FOTO: Pāvesta privātie dārzi

Ceļojumi
Anija Pelūde
Anija Pelūde
13. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Anija Pelūde, Sandra Roze un Shutterstock
Tie ir dārzi, kas vēl pavisam nesen parastiem mirstīgajiem liegti. Vairāk nekā 400 gadu tos baudīja tikai Romas pāvesti un viņu viesi Castel Gandolfo…

Agrāk pāvesti vasaras karstākos mēnešus pavadīja ārpus Romas, greznajā vasaras rezidencē Gandolfo pilī, kuru ieskauj dārzi. Castel Gandolfo atrodas aptuveni 24 kilometrus no Romas, Albano kalna nogāzē. Pāvests Benedikts XVI mēdza šeit uzturēties savās vasaras brīvdienās, bet, kad 2013. gada februārī Romas katoļu baznīcas galva veselības dēļ atkāpās no amata, divus mēnešus viņš atpūtās Castel Gandolfo, lai pēc tam dotos atpakaļ uz Vatikānu un sava atlikušā mūža dienas pavadītu klosterī.

Savukārt pāvesta Benedikta XVI pēctecis pāvests Francisks, kuru par Romas katoļu baznīcas galvu ievēlēja 2013. gada martā, te sabijis vien pāris nakšu, lai saprastu, ka viņam šāda greznība nav vajadzīga – neesot laika brīvdienām, viņš drīzāk izvēlas palikt Romā un strādāt pie Svētā Krēsla reformām!

Pāvests Francisks, kurš aicinājis bīskapus un priesterus vairāk līdzināties vienkāršiem katoļiem un sadarboties ar sabiedrību, 2014. gada martā lika Castel Gandolfo dārzus padarīt pieejamus visiem.

Tagad tos var apskatīt jebkurš – protams, ne jau vienkārši atverot vārtiņus un ieejot, bet piesakoties Vatikānam, nopērkot biļeti un ļaujoties drošības kontrolei. Tiesa, ļoti ieturētai, nepārspīlētai.

Mieru, tikai mieru

Es pāvesta dārzos biju pērn pavasarī. Gribētos pabūt vēlreiz, jo – nu zinu, kas tas ir, un jau spētu dārzus mierīgi izbaudīt, nevis drudžaini grābt nesagrābjamo. Šī sajūta ir pašas radīta, un varbūt arī tāpēc tik briesmīga. Tev tik ļoti gribas visu redzēt, saprast, ka pie vienas auss turi audiogidu, kas līdzinās rācijai.

Lai noklausītos attiecīgo stāstu par attiecīgo objektu, tu ik pēc dažām minūtēm audiogidam pārspaidi pogas (ciparus nosauc šoferis: «Septiņi, pieci, trīs…» vai «Septiņi, pieci, četri…» utt.). Ar otru roku gribas arī pagūt kaut ko nofotografēt – jā, tieši pagūt, jo pa dārzu mūs, vērotāju pulciņu, pārvadā atvērta tipa busiņš – elektromobilis. Un visai ātrā tempā! Kamēr es sapratu, ka jāizšķiras par ko vienu – vai nu skaties un baudi, vai nu klausies un skaties, vai arī skaties un fotografē –, 45 minūšu garā ekskursija pa pāvesta dārziem bija galā.

Jā, dārzu platība ir vērienīga, aptver 55 hektārus, un ar auto iespējams ātri gūt iespaidu.

Bet, ja es tur nokļūtu otrreiz, tad noteikti izvēlētos teritoriju izstaigāt kājām. Izmantojot privāto gidu, šāda ekskursija ir divu stundu gara.

Iespaidīgākais no pāvesta dārziem ir Villa Barberini dārzs tipiskā itāļu stilā – ar statujām, strūklaku kaskādēm, ciprešu un citu koku alejām. Dārza teritorijā ir arī daudz liecību par tā pirmajiem īpašniekiem – senā teātra drupas, galerijas. Vairāki dekoratīvie stādījumi ataino pavesta Franciska ģerboni un tādējādi apliecina dārza piederību Vatikānam. Te ir arī maza lauku saimniecība un govju ganāmpulks, kas gādā pienu un sviestu pāvesta pusdienu galdam. Saimniecībā ražo olas, olīvas un medu, dažas no šīm precēm tiek pārdotas īpašā veikalā Vatikānā.

Ielūkoties pāvesta apartamentos

Arī tas tagad iespējams – kopš 2016. gada un par 11 eiro. Mans nebija tāda mērķa – apskatīt iepriekšējo pāvestu portretu galeriju, pāvesta darba kabinetu un guļamistabu –, taču, ja šāda vēlēšanās rodas, lūdzu, audiogids piecās valodās komentēs katru objektu. Pagalmā aplūkojams arī pāvesta Jāņa Pāvila II limuzīns, bet no terases paveras skats uz zilganzaļo ezeru Lake Albano.

Ko vēl baudīt?

Noteikti pašu pilsētiņu ar šaurajām ieliņām, kas ir Itālijai netipiski klusa. Galvenais laukums Piazza della Liberta ir pilns ar veikaliņiem, kur pārdod suvenīrus un vietējos produktus. Ir vairāki restorāni ar panorāmas balkoniem, no kuriem paveras brīnišķīgs skats uz ezeru Lake Albano.

Aizklīdu pa kalnu ceļu arī tālāk, kur ir villas tipa viesnīcas un privātmājas… Nezinu, Latvijā visdrīzāk es nodomātu: «Nu gan noslinkojuši…», jo nav sagrābtas pērnās lapas, bet tur tas šķita mākslinieciski piedienīgi. Arī zāli tur neviens neskuj, bet ļauj tai augt un ziedēt, tāpat kā akmeņiem apsūnot. Es teiktu – gaumīgs, relaksējošs naturālisms.

Izskatās, ka viņi nesatraucas pilnīgi ne par ko. Tāds dzīves vieglums sen nebija sastapts.

Mazliet par vēsturi

  • Rakstos šī vieta parādās jau mūsu ēras sākumā, kad tur bijusi Romas imperatora Domiciāna vasaras rezidence. Romieši kalna platību sadalīja trijos līmeņos. Augstākajā atradās kalpu nami un avota ūdens savākšanas sistēmas, kas to tālāk pa akveduktiem nogādāja pārējā teritorijā. Daļa no tiem vēl joprojām tiek izmantoti.

    Otrajā līmenī ar spēcīgiem nocietinājumiem pacēlās imperatora pils ar teātri. Trešais līmenis tika sadalīts terasēs, kuras aizņem dārzi, hipodroms, garas galerijas imperatora pastaigām. Kad imperators nomira, īpašumu mantoja viņa pēcteči, taču viņi nevēlējās tur dzīvot.
  • 2. gadsimtā te mitinājies viens no imperatora pēctečiem – neilgi, kamēr viņam tika celta villa Tivoli apkaimē. Pāris dienu šeit pavadīja arī Romas imperators Marks Aurēlijs 175. gada sacelšanas laikā. Dažus gadus vēlāk šo vietu par patstāvīgu apmetni izvēlējās Parthia leģionāri. Mākslas darbi, dārgie rotājumi, skulptūras tika pārvietotas uz citām pilīm. Ēkas materiālus izmantoja arī jaunās pilsētas Albano celtniecībā.
  • Ap 1200. gadu Gandolfo ģimene no Dženovas sāka pils celtniecību kalna rietumu pusē. Iespējams, tā tapa uz senām drupām – pils veidojās kā kvadrātveida cietoksnis. Vēlāk tas kļūst par Savelli ģimenes īpašumu uz 300 gadiem.
  • 1596. gadā ar Klementa VIII lēmumu Gandolfo pils nonāca baznīcas īpašumā – konfiscēja, jo Savelli ģimene nespēja atmaksāt parādu. Gandolfo pils tika pasludināta par Svētā Krēsla mantojumu.
  • Pirmais šo pili kā vasaras rezidenci izmantoja pāvests Urbāns VIII (Mafeo Barberīni). Viņa laikā (1623.–1644.) atjaunota un paplašināta Barberīni villa. Izveidoja arī neliela izmēra dārzu.
  • Pāvesta Klementa XIV (Antonio Ganganelli), kura valdīšanas laiks bija no 1769. līdz 1774. gadam, tika iegādāta blakus esošā Villa Cybo, lai palielinātu dārza teritoriju, kur pastaigāties. Sākotnēji šo villu 1717. gada pārņēma kardināls Kamilo Čibo no arhitekta Frančesko Fontanas, kas šo villu bija būvējis sev. Vēlāk villai blakus tika iegādāti 3 hektāri zemes. Kardināls šo īpašumu pārveidoja par lielisku dārzu, bagātīgi dekorētu ar marmoru, statujām un strūklakām.

    Tomēr grezno villu un dārzu no Gondolfo pils atdalīja publiska iela. Kardināls bija domājis abas daļas apvienot, izveidojot īpašu caurlaidi, bet tā arī tas toreiz netika īstenots. Pēc kardināla Čibo nāves villu mantoja viņa pēcteči, kuri to pārdeva Bračiano hercogam. 1773. gadā par tādu pašu summu Villa Cybo tika pārdota pāvestam Klementam XIV.
  • No 1870. gada līdz 1929. gadam, kad tika noslēgts Laterāna līgums ar Itāliju (tas izbeidza gandrīz sešdesmit gadus ilgušo konfliktu, savstarpēji atzīstot Svētā Krēsla un Itālijas karalistes neatkarību), Gandolfo pils netika izmantota. Lai arī visu šo laiku tā skaitījās Vatikāna īpašums, drošības apstākļu dēļ pāvesti neatstāja Vatikānu. Līdz ar 1929. gada līgumu Gandolfo pils aptvēra jau trīs īpašumus: pašu Gandolfo pili, Villa Barberini un Villa Cybo. Šajā laikā tika veikti plaši apvienošanas un atjaunošanas darbi.
  • Otrā Pasaules kara laikā pāvesti nedevās uz Gandolfo pili, šajā laikā tā kļuva par drošu patvērumu vietējiem iedzīvotājiem. Ir dati, ka tur uzturējies pat 12 000 cilvēku – līdz 1944. gada 4. jūnijam, kad tika atbrīvota Roma.
  • Romas pāvesti Gandalfo pilī atgriežas tikai 1946. gadā, lai to atkal izmantotu kā vasaras rezidenci, un tik tiešām dzīvo tur daudz biežāk nekā viņu priekšteči iepriekšējos gadsimtos.

Kā no Romas nokļūt Castel Gandolfo?

  • No Svētā Pētera dzelzceļa stacijas (Stazione di San Pietro) – ar komfortablu elektrovilcienu. Brauciens ilgst apmēram stundu. Dzelzceļš vijas gar Vatikāna mūriem, Romas priekšpilsētu un slaveno Via Appia – bruģēto ceļu uz Romu, kas uzbūvēts 312. gadā pirms mūsu ēras –, pēc tam tas ved augšup kalnā.
  • Vilciena biļetes un ekskursijas uz Pāvesta vasaras rezidenci var rezervēt Vatikāna oficiālajā tīmekļa vietnē: www.museivaticani.va.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+