Ceļojums ar izdevīgumu. Šopings Bērlīnē

Mana draudzene jau gadiem iepērkas Berlīnē. Viņa turp vienmēr lido janvāra vidū un pusotru dienu pavada, cītīgi iepērkoties. Nevis tāpēc, ka būtu ļoti bagāta, bet tāpēc, ka zina naudas vērtību un nespēj saprast, kāpēc Latvijā drēbes ir tik dārgas. Īpaši, ja runa ir par ko tiešām kvalitatīvu, stilīgu un par apģērbu bērniem. Šogad līdzi devos arī es!
Ceļojums
Aija Kinca
30. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Trussardi kurpes par 32 eiro

Piektdienā visas četras satiekamies lidostā Rīga. Nākamās divas naktis būsim istabas biedres, jo šis nu ir viens kārtīgs budžeta brauciens, tāpēc nakšņosim visas vienā istabā. Cerams, ka gulta katrai būs sava, viena pajoko. Nesmejies! Visādi ir bijis, otra viņu norāj. Šī ir traka nedēļa, Vācijā streiko lidostu darbinieki, un gaisā mutuļo sniegs. Atskan paziņojums, ka arī mūsu reiss aizkavējas. Par stundu. Tē kā maksam paliks mazāk laika, eh, saskumst veikalu ekspertes.

Šēnefeldes lidosta, kurā ielido Ryanair, ir pietiekami tālu no centra, bet viss notiek raiti. Biļete 3,4 eiro, un baigi smukais vilciens mūs jau ved uz Berlīni. Tablo redzamas gan trīs nākamās pieturas, gan cita informācija. Pētām karti. Eu, davai uzreiz ejam uz TK Maxx, tas ir gandrīz blakus Šarlotenburgas stacijai. Un mūsu viesnīca ir drusku tālāk. Jo nav laika! Varēsim jau pirmos pirkumus salikt koferos! Plus vīniņš vakaram un kāds sieriņš. Un lielā ūdens pudele.

Tikai neiedomājies, ka šopings ir baigā izklaide. Tas ir smags darbs.

Visā pasākumā mani ierobežo tieši divas lietas. Personīgā naudas maka biezums (jā, protams, var jau sakrāt, bet nesen ir bijuši Ziemassvētki un gada nogale…) un lidkompānijas bagāžas politika – viena paliela rokas soma un viens čemodāniņš. Ja esi reģistrējies kā Priority pasažieris. Meitenes uzreiz man iesaka rokas somas vietā ņemt līdzi nelielu mugursomu. Tur tomēr var salikt vairāk.

Izkāpjam Šarlotenburgas stacijā. Tālumā sarkaniem burtiem vīd uzraksts TK Maxx. Tas ir zīmolu veikals, kur katra prece ir tikai dažos eksemplāros un par krietni samazinātu cenu. Uz cenu zīmes rakstīta preces sākuma cena un jaunā. Unser preis. Mūsu cena. Un atšķirība ir gana jūtama!

Te nekāda staigāšana bariņā nav plānota. «Tā, skaties!» mani instruē. «Te ir mēteļi. Tālāk jakas, kleitas, nu – pati redzēsi. Viss ir pa izmēriem. Ja tev ir M, nelien, kur S! Ā, apakšveļu paskaties! Ir labi Kelvina Kleina krūšturi par supercenu. Un tur ir somas – labas, Lagerfeld un visi citi iespējamie zīmoli. Čau, sazvanāmies!» Ienirstu veikalā. Nevaru teikt, ka ir baigi ērti šķirstīt somas, ja otrā rokā ir personīgais koferis. Ieraugu veselu baru O bag somu. Rīgā esmu skatījusies, cena ap 100 eiro. Šeit 49 un 30. Piesitu abas – oranžo un lillā. Satikšu kādu no mūsējām, palūgšu, lai palīdz izvēlēties.

Pēc brīža tiešām satiekamies. Draudzene ir izcēlusi Trussardi kurpes. Bezgala skaistas!

– 32 eiro.

– Nopietni?!

– Nu, kas tev ar tām somām?

– Pasaki, oranžo vai violeto?

– Oranžā vispār nav tava krāsa. Skaidrs, ka violeto! Un uzbrauc augšā, otrajā stāvā ir bērnu drēbes un viss mājai. Taču atceries par sevi arī, ja? Bērniem mēs rīt visu Primark pirksim. Šodien mēģini izcelt ko sev.

Maison Margiela un vienradža kāzu kleita

Beigās tomēr ņemu arī veikala grozu. Tie te ir milzīgi, tādi kā kārtīgi veļas kurvji uz ritentiņiem. Man arī vajag tādas kurpes! Dodos apavu plauktu virzienā. Ak Dievs, cik forši Desigual zābaciņi. Protams, tikai 37. izmērs. Giljotinēt īkšķi jaunu zābaku dēļ tomēr neesmu gatava. Lielo kāju īpašnieces diemžēl arī te ir drusku apdalītas. Botas gan ir biezā slānī. Bet gribas ko pavasarim. Ieraugu pavisam dīvainus apavus. Tāds kā sudrabs, apvilkts ar zeķi. Hmmm? Maison Margiela. Pat es zinu, ka tā ir baigā mode. Simts eiro. Bet nocenots no… pat bail izrunāt, no cik! Un ir arī 39. Urā! Diemžēl urā ātri beidzas. Mana latvietes kāja Parīzes modes zābakos iekšā nelien. Nevaru uzvilkt. «Te daudz kas ir domāts tikai sliekām,» mani vēlāk mierina viena no šopinga tūres dalībniecēm.  Šo to uzmēru, bet nekas nešķiet arī nieka 20, 30 un 40 eiro vērts.

Mana latvietes kāja Parīzes modes zābakos iekšā nelien.

Atceros, ka gribu trenci. Pavasarim. Nu, kaut ko klasisku. Taču rakāšanās drēbju sastatnēs atgādina Humanas apmeklējumu. Ar to atšķirību, ka te tu jebkurā gadījumā izcel D.K.N.Y., Calvin Klein, Betty Barclay vai cita slavena zīmola drēbes. Noteikti var atrast arī pērles – iespējams, man nav īstā noskaņojuma. Paņemu mērīt zilu ādas jaku (trenci tā arī neatrodu), pāris džemperīšu un vienus džinsus. Kabīne ir tik ērta un ar mīkstu sēdekli, ka gribas uz kādu laiku te arī palikt. No blakus kabīnes tikmēr skaidrā krievu valodā atskan: «Ļusja, šitas ir jāņem!» Nu re, vismaz kādai veicas.

Ar koferi, lielo grozu un savu O bag braucu ar eskalatoru uz 2. stāvu. Tikmēr man zvana pārējās. Viņām viss ir skaidrs – šoreiz te nekā laba neesot. Viss baigi oldskūlīgs un tā. Iešot pāri ielai uz dm pirkt Elmex zobu pastas un citus nieciņus. Bet stresa nav. Lai es vēl paskatos. «Un kas ar to O bag? Ņemsi? Ņem obligāti, smuki!»

Otrajā stāvā ir pasaku valstība. Karnevāla tērpi – no smaidoša burunduka līdz vienradžu princesei. Atceros, ka manai mājās palikušajai princesei drīz jubileja. Lai nu tiek viena kupla princešu kleita ar vienradzi un vēl burvju nūjiņa turklāt! 24 eiro. Tālāk ir rotaļlietu plaukti un grāmatas. Grāmatas aplūkoju ar skepsi. Tās vienmēr dārgas. Ha! Tikai ne šeit. Milzu krāsaina My little pony enciklopēdija maksā 3,9 eiro un tikpat arī liela un krāsaina grāmata ar Mazā prinča vakara stāstiem. Tā nu finišēju ar divām grāmatām, princešu kleitu, kurā pat ievērta stīpa, padarot to līdzīgu kāzu kleitai, apakšveļas kaudzīti un somu. Braucot lejā, sajaucu pakāpienus un gandrīz sasniedzu pirmo stāvu lidojumā. Mani uzķer veikala darbiniece, kura notur gan krītošo grozu, gan kleitu. Uzzinu, ka kleita esot vienkārši vunderbār un super! Lūk, kas man Vācijā patīk vislabāk! Absolūti jaukā pārdevēju attieksme. Pat tad, kad tu iznāc no uzlaikošanas kabīnes un paziņo, ka neņemsi neko, uz tevi neskatās kā uz pēdējo nodevēju.  

Iznāku no veikala absolūtā tumsā. Turpat uz soliņa ielieku koferī pirkumus. Gandrīz pilns. Tas nevar būt! Mēs taču pat vēl neesam tā pa īstam sākušas! Labi, tā trakā princešu kleita noteikti ir sarullējama daudz ciešāk.

Karte ir tukša!

Zvanu draudzenei. Viņa jau esot aizgājusi nedaudz uz priekšu. Lai es nākot. Pa ceļam esot tāds veikals k.i.k. Tur meitenēm esot foršas lietiņas. Kikā satiekamies, un viņa meitām paņem foršus džemperīšus, es – sev – vējjaku pavasarim ar puķainu oderi. 20 eiro? Tas esot padārgi, bet nu labi, draudzene akceptē. Tieku nobrīdināta netērēt laiku H&M un C&A, bet pēdējā tomēr iesprūku. Patīk viņu zeķīšu cenas. Līdz ar pirkumu pārdevējs iedod Oreo cepumu paciņu. Reklamēšana te iet vaļā uz pilnu klapi. Papīra kabatas lakatiņi tiek bonusā gandrīz katram pirkumam, bet klepus sīrups aptiekā nāk komplektā ar sūkājamo konfekšu paraudziņiem, vitamīnu dzērienu, košām līmlapiņām un vēl iepirkšanās maisiņu. Mmm, dievinu šādu iepirkšanos! Mazsvarīgi nav arī tas, ka Latvijā šis pats sīrups maksā 14 eiro par 20 ml pudelīti, Vācijā 19 eiro par 50 ml.

Norunājam tiekties Lidl, jāpaņem vakaram kas garšīgs. Vēl pēc brīža viņas zvana man: «Eu, davai, fiksi! Mums tikko zvanīja no viesnīcas, recepcija strādā tikai līdz deviņiem! Citādi nakšņosim uz ielas.» Paķeram vakariņām zemenes (kā smaržo!), mandarīnus un pa vīna pudelei, lai nosvinētu pirmo vakaru Berlīnē. Viesnīcu sasniedzam riksītī. Nav nekāds smalkais lukss, toties nakšņosim pie paša Kurfurstendamm bulvāra, kur veikals pie veikala. Recepcijas dāma runā krieviski: «Knapi jūs sazvanīju! Es jau mēģināju naudu par istabu noņemt no jūsu kartes, bet atsaka.» Jā, iespējams, ka karte ir tukša, piekrīt tās īpašniece.

Mēģinām nesmieties, bet ir grūti.

– Nuja, man ir divas kartes, un es to naudu mūždien pārlieku. Nevajag turēt visas olas vienā groziņā. Es taču neatceros, kuras kartes datus es viņai iedevu.

– Bet tu saproti, ka viņa saprata, ka mums nav naudas?

– Oi, tu domā? Mēs skaidrā maksāsim!

«Tad rēķinam 3% atlaide!» viesnīcniece atmaigst. (Vācijā vispār skaidra nauda tiek turēta lielā godā, un gadoties arī vietas, kur tu ar savu bankas karti vari iet ieskrieties.)

Divas naktis viesnīcā ar brokastīm mums katrai izmaksā 41 eiro. Istaba ir liela, tur ir četras gultas un vecs, čīkstošs skapis. Uz katras gultas uzlikts dvielis, kas salocīts kā vēdeklis, un maza konfektīte. Jauki.

Blakus daudzajiem bukletiem par pilsētas apskates vietām ir atsevišķs stends ar četrām dažādām iespējām Berlīnes iepirkšanās gids. Tā patiesībā ir katras šopinga ielas karte ar visiem veikaliem un restorāniem. Pieejama arī šopinga telefona lietotne. Mamma mia!

Dūnu jaka par piečuku

Rīt jāceļas agri. Sestdienā? Nopietni? Izrādās, kamēr es ar draudzeni braukšu uz Primark, abas pārējās ir rezervējušas vietu autobusā, kas par velti viņas vedīs uz autletu pilsētiņu Designer Outlet Berlin. Jau 9 no rīta viņām jābūt pie Hard Rock Cafe, no kurienes aties buss. Vēlāk izrādīsies, ka vietas rezervēšana busā bijusi prātīga doma. Jo tajā ielaiž vispirms tos, kuri reģistrējušies braucienam, un tikai pēc tam pārējos. Turpceļā satilpuši visi, atpakaļceļā tikai kādi pieci bez rezervācijas. Ja ne, nākas braukt ar maksas sabiedrisko transportu.

Mums jābrauc dažas pieturas ar metro. Primark atveras 9 no rīta, un tad tur arī jāieiet.

Brokastis pārsteidz ar to, ka ir pat mocarella ar tomātiem un svaigi augļi. Gribas visu, bet vēl vairāk – gulēt. Tā vietā sākas lielā iepirkšanās diena. Lecam iekšā metro un izkāpjam Walther Schreiber Platz.

Skatoties uz cenām, pilnīgi raudiens nāk.

Arī šeit tieku instruēta: «Tā, te ir sporta apģērbi, tiešām forši, tur tālāk mēteļi un kleitas. Skaties pati. Sīkajiem viss otrajā stāvā. Galvenais – skaties sastāvu! Lai ir kokvilna!» Skatoties uz cenām, pilnīgi raudiens nāk. 7 apenītes ar troļļiem, ponijiem vai citiem zvēriņiem par 5 eiro. Ja vienkārši bez zīmējuma, par 3. Ziemas preces jau nocenotas. Adītās ziemas bikses 2 eiro. Pagājušās vasaras cepures ar nadziņu par 1 eiro. Matu gumijas, ar kurām zirgastes varētu sasiet vismaz triju paralēlklašu meitenēm, maksā 1,5 eiro. Vīriešu T krekli 3 eiro, ar garām piedurknēm – 3,5 eiro. Te nu lielais iepirkumu grozs pildās. Satieku draudzeni.

– Pasaki, kā man šis mētelis izskatās. Tikai godīgi!

– Baigi foršs, biezs, ar pūciņu ap kapuci. Un cik?

– 30 eiro.

– Ņem!

– Nē, es vēl padomāšu. Mammai šito vieglo dūnu gan paņēmu. Par 5 eiro.

– Nemuldi! Nopietni?

– Kā mēs to visu aizvedīsim?

– Miera vējos! Ierullēsi visu koferī! Visgrūtāk ir vest somas un kurpes! Tās taču nevar locīt. Te tev tikai drēbes!

Iepirkšanās stadijas gan mainās. No milzu sajūsmas līdz brīdim, kad viss ir piegriezies. Un doma, ka vēl kaut kas būtu jāpielaiko, uzdzen šermuļus.

Taču esmu kopā ar profesionāli, un atslābt nedrīkst: «Pa šito ielu uz priekšu ir baigi labais japāņu zīmols! Uniqlo. Tādi sarkani burti. Obligāti ieej! Tur ir super bītlenes, kašmira jaciņas un kleitas. Tādas askētiskas. Bet tev tieši patiks. Skaidrs, ka ar kabatām. Nav baigi lēti, bet krāsas vispār nenomazgājas.»

Pa vidu iesprūku rotaļlietu veikalā. Mums tagad mājās ir mazo lellīšu L.O.L. periods. Berlīnē tās ir krietni lētākas, bet izpirkts pilnīgi viss. Nopērku tikai mazo māsiņu un zvēriņu. Toties gaidāmajai jubilejai iegādājos turziņas, kurās ielikt atvadu konfektītes mazajiem viesiem, My little pony ballīšu aksesuārus un milzu uzrakstu Happy birthday. It kā jau Rīgā arī tas viss būtu atrodams. Bet te izvēle krietni lielāka.

Ieraugu Betty Barclay veikalu. Vienmēr ļoti paticis. Ir skaisti lakati un šalles. Bet nav man īsti, pie kā vilkt.

Sale, Sale, Sale

Sasniedzu rekomendētos japāņus. Sale ir, bet ne tik uzkrītoši. Tieši tām kleitām, kas man patīk, cena nav nosvītrota. 39 eiro. No otras puses – cik es Rimi pie kases atstāju par pārtiku! Nereti vēl vairāk. Zvanu družkai, kura, izrādās, tepat vien ir. Man vajag padomu – pelēko vai tumši zilo kleitu? Man tieši tāda zila ir, viņa smejas. «Labāk ņem pelēko. Kleita ar kabatām ir katra centa vērta! Un to punktaino arī ņem.

Kā man šitas mētelis?» viņa prasa. «Tev tieši tāds jau nav?» Nu… līdzīgs. «Kāpēc tev vajag vēl vienu?»

Tagad man ir zils dūnu mētelis. Un pilnīgi skaidrs, ka tam piestāvētu kāda no tām šallēm, ko redzēju Betty Barclay. Duru atpakaļ. Pārdevēja ir ļoti jauka. Izvelku mēteli, un liekam klāt lakatus. Šīs krāsas ļoti labi iet klāt, viņa mani drošina. Ģībiens nāk no visa šitā šopinga. Cik labi, ka var padzerties minerālūdeni. No piedāvātās piparkūkas gan atsakos. Vēl 20 eiro atā, atā! Toties bija sale un atlaide.

Ievelkos kafejnīcā un paņemu kafiju un karstvīna saldējumu, kuram klāt brīdinājums, ka to pārdod tikai no 18 gadu vecuma.

Zvanu draudzenei. Man baterijas nosēdušās. Pilni maisi ar apenītēm, My little pony mīkstajām rotaļlietām par 5 eiro, nu arī divas kleitas, mētelis utt. Viņa priecīga, ka esmu nemobila, atnes arī savus iepirkumu maisus un dodas vēl nelielā izskrējienā uz Pull and Bear veikalu, kas ir tieši trijos stāvos. Es viņu tikai apbrīnoju.

Atgriežamies viesnīcā. Noliekam pirkumus, nomazgājam rokas, iedzeram ūdeni. Nekādas atpūtas. Izrādās, tagad jāinspicē netālu esošā Kurfurstendamm piedāvājuma klāsts. Te jau nu mani pārņem stadija neko negribu, tikai savu mammīti. Taču, ja esi sapinies ar īstiem profesionāļiem, variantu nav. Principiāli paziņoju, ka nekādas tašas līdzi neņemšu. Tikai mazo somu makam un telefonam.

Bulvāris ir veikalu paradīze. Dior, Prada un tā tālāk. Tur milzu plakāti ar procentu zīmi logā nevīd. Vien maza uzlīme Sale uz durvīm. Saņemamies un ieejam Michael Kors somu paradīzē. Mana šopinga māsa noskata somu no augšējā plaukta. Vārda tiešā nozīmē. Uzreiz ir klāt pārdevēja. Esot superlaba cena, roku darbs, unikāls modelis. Man laba gaume, priecājas draudzene. Uzprasi, cik maksā! Man kā vāciski runājošai tiek dots uzdevums. Pārdevēja no somas mazās iekškabatas izķeksē cenas lapiņu. Tagad saglabā mieru un smaidi, saku. No 1043 pa 443 eiro. Zēr gut preis, apgalvo pārdevēja. Ja, ja! Vēsā latviešu mierā piekrītam. Un sprūkam laukā no veikala. Atā!

Viņa pamana Karstadt, kurā arī esot mēteļi. Es paziņoju, ka atgriežos izejas pozīcijās. Viesnīcā. Bet paiet garām Desigual veikalam ir grūti. Sale ir pirmajā stāvā, bet trešajā – vienkārši autlets. Kleitas ap 30 eiro, jakas un mēteļi dārgāki. Vai es šeit neatstāju rozā šalli? Prasa vācu kundzīte labos gados. Nē, pārdevēji ir diezgan droši. Un šajā krāsu karuselī vienkāršs rozā noteikti būtu ļoti labi pamanāms. Tieku pie melnas blūzītes ar stilizētām magonēm. Visām somām 50% no cenas nost. Kā te lai nesajūk prātā? Toties jaunā kolekcija ir īsts krāsu sprādziens. Pilnīgā neprātā jau ņemu un mēģinu piemērīt somas. Ārā atkal ir satumsis, un kāds čalis ritmiski sit bungas, pelnot naudiņu. Mūku prom no trakajiem kārdinājumiem. Ir plus seši grādi un līst lietus. Viesnīcā esmu pirmā. Ieslēdzos un ieeju karstā dušā. Laime! Pamazām pārrodas pārējās šopinga skartās.

Dibens uz kofera

Salīdzinām guvumus. Meitenēm autletā gājis izcili. Jo papildus jau tā nocenotajām cenām ir kārtīgs sale, protams. Un Guess zābaciņi pie kases beigās maksājuši 39 eiro. Michael Kors soma 117 eiro. Un bezgala skaists zils vilnas mētelis no 300 bija nocenots uz 30. Uzvelc, mudinām! Bāc! Tik smuki. Viņas sapirkušās arī Guess krekliņus, cenas vidēji 10–14 eiro. Un veselu kaudzi lietu par piečuku. Mūsu soļu skaitītājs liecina, ka esam veikušas 12 kilometrus un 18 stāvus. Autleta meitenes tikai 11 kilometrus 700 metrus. Rīt agri uz mājām. Tagad priekšā pats neticamākais. Visa šī bagātība jāsapako mazajos koferos. Vispirms plēšu nost visas cenu zīmes un birkas. Miskaste pilna! Tad sāku katru lietu rullēt tievā, šaurā desiņā. Smagās poniju grāmatas un citas lietas salieku mugursomā. Tur ietūcu arī O bag, sapirktās Ritter sport šokolādes (59 centi) un milzīgās karaļa izmēra Marabou šokolādes ar apelsīnu kraukšķiem. Rīgā tādas neesmu redzējusi. Vienīgā, kas pagaidām tā īsti nelien koferī, ir kāzu kleita – kā pārējās jau nodēvējušas manas mazās jubilāres tilla dāvanu. Taču te uzvar draudzība, un vienradža kleita tiek laipni uzņemta draudzenes koferī. Un, ja uzsēžas virsū, tie visi arī veras ciet. Urā!

Sešos no rīta pirmo uz ielas satiekam… lapsu! Pirmo reizi mūžā tik tuvu redzu meža dzīvnieku, kuru gan interesē nevis veikali, bet būvgružu konteiners.

Lidostā mazliet drebinos, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mugursoma tikai ļoti attāli atbilst aprakstam neliela rokassoma. Taču vācu kārtības mīlestība atkāpjas, un neviens neko nepārbauda. Liekam savus telefonus ar ielādētajām biļetēm pie īpaša pīkstekļa un lidojam uz Rīgu. Lidmašīnā sāku sarunu ar blakussēdētāju. Viņa esot atlidojusi pat bez rokassomas. Ar maisiņu. Tagad nopirkusi tiešām stilīgu ādas somu un ziemas mēteli. Meitenes! Šaubu nav! Šopings – tas ir lipīgi! Nolemju, ka kādu laiku man pietiks ar piemājas mazo Elvi.

NODERĪGI

  • Svētdienās lielākā daļa veikalu ir slēgti. Darba dienās un sestdienās parasti darba laiks no 9.00 līdz 20.00. Autletu pilsētiņa strādā no 10.00 līdz 20.00, svētdienās atpūšas.
  • Berlīnē ir 3 Primark veikali, jauns atvēries arī pie zooloģiskā dārza. Mēs bijām Schloss-Straßen-Center, Walther Schreiber Platz 1. Trešajā, kas ir Alexanderplatz, ir visvairāk cilvēku un vislielākā burzma.
  • Autletu pilsētiņas mājaslapas adrese www.mcarthurglen.com, tur arī iespējams pieteikties uz bezmaksas VIP busu. Tas piektdienās un sestdienās izbrauc 9 no rīta un 13 dienā. Ir arī divi reisi atpakaļ.
  • Ja tiešām brauc tikai šopingā, līdzi ņem pilnīgi tukšu čemodānu (tikai mazā zobu suka un ķemme. Nopietni!)

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs