Latvietis un Itālija. Rudenī

Ceļošana
Ilze Klapere
8. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Kairis, no Daces Fridrihsones personiskā arhīva un Shutterstock
Patlaban Itālijā ir dažādi laikapstākļi – dienvidos laimīgie vēl bauda sauli un jūru, ziemeļos jau tērpjas jaciņās un stilīgās šallēs, augšā kalnos vakaros pavēsi bija jau augustā… Bet latvietim visas Itālijas temperatūras patlaban šķiet vasarīgas, un galvenais – tur joprojām lielākoties spīd saule. Tāpēc latvietis mīl Itāliju arī rudenī.

Pēc saules – uz dienvidiem un salām

Itālijai ir vairākas salas, bet divas lielākās zināmas visiem – Sardīnija un Sicīlija. Pirms diviem gadiem tieši  oktobra sākumā baudīju absolūti lielisku nedēļu Algēro (Alghero) pilsētiņā Sardīnijā, atceros, ka smējāmies: «Redz, cik labi, ka vietējiem jau rudens, jo visas skaistās pludmales pieder gandrīz tikai mums vieniem!» Patiešām, tā arī bija – pludmalēs tiešām maz cilvēku, lai arī laikapstākļi, vismaz latviešaprāt, ideāli, ap 25 grādiem gan gaisā, gan ūdenī. Gadījies arī pašas oktobra beigas pavadīt Sicīlijā, un – arī tas pats, dažu dienu bija ne tikai silti, bet pat karsti, turklāt vēl varēja tikt pie lieliska iedeguma. Varu arī ieteikt labu apmešanās vietu Katānijas centrā airbnb.com AB Comfort Apartment, kur, starp citu, saimnieko latviete Baiba – gide – kopā ar vīru Andrea.

Pagājušajā nedēļā papētīju lidojumu cenas uz Itāliju tagad, oktobrī, piemēram, tiešo lidojumu no Rīgas uz Milānu (Bergāmo) lidsabiedrība Ryanair piedāvāja par apmēram 150 eiro (1 personai turp un atpakaļ), savukārt no Milānas (Bergāmo) uz Algēro Sardīnijā var aizlidot vien par 40 eiro (1 persona turp un atpakaļ). Vēl oktobrī par apmēram 150 eiro turp un atpakaļ no Rīgas uz Bari pilsētu Itālijas pašā dienvidu galā var aizlidot ar lidsabiedrību Wizz Air. Ja biļetes nopērk savlaicīgi, tad cenas sirdi dara pavisam līksmu. Savukārt lidsabiedrība airBaltic oktobrī vēl piedāvā tiešo lidojumu uz Katāniju Sicīlijā (cenas dažādas), kā arī uz citām Itālijas pilsētām, tiesa gan, lielākoties ar pārsēšanos.

Izbaudīt pilsētas bez karstuma

Šovasar augustā ar ģimeni bijām aizlidojuši uz Boloņu un tad ar auto pabraucām mazliet zemāk – pa Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģioniem. Vispār augusts nav labākais mēnesis, kad doties ceļojumā uz Itāliju, jo tūristu ir daudz un itāļiem pašiem ir atvaļinājumu laiks, turklāt cenas, piemēram, naktsmītnēm, ir augstākas nekā jebkad. Laiks ir karsts, īpaši lielās pilsētās iekšzemē, tāpēc secinājām, ka esam izdarījuši pareizo izvēli naktsmāju jautājumā – bijām noīrējuši apartamentus kalnos. Jā, nācās vairāk līkumot augšā lejā, toties pluss bija tāds, ka gaiss augstāk kalnos bija vēsāks un patīkamāks. Pašā Boloņā mums gan sanāca pavadīt tikai vienu vakaru un nakti, tāpēc centīgi izmantojām šo laiku, lai izstaigātu vismaz pilsētas vēsturisko centru. Un pat nakts pastaigā bija par karstu – bail iedomāties, cik karsti tur ir dienā! Tāpēc Boloņā es labprāt atgrieztos tieši tagad. Tā ir īpaša pilsēta – nodibinājuši etruski, pēc tam tur dzīvojuši romieši… Īsta senatnes elpa! Pilsētas vēsturiskajā centrā ir vairāk nekā trīsdesmit astoņus kilometrus (!) garas arkādes. Tās savulaik tika būvētas, lai iespējami vairāk izmantotu dzīvojamo telpu un katru zemes pleķīti – ja tavam namam ir arkāde, otro un nākamos nama stāvus var uzbūvēt daudz plašākus. Proti, pilsētas ietves paliek, kur bijušas, bet virs tām namīpašnieks iegūst papildu vietu dzīvojamajai platībai. Turklāt arkādes ir arī lielisks risinājums, lai tajās zem jumta iekārtotu ielas tirdzniecības vietas, kā arī praktisks labums gājējiem – dodoties savās gaitās pa pilsētu, var patverties no saules karstuma vai lietus.

