Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kleitām ir laba aura,» PDz saka dziedātāja, kas sākusi iznomāt savas skatuves kleitas. Tajās viņa ir uzstājusies kopā ar Normundu Rutuli un grupu Hameleoni.
«Ideja par kleitu nomu man bija jau sen. Senāk bija žēl kādam savus tērpus aizlienēt, jo tad tie ātri vien nonēsātos. Reiz fotogrāfe Natālija Petruhina no Nata Photo studijas sarunā ieminējās, ka vēlas iegādāties kādu kleitu, kuru varētu izmantot fotosesijās.
Viņa stāstīja, ka sievietēm bieži vien skapī nemaz nav tik greznu kleitu, jo gluži vienkārši nav ar tādām kur iet. Taču fotosesijā viņas labprāt vēlētos sapucēties īpašāk, greznāk un neierastāk. Ne mirkli nedomājot, piedāvāju savas kleitas nomai.
Tā kā man pašai šobrīd koncertu nav un jau vasarā daudzi bija atcelti, kleitas vienkārši krāj putekļus,»
stāsta Laura Raila-Lakstīgala, kas sievietēm piedāvā tērpties dziedātājas septiņās kleitās.
«Esmu tajās uzstājusies dažādu pilsētu svētkos. Divas kleitas ir no videoklipiem. Vienā filmējos kopā ar Normundu Rutuli klipam Laiku nevar pazaudēt, otrā – ar manu pavadošo grupu The Power Band, šo video var apskatīt YouTube. Ir arī kleitas, kas vilktas grupas Hameleoni 20 gadu jubilejas koncertturnejā pa Latviju, uzstājoties kopā ar mūziķi Andri Ābelīti, manos džeza mūzikas koncertos Jūrmalā un Horna dārzā, kā arī fotosesijās. Šiem tērpiem ir laba muzikālā aura,» uzsver viņa.
Dziedātāja neslēpj – sev kleitu uz koncertu nomājusi nekad neesot. «Taču reiz kāda žurnāla vāka fotosesijā man bija iznomāta kleita. Toreiz arī atskārtu iznomātu kleitu plusus – fotosesijās nav daudz jākustas, tāpēc iznomātu kleitu var gan saspraust, ja tā ir par mazu, gan arī līdz galam neaiztaisīt, ja tā neder,» smejas Laura.
Dziedātāja neslēpj – pandēmija būtiski ietekmējusi viņas dzīvi. «Pavasarī bija beidzies mans bērna kopšanas atvaļinājums, un es nupat biju aizgājusi no darba valsts bērnudārzā, kur strādāju par mūzikas skolotāju. Tāpēc, ka pirms tam koncertu bija gana. Bija arī privāti izglītojami skolēni un citi darbi.
Tad sākās karantīna… Man palika tikai Jūrmalas kultūras centrs attālinātā režīmā, kur vadu bērnu vokālo ansambli. Privātskolēnus nepieņēmu, koncertus nācās atcelt.
Beidzot pilntiesīgi sēdēju vīram uz kakla.
Lai gan septembrī darbi pamazām atgriezās, koncertus vēl nesteidzos pieteikt. Pašlaik strādāju attālināti ar saviem skolēniem, privātajā bērnudārzā reizi nedēļā pāris stundu novadu klātienē. Pārējā laikā sēžu mājās un komponēju jaunas dziesmas, audzinu dēlu un nodarbojos ar mājas darbiem. Es nesūdzos un uztveru šo periodu kā ļoti interesantu vēsturei. Vēroju un atpūšos no steigas.»
