Dārzs mūsdienu sievietei — psihoterapija, kaisle un radīšana

Paskatieties, kas sarakstās Facebook dārza tēmām veltītajās draugu grupās, – tās ir jaunas sievietes, daudzām pat vēl nav bērnu (kas arī tiek uzskatīti par dārzniecības katalizatoru). Pierīgas mazdārziņos saimnieko daudz jaunu pārīšu, kas ar hipsterīgu sajūsmu būvē sausās mazmājiņas un no Youtube mācās stādīt kartupeļus. Stādu gadatirgos defilē stilīgas modes dāmas, apkrāvušās ar zemjainām puķu un zemeņu dēstu kastēm. Vēl karstāk iet Rietumeiropā. Vai zinājāt, ka Eiropas savienības vecajās dalībvalstīs veidojas simtiem tūkstošu garas rindas uz komunālajiem mazdārziņiem? Gadā tiek piešķirti apmēram seši miljoni mazdārziņu, no kuriem piecus miljonus burtiski izķer milleniāļi (tie, kuriem ir 25–30 gadi). Protams, aizsākot sarunu par dārza darbiem draudzeņu lokā, vienmēr kāda teiks, ka viņu tas vēl neinteresē, jo viņa vēl nav tajos gados, lai pievērstos zemes darbiem.

Dārzs patlaban ir tikpat aktuāla dzīvesveida tēma kā mode, joga, ceļošana vai maratonu un Stirnu buka skriešana. Dārzs vairākumam sieviešu sen nav iztikas avots un piespiedu veids, kā piebāzt pagraba plauktus un ģimenes vēderus. Mūsdienu sievietei tas sniedz kaut ko pavisam citu. Saikni ar realitāti un dabu. Pastāvīgumu. Radošumu.

Saikne ar realitāti

Jādomā, cilvēkiem, kas dzīvo lielajās Rietumu vai Austrumu megapolēs ar miljoniem iedzīvotāju, stāsts par attiecībām ar dārzu ir citāds. Latvijā nav īstu betona džungļu lielpilsētu, kur valdītu šausmīgi sastrēgumi, piesārņojums un atsvešinātība. Tomēr arī mūsu dzīves realitāte ir aizpeldējusi prom no realitātes. Mēs dzīvojam datoros, planšetēs, aifonos un sociālajos tīklos. Realitāte, saikne ar taustāmo pasauli un dabu pašlaik ir milzu deficīts gan pieaugušo, gan bērnu dzīvē. Mums ir arvien vairāk profesiju, kurās padarītais darbs ir abstrakts. Vēl vairāk pārdotu preču, kuras pats neesi izgatavojis. Veiksmīgs mārketinga projekts. Kredītiem piesaistīti bankas klienti. Tu saņem atalgojumu, paaugstinājumu un, cerams, arī gandarījumu, taču tas viss ir ierakstīts kaut kur mākonī.

Citi lasa

Santa.lv

Padomi

Sāp ceļgali? Lūk, 4 vienkārši vingrojumi sāpju mazināšanai

Marta Kalniņa

Interesanti

Ekspremjers Repše gaudo un rej. Viņu šaušalīgā veidā parādīs Kannu kinofestivālā

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Vai magnijs tiešām var palīdzēt? 3 svarīgi jautājumi

Tu nevari  samaksāt redīsiem, lai tie aug, vai pabāzt divdesmit eiro naudas zīmi zem rozes, lai tā ziedētu.

