Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Jau pirms pandēmijas modes mākslinieks ar sievu Antru nolēma, ka dzīvos laukos un vairs netērēs laiku glamūrīgiem burziņiem. «Jau pirms jaunā gada izdomāju, ka man viss ir apriebies. Tolaik bija viens nepatīkams klients, un es biju nomocījies,» atklāts ir Dāvids. «Savas lauku mājas man jau bija, atlika tikai visu sakārtot un sākt renovācijas darbus.
Nospriedu – kāda jēga braukt uz laukiem kā vasarniekam, ja varu visu enerģiju veltīt vietai, kur jūtos labi?
Turklāt, ja man Rīgā kaut kas nepieciešams, es varu 40 minūšu laikā tur aizbraukt,» saka viņš. «Lēmumu pieņēmām martā un tieši tad, kad sākās ārkārtējā situācija, pārcēlāmies uz dzīvi laukos. Turklāt vēl paspējām ar pēdējo reisu no Nīderlandes atgādāt uz Latviju meitu Emmu.»
Modes mākslinieks PDz stāsta – jau viņa bērnībā ģimenei bija dārzs, kurā pašu vajadzībām audzēts viss nepieciešamais. Tāpēc arī tagad viņš neplānoja dzīvot kā atpūtnieks. «Pirms jaunā gada jau biju pasūtījis siltumnīcu, kur tagad man aug tomāti, gurķi un burkāni. Šo to esmu paredzējis arī pārdot,» atklāj viņš. «Beidzot daru to, kas man patīk. Darba pilnas rokas – no rīta kā ceļos, tā vakarā vienpadsmitos knapi kājas varu pavilkt. Bet nav ne vainas!» priecājas Dāvids un piebilst – būtu grēks neizmantot pašam savu zemi.
«Esmu izaudzējis kopumā jau 1200 stādu. Sākumā bija grūti, jo mazajā siltumnīcā viss neietilpa, un krīzes dēļ kavējās lielās siltumnīcas uzstādīšana. Vienlaikus gan liku kopā siltumnīcu, gan stādīju. Nedēļu bija īsta katorga, jo stādi pāraug, un tad tie vēl jāsargā no salnām. Paralēli uzplēsām zemes gabalu un sastādījām kartupeļus, burkānus un kāpostus. Viss vienās velēnās,» atceras mākslinieks.
Vaicāts, vai audzētais un pārdotais arī būs viņa iztikas avots, Dāvids teic – viņam vēl aizvien esot arī privāti pasūtījumi kā dizaineram.
«Nav jau tā, ka esam badā, un neko daudz arī nevajag, ja pašiem viss ir. Apģērba un apavu man ir diezgan, pat pa siltumnīcu stiloju Baldinini kurpēs,» smej Dāvids. «Tajā pašā laikā – ne man bārda vairs jādzen, ne kas! Tik strādāju visu dienu. Ir forši, un es esmu ļoti laimīgs. Laukā dzied lakstīgalas, pagalmā rūc traktori un ekskavatori, no mājām prom nevaru braukt, un nemaz arī negribas.»