Ko nogaršot? Boloņā ir daudzas lieliskas apericena vietas – šis vārds nozīmē tādas kā uzkodu vakariņas. Zināms, ka aperitivo itāļiem nozīmē uzkodas ar dzērienu pirms vakariņām (cena), bet, ja uzkodas ir tik bagātīgas, ka sanāk jau vakariņas, tad kļūst skaidrs šis saliktenis, kur aperitivo savienojas ar cena, un sanāk apericena (var sacīt arī aperitivo rinforzato, kas burtiski nozīmē – pastiprinātās uzkodas). Starp citu, Boloņā atrodas vecākā Eiropas universitāte, un arī mūsdienās tur ir ļoti daudz studentu – ap 80 tūkstoši! Kā zināms, studentiem ar naudu tā ir, kā ir, tāpēc daudzas kafejnīcas un restorāni piedāvā šo apericena iespēju, kad jāsamaksā faktiski tikai par dzērienu, bet sātīgas uzkodas var dabūt klāt.

Sjēnas viduslaiku labirinti

Oktobrī Itālijā ir normāls Latvijas vasaras laiks – dienas joprojām ir siltas saules pielietas un lielās pilsētās, piemēram, Florencē vēl arvien ir gana daudz tūristu. Ja burzmu negribas, Dace Fridrihsone iesaka apceļot tieši mazās pilsētas, kurās oktobrī joprojām notiek rosība, bet nav nomācoši daudz cilvēku. Turklāt visapkārt ir ļoti skaista daba rudenīgās noskaņās – olīvu audzes ar pilnbrieda ražu, vīnogulāju lauki, kas pamazām sāk iekrāsoties dzeltenīgos un oranžīgos toņos, bet saules gaisma vairs nav spoža un karsta, tā kļuvusi jau maiga un mīlīga.

Īsta viduslaiku pērle, kur visur arhitektūrā dominē brūngani sarkanīgi ķieģeļi, ir Sjēna. Te saglabājies viduslaikiem raksturīgais ielu labirints, kurā var šķietami viegli apmaldīties, taču – mieru, tikai mieru, jo visi ceļi ved uz pilsētas galveno laukumu Piazza del Campo, kas izveidots gleznaini skaistā vēdekļa formā.

Ko darīt? Patlaban ir patiešām vērts apskatīt Sjēnas katedrāles grīdu ar pasakainajām 56 marmora inkrustācijām, kas stāsta par Vecās Derības nozīmīgākajām epizodēm. Lielāko daļu gada katedrāles grīdu sedz mīksti tepiķi, jo katru dienu notiek dievkalpojumi un šādi, ar tepiķiem noklāts, vērtīgais pagātnes mantojums tiek pasargāts no sabojāšanas. Taču laikā no 18. augusta līdz 28. oktobrim skaistā grīda ir atsegta un apskatāma apmeklētājiem. Un vēl – ir iespēja izstaigāt arī restaurētos katedrāles bēniņus un pažobeles, kā arī pavērties uz katedrāles krāšņumu no augšas. Tas ir kas īpašs!

