• Šobrīd

    weather img

    Rīga -2°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Brektes skandāls – advokāte saņem nāves draudus, akadēmija neizpratnē

    Skandāls
    Anastasija Kuzminova
    Anastasija Kuzminova
    15. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: F64, NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
    Skandalozā mākslinieka un Latvija Mākslas akadēmijas pasniedzēja darbus tagad vērtēs policija. Pret viņu uzsākts kriminālprocess, un speciālisti spriedīs, vai Brektes darbos saskatāms bērnu pornogrāfijas atainojums.

    Vai tiešām bērnu pornogrāfija?

    Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītāja, asociētā profesora Kristiana Brektes vārds plaši izskanēja saistībā ar murāli uz Rīgas 40. vidusskolas sienas – ne visiem saprotamo un pieņemamo veltījumu māksliniecei Džemmai Skulmei. Nepieņemama Brektes daiļrade kopumā šķiet advokātei Viktorijai Jarkinai, pēc kuras iniciatīvas pagājušajā nedēļā pat uzsākts kriminālprocess.

    Viņa pastiprinātu uzmanību tai pievērsusi pēc tam, kad advokātes meitu nobiedējis nu jau slavenais murālis.

    «Es meitai teicu: «Neuztraucies, tas ir vandālisms. To aizkrāsos,» sarunā ar PDz atceras Jarkina.

    Viņa dziļāk papētījusi Brektes mākslu un sapratusi – tas nav vis vandālisms, bet gan veids, kā piesaistīt uzmanību, un daži atklājumi Brektes mākslā viņai šķita šokējoši. Jakrina secinājusi, ka vairākos Brektes darbos attēloti nepilngadīgi bērni, galvenokārt meitenes, un tie, viņasprāt, saturot pornogrāfijas elementus.

    «Iespējams, esmu vecmodīga un daudz ko nesaprotu, bet, ja tā ir māksla, tad man jāsaprot, vai mākslai ir robežas. Kur beidzas māksla un sākas pornogrāfija? Es Brektes darbos saskatu sieviešu diskriminēšanu, jo tajos viņas attēlotas kā seksa verdzenes. Man tādi darbi uzdzen bailes. Kā māte un sieviete, redzot Brektes mākslu, jūtos ļoti slikti,» apgalvo Jarkina.

    «Nevēlos ierobežot mākslu kopumā, bet gan norādīt, ka visam ir robežas un mākslai jābūt balansā ar citu tiesībām. Vēlos, lai mākslā respektē bērnu un sieviešu tiesības,» pauž advokāte.

    Tieši tādēļ viņa aicinājusi policiju izvērtēt Brektes daiļradi.

    Sarunā ar PDz Jarkina atzīst – diemžēl šajās dienās viņai nācies vērsties policijā vēlreiz. «Pēc radušās situācijas e-pastā un sociālajos tīklos bija izteikti draudi manai dzīvībai, tādēļ ar iesniegumu, kurā lūdzu aizsardzību, vērsos policijā. Tas nav normāli, ka šādas mākslas fani tagad vēlas ar mani izrēķināties,» uzsver advokāte.

    Akadēmija iestājas par Brekti

    Kristiana Brektes mākslas kritizētāji pauž viedokli, ka šādam māksliniekam nebūtu jāmāca topošie gleznotāji un viņa izpausmes metot ēnu uz Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA). Vaicāts par to, LMA rektors Kristaps Zariņš PDz sacīja – tā kā iekšlietu ministre Marija Golubeva medijos izteikusies, ka krimināllietu, visticamāk, slēgs, viņš šo jautājumu neiztirzās. Publiskajā LMA paziņojumā teikts, ka akadēmija iestājas pret nomelnošanas kampaņu un cenzūru, kas vērsta pret Brekti.

    «LMA pārstāv viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar tikt pieļauta mākslas un kultūras cenzūra. Akadēmija iestājas arī par katra sava studenta radošo praksi, kas nediskriminē vai necenzē līdzcilvēkus,» pausts paziņojumā.

    Arī Brekte uzsvēra, ka savos darbos allaž iestājies pret visu veidu diskrimināciju.

    «Iespēju robežās arī cenšos nepieļaut situācijas, kad tiek mēģināts ierobežot viedokļu daudzveidību un domu apmaiņu. Latvijas Satversmē ir garantēta mākslinieciskās izteiksmes brīvība. Uz to šā gada sākumā norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā – tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos,» uzskata mākslinieks.

    Naumovs: Te nav nekā krimināla!

    Atbalstu kolēģim pauž arī bijušais LMA rektors mākslinieks Aleksejs Naumovs. Viņš sarunā ar PDz sacīja: «Es šajā visā neredzu problēmu un nevaru izprast, kādēļ pret Brekti ierosināta krimināllieta. Tas ir murgs! Man tas nav pieņemami. Kristians ir brīnišķīgs profesionāls mākslinieks un kolēģis. Viņš ir foršs čalis! Jā, var nepatikt, jo savulaik zīmēja prostitūtas un dokumentēja beigtus dzīvniekus, bet viņš aktualizē sociālas un nepopulāras tēmas. Arī viņam tik tuvo nāves tēmu, par kuru visi baidās runāt. Tas izraisa emocijas.

    Robeža starp mākslu un kaut ko nelikumīgu ir ļoti trausla, taču Brekte atbild par to, ko dara.

    Puritāniskas bailes par kailu ķermeni sakņojas neziņā par mākslas vērtībām. Var pašķirstīt mākslas albumus, lai saprastu – akti nav nekas jauns. Nevajag celt traci tur, kur nav nekā krimināla. Arī par murāli, kas tautā jau kļuvis par lamuvārdu, sacelta ažiotāža, jo laikam jau kādam tas bija izdevīgi. Lai gan Brekte, fonda Mākslai vajag telpu aicināts, tikai interpretēja Skulmes darbu. LMA allaž ir iestājusies par radošo brīvību, un studentu Brektem netrūkst.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+