Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāzu kleitā pārsteidz vīru
Dailes teātra aktrise IEVA SEGLIŅA balvu saņēma par Raiņa lomu izrādē Smiļģis.
«Raiņa lomas iestudēšana no manis prasījusi visvairāk enerģijas un emociju. Ieraudzīju sevi lomu sarakstā un nodomāju – mani vienkārši pārģērbs par Raini, un es šad tad parādīšos uz skatuves. Taču, izlasot lugu, sapratu – tā ir nopietna loma. Sākās mans moku ceļš uz laimi. Bija asaras un kliegšana vienatnē, bet es nepadevos,» gandarīta par paveikto, ir viņa. To, ka piešķirta balva, Ievai paziņoja divas nedēļas iepriekš, un viņa tik ļoti gribējusi dalīties priekā ar vīru ARTURU KRŪZKOPU, ka knapi valdījusies, lai neizpļāpātos.
«Visgrūtāk bija pirms pašas ceremonijas. Ar vīru, kurš bija viens no ceremonijas vadītājiem, bijām vienā grimētavā. Viņš nezināja, kāpēc tik ļoti uztraucos, un es izturēju līdz galam! Tas bija tik skaists brīdis, kad viņš tikai uz skatuves uzzināja šo faktu,» saviļņoti stāsta viņa. «Kādus desmit procentus jau nojautu,» pasmaida Arturs.
«Tas bija tik īpaši, ka varēju Ievai pasniegt balvu. Mēs viens par otru stāvam un krītam, tā ka esmu ļoti lepns,» atzīstas viņš. Turklāt uz skatuves Ieva kāpa savā kāzu kleitā, kas šim notikumam bija papildināta ar melnu tillu.
Smiļģisks tērps dzīves svinēšanai
Kostīmu māksliniece IEVA JURJĀNE Spēlmaņu nakts naglu saņēma kopā ar vīru režisoru Viesturu Kairišu par darbu pie izrādes Smiļģis. Šim notikumam viņa izvēlējās īpašu tērpu. «Mēs nedzīvojam pasaulē, kuru mūsu balvu pasniegšanas reizēm cenšamies imitēt. Te nav Oskara ceremonija, kur par katru kleitu zināms, no kāda modes nama tā noīrēta. Manā apģērbā ir tāda dramaturģija kā izrādē Smiļģis. Visas Smiļģa sievietes fināla ainā ir pārtapušas baltos tēlos. Visas ir bijušas ļoti saistītas ar Smiļģi, vēloties ar viņu apprecēties.
Savukārt man Spēlmaņu naktī gribas būt priecīgai, jo varu elpot un dzīvi svinēt baltā kleitā, un nav nozīmes – tā ir no noliktavas, vecmāmiņas krājumiem vai humpalām. Sievietei uz skatuves jābūt ar noslēpumu,» saka Ieva. «Apavus iegādājos vienkāršā veikaliņā. Tas pieder pie mākslinieka maizītes – kaut ko interesantu ieraudzīt un ķert ciet. Latvijā ir tik daudz iespēju, jātur tik acis vaļā!» teic kostīmu māksliniece.
Īpašam brīdim īpašas kurpes
Īpašs šis vakars bija aktrisei un režisorei INĀRAI SLUCKAI, jo šoreiz balvu par spilgtu jaunākās paaudzes horeogrāfu sniegumu saņēma viņas meita kostīmu māksliniece un scenogrāfe MARIJA ULMANE. Aktrises meita saka – kopš abas strādā kopā, teātrī viņa mammu saucot par Sluckī. Tas, ka meitai būs balva, Inārai bija pārsteigums.
«Divas nedēļas glabāju šo noslēpumu no savas mammas, kurai vienmēr visu izstāstu,» atzīstas Marija. «Esmu ārkārtīgi laimīga. Biju uztraukusies, ka būs jārunā publikas priekšā, un īpaši piedomāju, lai labi izskatos,» zvaigznes stāju viņai nodrošināja ekscentriskā amerikāņu apavu dizainera Džefrija Kempbela apavi, kurus Marija iegādājusies internetā. «Es tās saucu par princešu kurpēm,» saka viņa.
Seriāla zvaigzne un talantīgs režisors
Jauno režisoru KLĀVU KRISTAPU KOŠINU televīzijas skatītāji iepazinuši kā seriāla Nemīlētie varoni Kūperu. Viņš saņēma balvu par savu diplomdarbu Konklāvs. «Vēl nesaprotu, kā reaģēt uz apsveikumiem,» neslēpj Klāvs Kristaps, kurā rit arī ukraiņu asinis. No sava tēva viņš nedaudz apguvis arī ukraiņu valodu.
Balvas velta saviem tēviem
KRISTA BURĀNE ar dzīvesbiedru režisoru MĀRTIŅU EIHI saņēma balvu par Rēzeknes teātrī Joriks iestudēto izrādi Mans nabaga ebrejs. Viņa PDz pastāstīja – balva ir veltījums abu tēviem. Kristas tēvs bija populārais aktieris Ints Burāns, kurš viņu iedvesmoja darboties teātrī un vēl aizvien dzīvo meitas domās un darbos.
Arī Mārtiņš šajā pavasarī pavadīja savu tēti mūžībā. «Mans tētis Voldemārs Eihe bija baņķieris un kādreiz cerēja, ka varbūt arī es tāds būšu. Taču viņš atbalstīja manu izvēli un vienmēr bija klāt mūsu filmu un teātru pirmizrādēs. Viņš bija īsts mūsu grūpija!» ar smaidu atceras Eihe.
Kur dejas?
Spēlmaņu nakts šogad noritēja citādi – bez kārtīgas ballītes. Jaunā horeogrāfe JANA JACUKA, kura pārstāvēja Ģertrūdes ielas teātri, dejām līdz rīta gaismai gan bija visnotaļ gatava.