Dārzs sniedz mūsdienu sievietei iespēju piedzīvot reālus darba augļus un taustāmu rezultātu. Tu iestādi puķi, un tā uzzied. Iesēj salātus, un tie izaug. Pa īstam! Arī dzīvesstila demonstrēšana sociālajos tīklos lielā mērā sevi sāk izsmelt. Mode, restorāni, ceļojumi – tas viss ir veiksmīga indivīda atribūtika, kuram izdevies nopelnīt pietiekami daudz naudas. Stils, ko tu vari atļauties nopirkt. Arī dārzs prasa naudu, tomēr pamatā tas prasa darbu, pacietību un prasmes. Tāpēc ir arvien vairāk sieviešu, kuras lepni publicē sava dārza foto – es to paveicu, es to radīju! Šis skaistums nāk no manis! Un te ir manas netīrās rokas un saulē apdegusī piere, jo tāda es esmu patiesībā. Gumijniekos un pleķainā T kreklā. Tas gan neizslēdz šampanieti dārznieces brokastīs vai ziemas brīvdienas slēpošanas kūrortā.

Zeme un sieviete

Visās senajās reliģijās vīrietis ticis saistīts ar debesīm, sieviete – ar zemi. Arī seno latviešu olimpā sieviešu dievības atbild par auglību, zemi, mirstīgajām lietām, dabas un cilvēka dzīves cikliem. Acīmredzot, tam ir iemesls. Sievietes attiecības ar zemi ir jutekliskas – laikam jau kā visas attiecības… Nav dzirdēts, ka vīrieši teiktu: «Ak, kā gribas iegremdēt rokas zemē!» Vai: «Nevaru sagaidīt, kad varēs pastaigāt basām kājām pa sasilušām dobēm!» Dārznieces tā runā visu ziemu. Viņas runā par to, kā zemes smarža pavasarī atšķiras no rudens zemes smaržas, par skudrām, taureņiem un vardēm. Par visu to zaļojošo un ņudzošo dzīvību, kas valda dārzā.

Ja ieklausās aizrautīgās dārzniecēs, sāk šķist, ka viņu attiecības ar zemi un pašu dārzu ir gandrīz fizioloģiskas, seksuālas.

Lūk, vēl viena atbilde uz jautājumu, ko moderna sieviete gūst dārzā, –  sensuālu baudu! Taktilo pieredzi, pieskārienus, sajūtas. Un nav teikts, ka viņai ir neapmierinoša seksuālā dzīve, jo sievietei fiziskas baudas un visu šo saldo kņudoņu nekad nevar būt par daudz. Jauki, ka tas notiek arī ar sievietēm, kas dārzam pievērsušās spiestā kārtā, – jāpalīdz mammai, jākopj dārzs pie mantotas mājas, jāpamēģina iesēt kādu zirņu dobi bērniem (tikai bērniem par prieku, protams). Jau pēc gada dārzs kā prasmīgs mīlnieks ir ievilcis viņu savā zemes gultā, un viņa vairs negrib no tās kāpt laukā. Un, ja nu dzīvē notiek nelāgas lietas un tavas attiecības vai seksuālā dzīve sagādā vilšanos, dārzs kā uzticams mīļotais vienmēr tevi gaidīs un gandarīs.

Pastāvīgums

Pārmaiņas un nedrošības izjūta ir mūsdienu cilvēka dzīves stabilākie rādītāji. Bet ikviens, kurš kaut maķenīt interesējas par psiholoģiju, zina, ka sievietei ļoti svarīga ir drošības izjūta. Parasti šī tēma tiek pieminēta, runājot par pāru attiecībām un drošības izjūtu, ko sieviete gaida no vīrieša. Taču drošības izjūta ir daudz plašāks jēdziens – tā ir pārliecība, ka pasaulē ir nemainīgas lietas, uz kurām var paļauties. Varbūt tāpēc arvien vairāk jaunu sieviešu, kam līdz omīšu dzīves izjūtai vēl tālu, pievēršas dārzam. Tas ir pastāvīgs un uzticams. Vienmēr tai pašā vietā, ar tiem pašiem kokiem un peoniju krūmiem. Tas atdos divkārt to, ko esi tam devusi, un tajā tiešām valda pats godīgākais likums – ko sēsi, to pļausi. Daudzās dzīves jomās uz šo likumu tomēr īsti nevar paļauties…

Lai kas notiktu tavā personiskajā vai globālajā pasaulē, dārzs tevi nepiekrāps, nesāpinās un nepametīs.

