības sargātāju, tie palīdzot atbrīvoties no negatīvās enerģijas. Uzskata, ka kaķacs īpaši noderīga radošo profesiju ļaudīm – aktieriem, rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem. Šis minerāls stimulē daiļrunību un piešķir tā nēsātājam īpašu pievilcību, tāpēc to iesaka oratoriem un diplomātiem.

Tāpat rotaslietas, kurās iestrādāta kaķacs, esot jāvalkā kautrīgiem un par sevi nepārliecinātiem cilvēkiem – šāds minerāls spēj apveltīt ar vīrišķību un piesaistīt apkārtējo uzmanību. Kaķaci arī dēvē par miera nesēju, jo tā palīdzot izvairīties no konfliktiem, nogludināt attiecības kā ģimenē, tā ar darba kolēģiem. Savukārt sievietes, kuras kā rotu izvēlas juvelierizstrādājumus ar kaķaci, kļūst neatvairāmi apburošas.

Dziedniekiem ar šo minerālu bija savas attiecības – viņi uzskatīja, ka kaķacs spēj ārstēt neirozes, elpceļu slimības, astmu un reimatismu. Hrizoberila minerālu mēdza pat rīvēt, lai iegūtu pulveri, ko lietot iekšķīgi, jo tā esot iespējams izārstēt artrītu un reimatismu, kā arī pēc lūzumiem ātrāk saaudzēt kaulus. 

Novērtēts arī karaļu galmos

Juvelieru vidū kaķacs īpašu popularitāti ieguva deviņpadsmitā gadsimta nogalē pēc tam, kad Lielbritānijas princis Arturs Viljams Patriks uzdāvināja kā saderināšanās zīmi savai līgavai, Prūsijas princesei Luīzei Margarētai, gredzenu ar tajā iestrādātu kaķaci. Princim šādas dāvanas izvēli noteica ticējums, ka kaķacs aizsargā ģimenes laimi un uzticību.

Pēc šāda karaliska notikuma hrizoberila popularitāte sāka strauji vairoties, tas kļuva bezgala moderns, lai gan iepriekš skaitījās necils minerāls.

Arī divdesmitā gadsimta sākumā kvalitatīvi apstrādāts hrizoberila kabošons varēja maksāt pat līdz astoņiem tūkstošiem dolāru. Pats lielākais hrizoberils, kāds zināms vēsturē un ir reģistrēts 1828. gadā, sasniedza astoņus kilogramus. Tas glabājas Brazīlijas galvaspilsētas Riodeženeiro dārgumu krātuvē. Savukārt starp britu karaļnama dārgumiem ir arī kaķacs, kuras svars pārsniedz 300 karātu. To 1886. gadā kā dāvanu esot saņēmusi karaliene Viktorija. Viņa kaķaci uzskatījusi par maģisku un dziedējošu kristālu.

Tomēr jāatzīst – lai arī hrizoberils ir ciets minerāls, tas reizē ir arī trausls un kaprīzs kā kaķis. Tam nepatīk straujas temperatūras maiņas, jo tādējādi tas zaudē savu spožumu un maina nokrāsu. Kaķacs ir jāsargā no tiešiem saules stariem un uzkaršanas, to vajadzētu laiku pa laikam nomazgāt ar ziepjūdeni un nopulēt ar mīkstu drāniņu.

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs