Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šī slimība ir viltīga, jo negantās borēlijas baktērijas klejo pa ķermeni un dara savu postošo darbu. Manuprāt, tā ir diezgan mistiska, lai gan tradicionālās medicīnas pārstāvji ar mani var strīdēties,» saka Inese Dāvidsone. Gada sākumā viņa vairākkārt ķermenī jutusi sāpes, taču nepievērsa tam īpašu uzmanību. Kad pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas Inese atsāka sportot un sajuta sāpes ceļgalā, osteopāts norādīja – tās varētu būt bronhīta sekas.
Pēc ģimenes viesībām, kad tika klāts kārtīgs svētku galds, Inese sajuta izteiktas sāpes locītavās. Taču arī tad viņa nodomāja, ka vienkārši ir pārstrādājusies virtuvē. Savukārt redzes pasliktināšanos viņa, lai gan jau bija veikusi operāciju tās uzlabošanai, norakstīja uz ilgo laiku, kas pavadīts, sēžot telefonā.
Pat septembrī, kad parādījās sāpes plecos, Inese tām atrada izskaidrojumu – viņa bieži nēsā rokās pusotra gada veco dēliņu Jāni, un mazais kļūst aizvien smagāks. «Ikviena daudzbērnu mamma nevarētu sūdzēties, ka viņai nebūtu smagumu, ko celt,» pasmaida Inese.
Tomēr biežās sāpju epizodes viņu darīja bažīgu, un, lai saprastu, kas notiek organismā, Dāvidsone veica virkni analīžu.
«Alergēnu analīzēs nekas netika atrasts, un es jau nosmējos, ka būs jāprasa atpakaļ nauda. Taču tad atnāca papildinājums – tests uz borēlijām, un tas bija pozitīvs,» atceras viņa. Sarkano plankumiņu uz ādas, kāds pēc ērces piesūkšanās raksturīgs šai slimībai, Inese nebija manījusi.
«Kā jau daudziem, kas saskārušies ar Laimas slimību, atveseļošanās ceļu rāda vairāki ārsti. Tā divi infektologi, naturopāte, ģimenes ārste, imunologs un neirologs nosprieda, ka man jādzer antibiotiku kurss divas nedēļas. Paralēli tam – naturopātes izrakstītās zāles.» Veselīgā dzīvesveida piekritēja deva priekšroku naturopātijai, jo bija dzirdējusi labas atsauksmes par šādu boreliozes ārstēšanu. «Tā dziedina un atraisa ķermeņa spēku pašam sevi savest kārtībā,» skaidro Inese. Vairākas reizes dienā viņai dzērusi sauju tablešu, un vairākas bijušas izmēros tiešām lielas.
«Domāju – iesprūdīs kaklā un beigta būšu,» atceras Dāvidsone.
Emocionāli vissāpīgākais daudzbērnu māmiņai bija tas, ka antibiotiku lietošanas dēļ bija liegta krūts barošana. «Mana sirds lūza. Nevarēju valdīt asaras, iedomājoties, kā likšu dēlu vakaros gulēt, kā no rītiem vairs nevarēšu viņu pabarot un vēl mazliet pasnaust ar dēliņu padusē. Škrobi par Laimas slimību nevarēju apdzēst pat ar glāzi vīna, jo antibiotikas taču!» tolaik sprieda Inese. Tomēr dēliņš pie jaunajiem apstākļiem pieradis labi.
Lai prāts nebūtu aizņemts ar domām par slimību, Inese sāka apgūt jaunas prasmes – teipošanu. Tā ir fizioterapijas metode, kad ar speciālu teipu līmēšanu var mazināt sāpes ķermenī. «Tas bija kolosāls piedzīvojums – atklāt sevi no jauna, smeļoties zināšanas.
Slimības ļauj cilvēkam neiestrēgt tur, kur viņš ir. Un izdodas apziņas paplašināšana, kuru sludina jogas speciālisti. Tādēļ esmu laimīga, ka šī nav tik smaga slimība kā vēzis vai diabēts,» saka Dāvidsone un cer, ka gada laikā viņai izdosies tikt vaļā no boreliozes.