Ko nogaršot? Dace iesaka apmeklēt restorānu la Compagnia dei Vinattieri – izcils ēdiens, gardi vīni, un iespaidīgs vīna pagrabs pazemē. Savukārt konditorejas faniem Sjēnā noteikti jānogaršo mandeļu cepumi ricciarelli, sātīgās augļu maizes panforte un panpepato (vietējie apgalvo, ka šajās maizēs obligāti jābūt 17 sastāvdaļām, jo tieši tik kvartālu ir vēsturiskajā Sjēnā!), kā arī tieši šim gadalaikam raksturīgo visu svēto maizi jeb pan co santi konditorejā il Magnifico.

Kur nakšņot? Dace iesaka trīs pārbaudītas vietas pilsētas centrā: La Villa di STR (trīs zvaigžņu), Albergo Bernini (ģimenes uzņēmums, ļoti vienkārša viesnīciņa, bet ar fantastisku terasi, no kuras paveras viens no skaistākajiem skatiem Sjēnā), savukārt airbnb.com var droši meklēt kontaktus Casa di Claudia in Piazza del Campo – dzīvoklis atrodas pašā pilsētas sirdī, kur paveras skaistais pilsētas galvenais laukums vēdekļa formā. Dzīvoklī ir vairākas istabas, terase, 19. gadsimta freskas, kolonnas – viss pilnai laimei un Itālijas burvības izjušanai.

Dūšīgie spageti Pjencā

Pjenca (Pienza) ir gleznaina Romas pāvesta Pija II pilsētiņa skaistās Orčas upes ielejas sirdī. Orčas upes ieleja ir atzīta par UNESCO pasaules dabas mantojumu, un tur uzņemtas tādas Oskara balvu ieguvušas filmas kā Angļu pacients un Gladiators. Oktobris ir brīnišķīgs laiks, lai apmeklētu arī skaistākos Toskānas dārzus. Viens no sevišķi iesakāmiem meklējams Orčas upes ielejā – tas ir la Foce, privāts dārzs, kurš pašlaik katru trešdienas pēcpusdienu un katru nedēļas nogali par saprātīgu ieejas maksu (10 eiro) ir atvērts apmeklētājiem.

Ko nogaršot? Pjencā Dace noteikti iesaka apmeklēt Fattoria Pianporcino pie Džuzepes Busu (Giuseppe Busu) ģimenes uzņēmuma – te var atrast izcilus aitas piena sierus (pecorino). Noteikti jānogaršo arī piči jeb pici – tipiskā Toskānas pasta, kas izskatās kā spageti, tikai daudz dūšīgāki, resnāki. Interesanta pieredze gardēžus gaida arī Trattoria Latte di Luna – te dabūjamie piči ir tādi omulīgi grumbuļaini, jo vēl aizvien vien tiek rullēti ar rokām (jārēķinās, ka restorānam ir izejamā diena – otrdiena).

Radošā Montepulčāno

Jaukajā Montepulčāno (Montepulciano) amatnieku un mākslinieku pilsētiņā atradīsi koka inkrustāciju, mozaīku, vara virtuves rīku, keramikas, seno etrusku rotkaļu darbnīcas.

Ko nogaršot? Vecpilsētā Le Stanze del Poliziano enotēkā jānogaršo sarkanvīns Vino Nobile di Montepulciano. Tāpat šeit par simbolisku samaksu vai pat par velti iespējams nogaršot visus šeit pieejamos, pat dārgākos vīnus!

Maltīti izbaudīt Dace iesaka Osteria del Borgo vai La Briciola, savukārt garda kafija un kūka ir dabūjamas slavenajā vēsturiskajā kafejnīcā Caffè Poliziano, kas darbojas kopš 19. gadsimta un kur ir ļoti skaists interjers.

Kā balzamu dvēselei var ieteikt abatijas Abbazia Monteoliveto Maggiore apmeklējumu, kas atrodas netālu no Montepulčāno un pagaidām vēl apmeklējams bez maksas. Te, īstā benediktiešu kongregācijas klosterī, var aplūkot brīnišķīgas 16. gadsimta freskas. Kad dvēsele veldzēta ar mākslas vēstures balzamu, bet vēders prasa savu, var apmeklēt turpat netālu esošo Osteria La Terrazza (adrese: Via delle Piazze, 3 Asciano) – mazītiņu lauku krodziņu, kur saimnieko sirsnīgi ļaudis un var izbaudīt balto trifeļu ēdienus, kā arī neparastu skatu uz abatiju.

