Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Ko nozīmē dažādi kalnu kūrortu rādītāji?
Kalnu kūrortu mājaslapās var atrast karti (ski map), kurā iezīmētas trases, pacēlāji, snovparki, restorāni, skatupunkti, papildu izklaides, augstākās virsotnes apkārtnē un cita informācija, kas palīdz gūt priekšstatu par kūrortu un tā piedāvātajām iespējām.
Domājot par atpūtu kalnos, svarīgākie ir trīs parametri – trašu augstums, kilometrāža un daudzveidība.
- Augstums.
Jo trases ir augstāk, jo labāks sniegs. Tas ātrāk uzsnieg un sezonas beigās ilgāk saglabājas. Jāņem vērā: jo augstāk kalnā, jo zemāka temperatūra. Nereti pavasarī gadās, ka trases augšā snieg, lejā līst, bet vēl zemāk – ielejā – jau +20 un zied puķes. Ja atvaļinājums plānots februārī, lielākoties visos Eiropas kūrortos jau izveidojusies stabila sniega sega un trases būs atvērtas.
Ja uz kalniem plānots doties sezonas pašā sākumā vai beigās, jāizvēlas kūrorti ar augstākām trasēm. 2017. gada sezona iegājusi vēsturē kā viena no sliktākajām kalnu industrijā Alpos, jo Ziemassvētkos zemākajos kūrortos bija atvērtas tikai dažas trases ar mākslīgo sniega segumu. Savukārt 2018. gada sezonā Alpos sniega bija tik daudz, ka pat aprīļa beigās varēja slēpot līdz zemākajiem kūrortu ciematiem. - Kilometrāža.
Jo slēpojamo kilometru vairāk, jo vairāk trašu, tāpēc kalnu kūrortiem ļoti patīk lielīties ar šiem skaitļiem. Būtiski pārliecināties, vai kūrortā ir pietiekami daudz tieši tavam prasmju līmenim atbilstošu trašu. - Trašu krāsas.
Katrā valstī krāsas var atšķirties, bet Eiropā zilās vai zaļās trases lielākoties ir paredzētas iesācējiem, sarkanās – stāvākas un garākas – vidēja līmeņa slēpotājiem, bet melnās trases – ekspertiem jeb ļoti pieredzējušiem braucējiem. Nereti, piemēram, Šveicē, slēpošanas trašu kartēs iezīmētas arī dzeltenās trases jeb nobraucieni (itineraries – angļu valodā) – atšķirībā no zilajām, sarkanajām un melnajām trasēm dzeltenās netiek koptas un pielīdzināmas braukšanai ārpus trasēm, tāpēc ir īpaši sarežģītas.
Inventāru izīrēt kūrortā vai ņemt līdzi?
Savs inventārs, protams, vienmēr būs pārbaudīta vērtība, bet, ja pašam tā nav un plānots lidojums, nereti ērtāk ir izīrēt inventāru kūrortā. Kopējās izmaksas par inventāru ir ļoti atkarīgas no izvēlētā kalnu kūrorta un valsts, bet ar tām jau laikus var iepazīties internetā. Nomu mājaslapās parasti detalizēti izskaidrotas izmaksas atbilstoši inventāra kvalitātei un braucēja prasmju līmenim, piemēram, iesācēju komplekts vai sporta klases slēpes.
Nomas bieži piedāvā uzglabāt slēpes vai dēli pa nakti bez maksas, kas ir īpaši izdevīgi, ja noma atrodas tieši pie pacēlāja.
Bonuss inventāra īrei – nomās inventāru parasti ļauj mainīt, kas dod iespēju izmēģināt dažādas slēpes vai dēļus atbilstoši laikapstākļiem, piemēram, nomainīt standarta slēpes pret pūdersniegam domātām slēpēm. Par to visdrīzāk jāpiemaksā, bet noteikti būs tā vērts.
Papildu iespējas kūrortā un tās apkārtnē
Līdz ar slēpošanu un snovbordu kalnos iespējamas daudz citas sportiskas aktivitātes turpat kūrortā – paraglaidings, pārgājieni ar sniega kurpēm (snowshoeing), distanču slēpošana, slidotava, izbraucieni haskiju vai ziemeļbriežu kamanās, ragaviņu trases, kameršļūkšana (tubbing), snowbike/fatbike nobraucieni, ziemas golfs un citas aktivitātes.
Daudzos kalnu kūrortos ir arī lieli spa un baseinu centri, sporta centri ar klinšu kāpšanas sienām, batutiem, sporta laukumiem utt. Tāpēc kalnu kūrortā interesanti būs arī tiem, kas neplāno slēpot katru dienu no pacēlāja atvēršanas brīža līdz tā slēgšanai. Braucot uz kalnu kūrortiem, cilvēki nereti izvēlas vienu dienu veltīt ekskursijām uz tuvāko lielo pilsētu, iepirkšanās tūrei vai muzeju apmeklēšanai.
