Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kļuvis par Goda profesoru
Ivara Godmaņa dzimšanas dienas svinēšana sākās jau dienu pirms tās – piektdien privātā pasākumā –, klātesot vien dzīvesbiedrei uzņēmuma Gaso valdes priekšsēdētājai Ilzei Pētersonei-Godmanei un augstskolas vadībai, Ivars saņēma Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA titulu Goda profesors.
Svinīgajā pasākumā tika demonstrēti arī videosveicieni no Ivara draugiem, līdzgaitniekiem un kolēģiem – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka, arhitekta Jāņa Dripes, 4. maija deklarācijas kluba prezidentes Veltas Čebotarenokas un citiem.
Ekspremjers jau ilgāku laiku lasa lekcijas trīs augstskolās – RISEBA, Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. RISEBA Ivars ir maģistra studiju programmas Lielā datu analītika direktors, Senāta loceklis, profesors un pētnieks.
«Šis tituls man ir liels pagodinājums un mana darba novērtējums, par ko esmu patiesi pateicīgs. Akadēmiskajā vidē, kur strādāju jau 23 gadus, attiecības ar kolēģiem noteikti ir draudzīgākas nekā politikā, kur ir vairāk cīņu. Jā, politikā ir cīņubiedri, bet draugu – noteikti mazāk!
Akadēmiskajā vidē mums kolēģiem ir daudz kopīgu mērķu, lai arvien uzlabotu mūsu pašu un studentu zināšanas un, protams, augstskolas tēlu Latvijā un pasaulē,» PDz teic Ivars. Bijušais politiķis neslēpj – vēl aizvien seko līdzi politiskajām un ekonomiskajām norisēm Latvijā un pasaulē.
«Šādā griezumā arī cenšos veidot savu mācību kursu un lekcijas studentiem, lai zināšanas, ko viņi iegūst, būtu arī praktiski piemērojamas viņu profesionālajā karjerā,» atzīst ekspremjers.
Kopā ar dēlu nosvin apaļus 100
Dzimšanas dienā Ivara mājās bija ballīte pašiem tuvākajiem – ģimenei. Jubilāra sieva Ilze PDz atklāj – iepriekš bija apsvērusi, ka apaļajā gadadienā vīram vajadzētu pasniegt tādu lielāku dāvanu – sarīkot vērienīgas svinības kādā pilī. «Taču tad situācija ar kovidu kļuva aizvien sliktāka un sliktāka.
Tagad spriežu – labi vien bija, ka ielūgumi netika izsūtīti, jo nebija nekas jāatsauc. Visi ģimenē gan esam vakcinējušies pirmo, otro un pat trešo reizi, un ceram, ka reiz tas viss beigsies.
Tomēr šoreiz lielā balle tika aizstāta ar sirsnīgām pusdienām radu pulkā mājās. Pati šoreiz pie plīts nestāvēju, cienastu pasūtīju restorānā, lai visi varētu bezrūpīgi atpūsties. Īstenībā ballīte bija ne tikai par godu Ivaram. Viņa jaunākajam dēlam Rihardam pirms dažām dienām palika 30. Tad nu svinējām, kas sanāk kopā, – 100. dzimšanas dienu. Protams, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus,» teic Ilze un piebilst – vispār 70. jubileju drīkst svinēt visu gadu.
«Nekur jau nav teikts, ka nākamajā vasarā ap jūliju, kad nebūs jāsatraucas par vīrusu, nevarētu notikt krāšņas dzīres.»
Mājas čības vēl glabā skapī
Ilze saka – savos 70 Ivars jūtas lieliski. «Es viņu apbrīnoju un droši vien apbrīnošu vienmēr. Dod Dievs mums visiem 50 gados būt tādā morālā, psiholoģiskā un sportiskā formā. Viņš visu laiku ir kustībā, nav vēlmes vienkārši uzvilkt mājas čības, skatīties televizoru un lasīt grāmatas,» teic viņa.
Bez padomu sniegšanas politikā un ekonomikā viņš joprojām īsteno arī savus hobijus – tenisu, makšķerēšanu, medības un pastaigas ar suņiem. «Covid-19 ierobežojumi ik pa laikam ievieš korekcijas, bet aktīvs sportotājs viņš ir joprojām. Kad pagājušajā ziemā telpās nedrīkstēja spēlēt tenisu, bieži devās slēpot ar distanču slēpēm. Un ne jau apmeta riņķīti ap māju! Ik reizi pievārēja savus 15 kilometrus. Tagad jau arī ar nepacietību gaida, kad uzsnigs un varēs vilkt ārā slēpes,» atklāj Ilze.
Viņa atklāj – viena no ģimenes dāvanām bija saistīta ar to, ka savu līdz šim iemīļoto sporta veidu vindsērfingu Ivars nomainījis pret ko mierīgāku – velobraukšanu. «Šķiet, tas bija aizpagājušajā vasarā, kad Ivars atcerējās, ka ir tāda lieta kā velosipēds. Dažkārt devās izbraucienos uz kādu stundu, divām. Nesen man radās sajūta, ka Ivaram gribētos jaunu šosejas divriteni.
Dzimšanas dienā mājās arī ieripināju jaunu zirgu, smej Ilze.
Viņa teic – prieks par dāvanu Ivaram bijis neviltots, un piebilst: «Ir jau tā, ka dāvanas vairs tiešām nav galvenais, svarīgāk ir būt kopā ar tuvajiem, parunāt. Vislielākais prieks Ivaram jubilejā bija, ka varēja pabūt kopā ar bērniem un mazbērniem. Galvenais – lai veselība turas!»
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