Perspektīvas izjūta

Dārzs ir ļoti optimistisks hobijs. Tava ziema beidzas pirms ziemas beigām, jo tu sāc sapņot par to, ko pavasarī sēsi un stādīsi. Tavs pavasaris nesākas tad, kad pirmo reizi ar saulesbrillēm uz acīm var apsēsties āra kafejnīcā. Tas sākas tad, kad var grābt pērnās lapas un skujas un palēnām skaitīt ziemciešu asniņus, kas lien laukā no zemes. Sieviete, kam ir dārzs, dzīvo nemitīgā sapņu, iztēles un cerību pasaulē. Darbā klājas slikti? Izšķīries ar līgavaini? Lai cik sāpīgi un grūti, dārzā tevi tik un tā gaida pavasaris, vasara un rudens, pilnais cikls ar pirmo zaļumu un sadegušām dzeltenajām lapām. Dārzniece katru gadu dzīvi sāk no jauna, un tas dod gan miera, gan perspektīvas izjūtu. Viņa ir kontaktā ar dabu un gadalaiku cikliem un spēj priecāties arī par lietainām vasaras dienām, jo zina, ka lietus ir vajadzīgs.

Dziedināšana

Mēdz teikt – pēc dienas dārzā tu jūties fiziski izmocīts un garīgi atjaunojies. Tā arī ir. Zemes darbi ir ļoti patiesi: netīri, grūti un gandarījoši. Uz dārzu kā veselības avotu var raudzīties no vairākiem aspektiem. Fiziskas kustības, svaigs gaiss, ekoloģiska pārtika. Bet to visu jau var dabūt un baudīt, arī nekopjot dārzu. Ej staigāt pa mežu un iepērcies zemnieku tirdziņā!

Lielākais ieguvums no dārza darbiem ir pozitīvas emocijas un, vienkārši sakot, nervu nomierināšana.

Sieviete savā dārzā var pa īstam atslābt. Noņemt pilsētas grimu, uzvilkt treniņbikses un sasmērēt rokas. Neviena restorāna āra terasē šāda brīvības izjūta nav iespējama. Vēl var izplostīties, nolaist tvaiku. Izgāzt iekšējās dusmas uz nātrēm, kas saaugušas kādā kaktā, un atbrīvot spriedzi, nikni pļaujot vai ļauni indējot utis. Pēc tam vairs nav jākašķējas ar vīru un jākliedz uz bērniem, dzīve šķiet tīri izdevusies. Ir daudz pētījumu par dārza darbu labvēlīgo ietekmi uz depresijas slimniekiem un cilvēkiem stresa situācijās. Dārzs ir tava drošā sala un tai pašā laikā plašs kā pasaule. Dārzs sniedz iespēju pabūt it kā vienam, ieiet sevī. Lai gan turpat apkārt ir citi ģimenes locekļi, dārza darbi rada ļoti labu iekšējās norobežošanās izjūtu – esi tikai tu un, piemēram, pļaujmašīna. Tas ir laiks ar sevi, iespēja sakārtot domas, savākties.  Cilvēki, strādājot dārzā, reti pļāpā savā starpā. Viņi ir kopā, bet katrs par sevi, un attiecībām tas nāk tikai par labu.

Radīšana

Bez radošuma nespēj iztikt neviens cilvēks, un sieviete ir radītāja pēc būtības – viņa taču rada bērnus! Taču mēs visas neesam daudzbērnu mammas vai gleznotājas, aktrises un mūziķes. Psihoterapeiti, kas saviem klientiem iesaka dārza terapiju, runā par maģisko aspektu. Tā ir brīnuma izjūta, kādu piedzīvo bērns, kad no viņa iestādītās pupas tiešām izdīgst un izaug pupa. 

Dārzs ir katrai sievietei pieejams bezgalīgas radīšanas spēļu laukums.