Kur dzīvot?
Naktsmītnes kalnu kūrortos pieejamas visām gaumēm – no Airbnb rezervētas gultasvietas līdz luksusmājām ar privātajiem pavāriem un šoferiem. Attiecīgi – arī cenas ir dažādas. Parasti gan cilvēkiem ir viena misija – atrast pēc iespējas lētākas un feinākas naktsmītnes tuvāk kūrorta centram un pacēlājiem.
Tieši tāpēc naktsmītnes tiek rezervētas vairākus mēnešus pirms ceļojuma.
Labas naktsmītnes var atrast arī nedaudz tālāk no centra un pacēlājiem – kūrortos lielākoties ir bezmaksas autobusi, kas savieno ciemata nomales ar pacēlājiem. Svarīgi gan pārliecināties, ka naktsmītnes tiešām ir dažu minūšu gājiena attālumā no pieturas, jo slēpju zābakos un ar slēpēm uz pleciem tālu iet negribēsi.
Jāņem vērā, ka līdzīgi pakalpojumi dažādos Eiropas kūrortos un valstīs ir pieejami par ļoti atšķirīgām cenām, tāpēc vērts tās papētīt ne tikai naktsmītnēm, bet arī pacēlāja kartēm, maltītēm restorānos, inventāra īrei, instruktoru pakalpojumiem, baseinu un pirts centriem un citām detaļām.
Nokļūšana kūrortos ar auto
Braucot uz gandrīz visiem kalnu kūrortiem, jārēķinās, ka pēdējais ceļa posms būs šaurāks, stāvāks un līkumaināks serpentīns. Lai gan ceļus ziemā tīra ļoti ātri un regulāri, stipras snigšanas laikā pat ar labām ziemas riepām var nepietikt, lai tiktu kalnā. Šādos gadījumos ceļa lejasdaļā var stāvēt policija un pārbaudīt, vai mašīnai ir 4 × 4 piedziņa un uz riepām uzliktas speciālas ķēdes. Ķēdes parasti var nopirkt jebkurā benzīntankā. Kalnu rajonos – arī lielveikalos.
Īrējot mašīnu Itālijā, var gadīties, ka tai ir vasaras riepas, tāpēc tas jāpārbauda laikus.
Veiksmīgi nonākot kūrortā, var rasties problēmas arī ar stāvvietām. Parasti tās ir dārgas un brīvo vietu ir maz, bet ceļmalās stāvēt aizliegts, tāpēc ideālā variantā jāmeklē naktsmītnes, kas piedāvā arī bezmaksas stāvvietu. Ir kūrorti, piemēram, Zermatt Šveicē, Avoriaz Francijā un Serfaus Austrijā, kur braukt ar mašīnu vispār aizliegts.
Svarīgi – atbilstoša apdrošināšana
Neatkarīgi no tā, vai esi iesācējs vai pieredzējis slēpotājs, jāpārliecinās, vai ceļojuma apdrošināšanā iekļauta kalnu slēpošana, snovbords, tajā skaitā snovparku un ārpus trašu zonu apmeklējums, ja plānots tās izmantot.
Jāpārbauda arī, vai apdrošināšana sedz izmaksas par helikoptera un glābēju pakalpojumiem, kas tiek izmantoti nopietnu traumu gadījumā, kā arī meklējot pazudušos un lavīnās iekļuvušos cilvēkus.
Daudzi kalnu kūrorti kopā ar pacēlāju karti piedāvā iegādāties speciālu vietējo apdrošināšanu, kas ietver palīdzības sniegšanu traumas gadījumā un nodrošina pacēlāja kartes, inventāra nomas un instruktora pakalpojumu izmaksu daļēju atgriešanu, ja, piemēram, negaidīti saslimsti.
Trenējies jau Latvijā!
Jebkuram iesācējam vēlams pamēģināt slēpošanu vai snovošanu jau Latvijā, lai kalnos nav lieki jātērē laiks pamatprasmju apgūšanai. Pie mums arī instruktora pakalpojumi būs lētāki nekā citās valstīs.
Ja stabili ar pagriezieniem vari nobraukt pa trasēm Latvijā, tiksi lejā arī pa iesācēju trasēm Alpos.
Sagatavoties slodzītei uz kalna palīdzēs arī jebkurš fizisks treniņš un uzturēšanās ārā. Bet, ja iepriekš nekad neesi slēpojis, visdrošāk un ērtāk sākt instruktora vadībā, kurš soli pa solim palīdzēs iemācīties slēpot vai snovot, izskaidros drošības noteikumus uz kalna, kā arī ieteiks restorānus garšīgām maltītēm. Tautā runā, ka iemācīties slēpot būs vieglāk nekā snovot, ja kalnos dota tikai nedēļa.
