Dziedātāja Aija Andrejeva: Esmu iemācījusies uz pasauli skatīties bērna acīm

Jubileja
Evija Kalnbērza
21. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No privātā arhīva un publicitātes materiāliem
Dziedātāja nosvinēja 35. dzimšanas dienu. Kopā ar PDz pāršķirstot savu pagājušā gada bilžu albumu, viņa atzīst – lai gan gads aizritējis pandēmijas zīmē, tas bijis iedvesmojošs un atziņām bagāts.

Kad vienas durvis aizveras, atveras citas

«Kad mans Siguldas koncerts atcēlās, bijām spiesti pielāgoties apstākļiem. Mēs ar Jāni izveidojām jaunu koncertprogrammu (Aijas draugs The Sound Poets solists Jānis Aišpurs – PDz) 12 stāsti vasaras vakaram. Jancis spēlēja klavieres un harmoniju, es dziedāju un spēlēju flautu. Apbraukājām visu Latviju.

Pirms desmit gadiem man bija iecere izveidot koncertprogrammu ar Dženisas Džoplinas dziesmām, taču tā visu laiku tika atlikta. Pagājušajā vasarā festivāla Rīgas ritmi rīkotājs Māris Briežkalns mani uzaicināja kopā ar grupu Very Cool People šo ieceri īstenot. Viss notika!»

Izbaudu dzīvi laukos

«Šis laiks mums iemāca ļauties un paļauties, ko man līdz šim bijis grūti realizēt savā dzīvē. Pavasarī, kad ārkārtējā situācija ieviesa korekcijas mūsu ikdienā, noīrējām māju laukos. Tur esmu iemācījusies ļoti labi iekurināt krāsni un izbaudīt, kā svētdienās garšo ārā uz mangala uzliktā pannā ceptas pankūkas neatkarīgi no laikapstākļiem. Tagad saprotu arī to, ka pirms kovida ikdienas skrējienā aizmirsām novērtēt savus īstos draugus un tikšanās ar viņiem.»

Uz pasauli skatos bērna acīm

«Katru vakaru, dzīvojoties pa laukiem, mēs spēlējām ķerenes. Kā bērnībā. Reāli forši. Iesaku! Esmu iemācījusies uz pasauli skatīties bērna acīm. (Aija nereti pavada laiku kopā ar sava drauga Jāņa Aišpura meitām). Mācos būt šeit un tagad, priecāties par sniegu un citiem ikdienišķiem sīkumiem. Bērni atspoguļo tavas iekšējās varēšanas un nevarēšanas. Īpaši brīžos, kad gribi būt par pārāk lielu pieaugušo.»

Džungļu skola

«Paguvu izbaudīt ceļojumu uz Šrilanku pagājušā gada sākumā, pirms pasauli pārņēma kovids. Nākamais bija uz Peru aizvadītā gada beigās. Man lielākais izaicinājums bija dzīvot džungļos, kur ir visu dzīvo radībiņu mājas, un apzināties, ka esmu tikai pie viņiem ciemos, nebaidīties no kukaiņiem, pārvarēt paniku. Tur arī iemācījos nolikt malā savas kaprīzes, būt komandā ekstrēmos apstākļos un nepievilt citus savu vajadzību dēļ. Domāju, cilvēki, ar kuriem biju kopā, novērtēja, ka esmu uzticams cīņubiedrs.»

Gribu Maestro enerģiju!

«Šajā dzimšanas dienā es pati sev novēlu Maestro Raimonda Paula enerģiju. Dzīvesprieku, drosmi un iekšējo mieru, nebaidīties, nešaubīties un ļauties tam, ka patiesībā viss ir kārtībā!»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+