Šo brīnumu neapzināti jūt arī pieaugušie: tu turēji rokās lielveikalā pirktu sēklu paciņu un tagad plūc salātus, redīsus un smaržo puķes. Tev izdevās! Tu esi burvis! Dārzs ļauj sievietei izdzīvot visus radīšanas posmus no iztēles un sapņiem līdz gatavai dārza gleznai un taustāmai, smilšainai burkāna saknei. Tu vari būt apģērbu veikala pārdevēja, bet savā dārzā tu esi Pikaso un Botičelli.

Mazliet trakas

Sievietes esot daudz kaislīgākas atkarību piekopējas. Kaislīgākas smēķētājas, grūtāk ārstējamas alkoholiķes. Varbūt salīdzinājums nevietā, bet sievietes ir arī daudz trakākas dārznieces. Viņu apsēstībai un aizrautībai dārzā līdzās var stāties reti kurš vīrietis.

Interesanti, ka ir izpētīts, kā atšķiras vīriešu un sieviešu iekoptie dārzi. Vīriešu dārzos ir vairāk skujeņu, klājenisko augu, dekoratīvu akmeņu, lai būtu monumentāli un praktiski. Vīrieši izvēlas košas ziedu krāsas: sarkanu, dzeltenu, oranžu. Viņi grib dālijas, kuru ziedi ir pusdienu šķīvja lielumā, visgarākās saulespuķes, milzīgus ķirbjus, ķiršus un zemenes ar lielākajām ogām. Šī pieeja vērsta uz mērķi, rezultātu – vislielāko, košāko. Nu gluži kā ar lielāko noķerto zivi un krutāko automašīnu… Vīriešu dārzos valda kārtība: tulpju dobe, liliju dobe, stingras apmalītes.

Dārzniece, kas mirdzošām acīm staigā pa stādu gadatirgu vai dārza preču centru, ģimenes budžetam spēj nodarīt vēl lielāku postījumu nekā šopaholiķe modes lielveikalā.

Sieviešu dārzi ir kā stihija. Viņas biežāk visu stāda ņigu ņegu, jo vienmēr ir ieraudzījušas kādu brīnišķīgu puķīti, kuru viņām noteikti vajag, un tad to kaut kur iebaksta citām pa vidu. Sieviešu dārzos ir vairāk ziedu nekā skulpturālu augu. Neparasti pasteļtoņi – lašu un aprikožu krāsa, dažādi rozā, maigi gaišzilie, krēmkrāsas un violetie ziedi. Sievietēm ir svarīga ziedu smarža, taureņu un bišu pievilināšana. Kam vajadzīgs lielziedu pildītais jasmīns, ja tas nesmaržo? Kāds prieks no nāvīgi oranžas rozes bez smaržas? Vīrietis nekad nemetīs laukā puķi, kas apzinīgi zied, vai ražojošu ogu krūmu. Varat teikt, ka vīrieši ir karotāji un postītāji, bet sievietes – saglabātājas, dārzā tas nedarbojas! Tieši sievietes spēj pavasarī sastādīt čupām ziemciešu ar ziliem ziediem un rudenī tās visas samest kompostā, jo «apnikusi zilā krāsa, tā atgādina ziemu». Avenes jālikvidē, jo ravējot saskrāpēja rokas, – pietiek! Sievietēm taisni vai nagi niez kaut ko likvidēt, papostīt, sodīt kādu augu par sievietei vien zināmiem grēkiem. Un glīti nobruģēto laukumiņu nomainīt pret zālienu, jo uz bruģa vasarā bērniem salst basās kājas.

Vīrieši dārznieki ir kolekcionāri, kas pieķeras kādam vienam augam un noved šīs sugas klātbūtni savā dārzā līdz pilnībai. Tāpēc jāatzīst, viņi aizvien ir spēcīgāki selekcionāri, jo mērķtiecīgs sistemātiskums ir jaunu šķirņu selekcijas pamatā. Sievietei dārzs ir kā mīlas romāns, pilns ar sapņiem, kaislībām, maigumu un kvēlām dusmām. Vīrietim dārzs ir paša radīts patīkams fakts, sievietei – atmiņu un cerību pasaule. Dārzs ļauj sievietei justies karaliski. Lai cik mazs un pieticīgi iekārtots tavs mājoklis, lai kas tev mugurā, lai kādi mati un vidukļa apkārtmērs… Vasaras vakarā tu apsēdies savā dārzā, aplaid skatienu pār rozēm, lauvmutītēm un ogu krūmiem un jūties kā karaliene.

Kļūt par varoni dārznieces acīs nav grūti – vīrietim pietiek vien pavēzēt lāpstu, nozāģēt kādu traucējošu zaru vai nopļaut zālienu.

Mīlēt dārznieci

Ja vīrietis mīl sievieti, kura mīl savu dārzu, viņam jāzina dažas lietas.

• Pirmkārt, viņai nekad nav perfekta manikīra. Vasarā viņas nagus klāj ļoti tumša laka, lai paslēptu to, kas nav iztīrāms ne ar vienu skaistumkopšanas instrumentu. Viņas pēdas pēc staigāšanas pa tikko pļautu zālienu iekrāsojas zaļas, un viņa stenēdama mēģina tās noberzt ar trauku mazgāšanas līdzekli.
• Viņai bieži ir muļķīgs iedegums ar baltām lencītēm, T kreklu piedurknēm un pat iesauļotiem krokšu siluetiem kājās.
• Viņa dievina bites un kamenes, pat ja baidās no tām. Kad runa ir par gliemjiem, laputīm vai kurmjiem, tava maigā mīļotā kļūst par aukstasinīgu sērijveida slepkavu, kas baudā trīcošiem pirkstiem pēta ieteikumus labākajām indēm un nāvējošām lamatām.
• Pēc dārzā nostrādātas dienas viņai sāp te un tur. Kaislīga seksa vietā vakarā jūsu gultā nočaukst vienīgi Ibumetin paciņa, un tava meitene iekrīt dziļā miegā. Iespējams, viņa pat krāc!
• Viņa jau janvāra beigās sāk sapņaini šķirstīt sēklu un stādu katalogus internetā, bet martā pārvērš māju par zemjainu dēstu kastīšu labirintu. Nedod Dievs, ja vīrietis tumsā pār tām klups vai kaķis izmantos kā tualeti, – jums būs darīšana ar fūriju! Uzzinot, cik maksājis viens pildītās baltās dienlilijas stāds, vīrieti ķers vēdergraizes. Toties viņam nekad nebūs jālauza galva par to, ko dāvināt mīļotajai. Sniegpārsliņu koka dēsts, advancēti kaplīši, skaistas grāmatas par dārzu, Deivida Ostina rozes stāds – iespēju papilnam!
•  No pavasara līdz rudenim šī sieviete negaida, ka viņu kāds vedīs dārgos ceļojumos vai uz smalkiem restorāniem, jo viņas ceļojumu meka un zaļais restorāns atrodas pašas dārzā. Vienalga, vai tas ir liels lauku mājas dārzs vai klasiskais 600 m² zemes pleķītis pie vasarnīcas. Kļūt par varoni dārznieces acīs nav grūti – vīrietim pietiek vien pavēzēt lāpstu, nozāģēt kādu traucējošu zaru vai nopļaut zālienu. Taču viņš nedrīkst kļūt greizsirdīgs uz dārzu vai burkšķēt: «Cik tad var ņemties ar to dārzu!» Tad viņa sirdsdāma sakniebs lūpas, sāks kaut ko stihiski pārstādīt, likvidēs nevainīgu flokšu dobi (lai tūliņ sapirktu jaunus flokšus) un pielaidīs uguni pārāk lielai lapu kaudzei. Stāvēs dūmos kā aizvainota likteņdieve un paziņos, ka «tu jau vari braukt ar tām laivām, ja gribi, – tieši tagad, kad dārzā visvairāk darba!» Un dārzā visu laiku ir visvairāk darba. Tas nu vīrietim jāņem vērā.