Uz Areco tirdziņiem

Areco (Arezzo) ir slavenā itāļu dzejnieka Frančesko Petrarkas un viena no pirmajiem itāļu mākslas vēsturniekiem Džordžo Vazārī pilsēta. Vazārī 16. gadsimtā bija Mediči dzimtas galma arhitekts, un tieši viņam tika uzticēts uzcelt vienu no joprojām slavenākajiem mākslas muzejiem – Ufici galeriju Florencē. Tas viss, protams, vēsturiskam ieskatam, bet vai nav tiesa, ka, zinot interesantus un nozīmīgus vēstures faktus, viesošanās kādā pilsētā ir īpašāka? Šodien uz Areco ir vērts aizdoties gan vasarā, kad tur bieži notiek kormūzikas konkursi (šovasar mūsu koris Kamēr kļuva par vienīgo kori pasaulē, kas šajā Eiropas kormūzikas konkursā izcīnījis Grand Prix balvu jau trešo reizi konkursa pastāvēšanas vēsturē!), gan arī tagad, rudenī, kad Areco katra mēneša pirmajā svētdienā norisinās Itālijā senākais senlietu tirgus. Te var atrast gan vienkārši skaistas lietas, gan ar patiešām cienījamu antikvāro vērtību.

Pamēģini! Modenas īpašais pesto

Visi gardēži ir pagaršojuši vai vismaz dzirdējuši, nē, ja ir dzirdējuši, tad jau arī ir pagaršojuši, slaveno Modenas balzametiķi, vai ne? Bet vai ir dzirdēts par īpašo pesto mērci Modenas stilā? Lielākoties pesto visiem saistās ar klasisko bazilika, ciedru riekstu un Parmas siera pesto la Genovese, bet Modenas variācija pesto Modenese ir kas gluži cits – pesto mērces sastāvā ir cūkgaļas speķis, rozmarīns un ķiploki. Tradicionāli to pasniedz uz siltām, apaļām, pankūciņām līdzīgām maizītēm – speķītis siltumā pakūst, un atveras burvīgais rozmarīna un ķiploka aromāts.

Garšīgais rudens Toskānā

1. Safrāns. Rudens ir vienas no dārgākajām garšvielām pasaulē – safrāna – laiks. Ir vietas (pie San Gimignano un Montalcino), kur no malas it kā tukšajos laukos aug krokusveidīgie safrāna sīpoli. Safrānu iegūt vienreiz gadā oktobrī – ziediņi patiešām ir kā krokusiem, kuru sarkanīgi oranžās, rūgteni smaržojošās drīksnas arī ir safrāns. Katrā krokusa ziedā ir trīs drīksniņas, un tās vāc, kad ziedi tik tikko sāk vērties vaļā.

2. Ēdamie kastaņi. Tas ir laiks, kad nogaršot siltus, tikko grauzdētus kastaņus – marroni – un palutināt sevi ar baltajām trifelēm vai vēl labāk – jautra, pūdelim līdzīga un īpaši apmācīta lagotto romagnolo šķirnes suņuka pavadībā doties pa Toskānas mežu, lai paši sameklētu šīs noslēpumainās, zem zemes augošās sēnes.

3. Vīnogu novākšana un olīveļļas spiešana. Rudens ir laiks, kad Ziemeļitālijā vāc vīnogas un spiež olīveļļu. Dace stāsta, ka šeit ar olīveļļu ir līdzīgi kā Latvijā ar lauku olām vai skābo krējumu – cilvēkiem vai nu pašiem ir savas olīvu audzītes, vai arī paziņas, kuriem ir olīveļļas spiestuve, un jau laikus notiek jaunā rudens spieduma olīveļļas kanniņas aizrunāšana. Ir saimniecības, kuras arī tūristiem piedāvā piedalīties olīvu vākšanas talkā un eļļas spiešanas pasākumā. Ir tā vērts – piedzīvot notikumu, ka tu šeit un tagad vāc olīvas no simtgadīgiem olīvkokiem…

 

 

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs