9 mazāk zināmi fakti par seno Ēģipti

Pirmajā mirklī varētu šķist, ka par seno Ēģipti jau ir izpētīts viss iespējamais. Patiesībā joprojām tiek izdarīti neticami atklājumi, kaut vai tādēļ, ka modernās tehnoloģijas atļauj paskatīties uz sen atklātajiem artefaktiem ar jaunu skatu vai vēlreiz doties ekspedīcijā pa labi zināmiem maršrutiem.
Ēģipte
Santa LV
24. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto

National Geographic ir apkopojis deviņus mazāk zināmus faktus par seno Ēģipti, kas, iespējams, liks uz seno zemi paskatīties no cita skatu punkta.

  1. Lielās piramīdas necēla vergi
    Piramīdas ir tik milzīgas, ka būtu grūti iedomāties, ka kāds varētu vēlēties tur strādāt no laba prāta. Tādēļ ir radušies priekšstati, ka faraoni paverdzinājuši simtiem cilvēku un spieduši strādāt būvniecībā. Ideja par vergiem pirmo reizi radās sengrieķu vēsturniekam Hērodotam V gs., kurš uzskatīja, ka darbos piedalījušies 100 000 vergu, taču vēlākie pētījumi liecina, ka vergi lielākoties izmantoti lauksaimniecības darbos un mājas darbu veikšanai.

    Lielo Gīzas piramīdu faktiski būvēja 5000 patstāvīgu darbinieku un līdz 20 000 pagaidu strādnieku, kas valsts dienestā pavadīja trīs vai četriem mēnešus. Viņi dzīvoja nometnē pie piramīdām, saņēma atalgojumu pārtikas, ārstu veidā, ja nomira, tad tika turpat apglabāti. Nesen atklāti apbedījumi liecina, ka celtnieki ar godu apglabāti līdzās faraoniem, vergi šādus pagodinājumus nebūtu izpelnījušies. Protams, darbs nebija viegls, jo strādnieku skeletos pētnieki konstatēja artrīta un citu slimību pazīmes. Grafiti liecina, ka celtnieku brigādēm bieži tika piešķirti amizanti nosaukumi, piemēram, “Khufu draugi” vai “Dzērāji no Menkauras”.
  2. Aptuveni puse no 80 miljoniem ēģiptiešu dzīvo Nīlas krastos
    Pasaulē lielākā upe ir barojusi senos ēģiptiešus gadsimtiem ilgi, un tas padara to unikālu. Upe plūst no dienvidiem uz ziemeļiem un vasarās applūst. Plūdi nodrošināja ļoti auglīgas zemes Nīlas deltā. Tā kā senajiem ēģiptiešiem nebija izpratnes par to, kāpēc plūdi rodas, tad viņi uzskatīja, ka plūdus rada dievietes Izīdas asaras, kura raud par mirušo vīru Osirisu. Tāpat ēģiptieši par ikgadējiem plūdiem godināja Nīlas dievu Hapi. Taču vienlaikus šī dabas parādība bija tik svarīgi, ka senie ēģiptieši rūpīgi fiksēja to norisi. Šodien zinātnieki šos pierakstus izmanto, lai labāk izprastu lietusgāžu modeļus. Tikai pirms 150 gadiem pētnieki atklāja Nīlas izteku, un lielākā pilsēta Nīlas krastos ir rosīgā Aleksandrija.
  3. Sievietēm bija salīdzinoši daudz tiesību
    Laikā, kad senie grieķi atklāja Ēģiptes kultūru, viņi sastapās ar daudziem pārsteigumiem. Viens no tiem: sieva nav vīra īpašums, kā tas bija ierasts Grieķijā. Tiesa, sievietēm senajā Ēģiptē nebija gluži vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem, taču viņu sociālais statuss bija daudz augstāks nekā citās senajās kultūrās. Sievietēm bija tiesības pirkt un pārdot, mantot, nopelnīt īpašumus. Tas ļāva saglabāt īpašumu gadījumos, ja laulība beidzās ar šķiršanos.

    Kaut arī daudzas precētas sievas dzīvoja mājās un rūpējās par saimniecību, sievietēm bija tiesības strādāt algotu darbu un saņemt visai līdzvērtīgu samaksu. Viņas varēja dzīvot bez vīrieša aizsardzības un audzināt savus bērnus šķiršanās gadījumā, kā arī tad, ja kļuva par atraitnēm. Tāpat viņas varēja iesniegt prasību tiesās un tikt notiesātas. Tika sagaidīts, ka sieva nodarbosies ar vīra darījumiem, ja viņa paša nav klāt.
  4. Ēģiptieši noslēdza vienu no pirmajiem miera līgumiem
    Aptuveni pirms 3000 gadiem heti un ēģiptieši gadiem ilgi cīnījās par teritorijām, kas atrodas mūsdienu Sīrijas teritorijām. Šie kari bija pietiekami smagi, tajos nebija konkrēta uzvarētāja, taču cīņas padarīja abus neaizsargātus pret trešo pušu uzbrukumiem. Tādēļ 1259. gadā p.m.ē. faraons Ramzess II un hetu karalis Hatusils III parakstīja līgumu, ar kuru vienojās izbeigt savstarpējās cīņas un doties viens otram palīgā, ja kāds uzbrūk. Šis līgums tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem miera līgumiem pasaulē, un tā kopija pat ir apskatāma ANO Drošības padomes telpās Ņujorkā.
  5. Kleopatra nebija ēģiptiete
    Neskatoties uz to, ka viņas vārds šodien ir sinonīms senajai Ēģiptei, Kleopatra bija grieķu saknes. Viņa piederēja Grieķijas Ptolemaju dinastijai, kas pārvaldīja Ēģipti Hellādas laikos (323. – 30. g.p.m.ē.) . Viņas sencis bija viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem, Ptolemajs. Kleopatra bija pēdējā šīs dzimtas valdniece, pēc romiešu uzvaras un viņas pašnāvības Ēģipte kļuva par Romas provinci. Kleopatra, kas iekaroja Jūlija Cēzara un Marka Antonija sirdis, runāja ēģiptiešu valodā un nebūt nebija skaistule.
  6. Ēģiptiešiem patika galda spēles
    Piemēram, faraons Tutanhamons ir apglabāts kopā ar iemīļoto galda spēli, bet Nefertite ir attēlota pie spēlējam Senetu. Tā esot bijusi karalienes mīļākā spēle, kas bijusi ļoti iecienīta. Vēsturnieki joprojām diskutē par precīziem Senetas noteikumiem, taču ir skaidrs ka šī nodarbe bijusi ļoti populāra. Proti, pa 30 rūtiņu laukumu ir jāpārvieto spēles kauliņi. Gājienu skaitu nosaka, metot nūjiņas. Tāpat populāras bija spēles Mehena un Suņi un šakāļi.
  7. Sahāras tuksnesis ir radies tikai pirms 10 000 gadiem
    Kad mēs šodien iedomājamies par Sahāras tuksnesi, kas ir teju Amerikas Savienoto valstu lielumā un viena no karstākajām vietām uz zemes, mums pat prātā nekā zaļi, sulīgi zālāji un bagātīgas savannas. Proti, vide, kas ir piemērota dzīves vieta neskaitāmiem dzīvniekiem, reptiļiem, insektiem. Taču aptuveni pirms 10 000 gadu sākās zaļās oāzes pārtapšana milzīgā smilšu jūrā. Savukārt šodien tuksneša šķērsošana var sagādāt īstu izaicinājumu gan cilvēkiem, gan arī automašīnām. 
  8. Ēģiptieši nejāja ar kamieļiem
    Izrādās, līdz pat dinastiju laiku beigām kamieļi Ēģiptē netika izmantoti regulāri. Kā transporta līdzekļi tika izmantotas laivas vai arī ēzeļi – nastu pārvadāšanai. Nīla veidoja dabisku lielceļu, pa kuru uz abām pusēm varēja pārvietot kravas. Graudu un smagu akmens bluķu pārvietošanai izmantoja milzīgas koka baržas, savukārt cilvēku ceļošanai – vieglas papirusa laivas. Savukārt katru dienu augstu debesīs dievs Ra ceļoja savā saules laivā.
  9. Faraoniem bieži bija liekais svars
    Zīmējumi bieži attēlo faraonus sapostus un staltus, taču reālajā dzīvē bija citādi. Ēģiptiešu maltītes – vīns, maize un medus – bija bagātas ar ogļhidrātiem, un pētījumi liecina, ka tās iespaidojušas arī karalisko ģimeņu locekļu vidukļu apmērus. Mūmiju izpēte liecina, ka bieži vien bijis liekais svars, veselības problēmas, tostarp arī diabēts. Piemēram, leģendārā karaliene Hatšepsuta, kas dzīvoja XV gs. p.m.ē., tiek attēlota kā atlētiska un tieva, taču vēsturnieki secinājuši, ka patiesībā viņai bijis liekais svars. 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs