Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No šefpavāra par līdzīpašnieku
Leģendārajā restorānā Vincents maltītes pie Mārtiņa Rītiņa vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā ieturējuši pasaules politiķi, kultūras darbinieki un šovbiznesa spīdekļi. Pēc 23 gadiem Vincentā Rītiņš saņēma vilinošu piedāvājumu un pirms četriem gadiem devās prom no savas otrās ģimenes.
Pēc laika viņš atzina: tā bijusi kļūda, pārāk uzticējies cilvēkiem, kuri sasolījuši «sauli, mēnesi un zvaigznes». Pērn Rītiņš atkal atgriezās Vincentā, šoreiz – jau līdzīpašnieka statusā. Vērienīgās pārmaiņas, ko nupat piedzīvojis slavenais restorāns, bija Mārtiņa galvenā prasība, pieņemot šo piedāvājumu. «Ja agrāk man par to nebija teikšana, tad tagad ir,» priecājas Rītiņš.
«Agrāk te bija formāls stīvums, bet tagad jūtamies brīvāki, ne tik pedantiski sterili,» uzsver viņš. «Šobrīd man ir lielāks izaicinājums nekā 1994. gadā, kad te atnācu. Tolaik Latvijā bija tikai seši restorāni, bet tagad – daudz. Tomēr negaidu, ka te piebrauks ar tramvaju. Iet uz restorānu ir tāpat kā iet uz operu. Tā nav kinozāle, kur dodas regulāri,» saka šefpavārs.
Gaisotne kā viņa dzimtenē Anglijā
Īstenot vīziju par angļu muižu Rītiņš pieaicināja savu draugu Maksimiliānu Andrejevu. Jaunais vīrietis, kurš savulaik stažējies pasaulslavenajā modes namā Ralph&Ruso un piedalījies amerikāņu popdīvas Bejonses tērpu darināšanā, pārliecina ar savu degsmi, radošumu un drosmi.
Tā bijis arī eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Tikko iepazinusi Maksimiliānu, viņa uzreiz pieņēmusi lēmumu – kleitu jubilejai šūdinās tieši viņš! Ar laiku Andrejevs sapratis, ka augstā mode tomēr pasaulē nav tik pieprasīta, un pievērsās citai, ne mazāk aizraujošai lietai –interjera dizainam.
«Mārtiņš nāk no Anglijas, un es zinu, ka viņam patīk klasiska, mierīga, silta un ģimeniskumu raisoša vide. To arī paturēju prātā, veidojot šo telpu,» par savu pusgada laikā tapušo interjeru – klasisku un ar laikmetīgiem elementiem – teic dizainers. Tas veidots tā, lai ar gadiem nezaudētu savu aktualitāti.
Maksimiliāns uzsver: Rītiņš pats ir mākslinieks, kas rada šedevrus virtuvē, tādēļ arī restorāna interjeru viņš piepildījis ar mākslu. Tajā redzamie darbi nākuši no Signet Bank krājumiem un mākslas galerijas Look. «Gribēju radīt Vincentu kā latviešu laikmetīgās mākslas vēstniecību,» atzīmē Andrejevs. Vaicāts, cik izmaksājušas tik vērienīgas remonta pārvērtības, Rītiņš pasmaida: «Daudz… Maksis aizgāja pāri budžetam, un tagad mans darbs ir šo naudu atpelnīt.»
Burkāni no Francijas, gaļa no Gotlandes
«Uzskatu, ka esam vienīgais Baltijas restorāns, kas lieto simtprocentīgi bioloģiski audzētus augus un dārzeņus. Sezona mūsu zemniekiem tikai sākas, tādēļ visu pasūtu no Francijas. Bioloģiskais burkāns tomēr garšo citādāk. Klientiem vēlos dot vislabāko,» uzsver Rītiņš. Gaļa steikiem nāk no Rītiņa pārbaudītas Gotlandes zemnieku saimniecības, lasis – no Fēru salām, dzīvas jūras ķemmītes – no Norvēģijas. Vincenta ēdienkartē dominē modernā franču klasika.
«Uzskatu, ka franču virtuve ir tāda pati kā latviešu. Tikai viņi izmanto vairāk sviesta mērcēm, bet latvieši – saldo krējumu,» novērojis šefpavārs.
Par dzērieniem restorānā tagad gādā vīnzinis Alvis Nemiro, kas ir strādājis Rītiņā iecienītajā Londonas restorānā Chilton Firehouse.
«No Anglijas es viņu dabūju uz šejieni. Arī mans galvenais pavārs Māris Mauriņš tur strādāja. Tā Londonas restorāna aura ir fenomenāla! Esmu tur bijis deviņas reizes, un vienmēr tas bija trāpīts desmitniekā,» atzīst Mārtiņš. Labāko no Chilton Firehouse viņš cer ieviest arī savā restorānā.
Priecājas, ka beidzies kastīšu laiks
Pagaidām vēl īstas skaidrības, kā kontrolēt vakcinēto klientu uzņemšanu restorānā, nav. «Nezinu, kā valdība to redz mūs to īstenojam. Ir jāuzticas viesiem. Ja valdība teiks – jāpārbauda vakcinēšanās pase, to darīsim, tomēr policisti mēs neesam. Arī mūsu virtuves darbinieki saprot – ir jāvakcinējas, citādi paliek ārpusē. Sākotnēji gan daudzi to negribēja darīt,» piebilst Rītiņš.
Līdz ierobežojumu atvieglošanai restorāns izlīdzējās ar kovidrisinājumu – ēdiena gatavošanu līdzņemšanai. «Tas mums gāja uz urrā, bet man nepatika. Pagatavo ēdienu, ieliec kastē ar vāku, tas ceļo un netiek pasniegts īstajā brīdī – tas ēdienu vienkārši bojā. Tu visu smuki saliec, bet cilvēkam, kastīti atverot, vairs tā nav. Un tad viņš brīnās: «Šo Rītiņš pagatavoja? Fui!» Tādēļ priecājos, ka tagad varam gatavošanu līdzņemšanai izbeigt,» atklāts ir Mārtiņš.
