Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zīmēt brīvajā laikā Dināra Rudāne sāka jau skolas gados. Savas košās un ekspresīvās gleznas dziedātāja dēvē par Ice painting, un tā nebūt nav kāda eksotiska gleznošanas tehnika. Izrādās – Ice jeb Ledus bija viņas iesauka skolas laikā.
Rudānei cieņā ir spilgtās neona krāsas. «Tāda maza psihodēlija,» smaidot saka viņa. «Man patīk košas krāsas, tikai ne apģērbā. Esmu pati apgleznojusi arī jaku, bet velku to ļoti reti.»
Dziedātājas gleznu iemīļotākais tēls ir lauva. «Man patīk šis dzīvnieks, bet no visām uzgleznotajām tikai viena lauva ir agresīvi rūcoša. Pārējās ir majestātiskas un mierīgas. Man patīk kaķu dzimtas pārstāvji, jo tie ir ļoti graciozi. Arī man mājās ir divi kaķi. Taču atainot vienkārši kaķi – bez krēpēm – nebūtu interesanti,» spriež Dināra. «Man patīk arī zirgi, bet tos gan zīmēt ir ļoti sarežģīti,» spriež dziedātāja.
Savus mākslas darbus Dināra mēdz atrādīt sociālajos tīklos, izpelnoties daudz atzinīgu vārdu. «Piedāvājumi uzgleznot pasūtījuma darbu arī ir bijuši, taču es sevi neuzskatu par mākslinieci.
Tāpēc arī savus darbus nepārdodu. Es tos vienkārši uzdāvinu vai atdodu. Tāpēc tagad man mājās palikušas vien dažas lauvas,» teic viņa. Nesen tapusi arī glezna ar košu žirafi. «Šķita, ka rūcoša lauva bērnistabā manai meitiņai Miriam Amirai tomēr būtu par traku,» smejot saka dziedātāja.
Jaunā māmiņa vislabprātāk glezno naktīs.
«Tad, kad vairs nav dienas haosa, kad tā saucamais skudru pūznis vairs nekustas un gaiss netiek lieki vibrēts. Naktī domas vienmēr šķiet tīrākas un skaidrākas. Man gleznošana nav domu atslēgšana. Tā drīzāk ir pat sava veida ieslēgšanās – izeja un transportēšanās uz citu pasauli,» skaidro Dināra.
Dināras dzīvesbiedrs basists Edvīns Ozols atbalsta viņas skaisto nodarbi.
«Lai arī zīmēju samērā reti, tomēr, kad uznāk iedvesma, gadās tam veltīt pat visu nakti. Tad puse nākamās dienas tiek ziedota miegam. Es varu atļauties gleznot, ja zinu – nākamajā dienā meitiņas pieskatīšanā mani aizstās vīrs. Tikai ar šādu pienākumu dalīšanu varam pilnvērtīgi izgulēties. Kad meitiņa dodas pie miera, tikai tad abi uzsākam savus darbus, tad gadās, ka viens no mums nākamajā rītā ir pusdzīvs.»
Taujāta, vai arī mazā jau sāk iepazīt maģisko mākslas pasauli, Dināra atzīstas – krāsas mājās tiek slēptas no kaķiem un meitas, jo citādi varot tikt apēstas. «Pagaidām viņa noguļ manu zīmēšanas laiku un darbus redz tikai tad, kad tie jau tapuši.»
