Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad pandēmija beigsies, svinēs ar vērienu
Ints Dālderis saka – 50 gadi nav liels vecums, taču dzīvē izdarīts esot jau gana daudz. «Kad man palika 20, domāju – tas gan ir liels vecums, bet tagad galīgi tā nejūtos. Esmu apmierināts ar savu dzīvi. Esmu darījis dažādus darbus – gan bijis ministrs, gan darbojies politikā un ar koncertiem apbraukājis teju visu pasauli. Tagad vienīgi varētu vēlēties mierīgāku dzīvi. Par Valsts prezidentu negrasos kļūt, bet ik pa laikam tomēr uzņemos pienākumus un darbus, kurus man neviens nespiež darīt,» saka jubilārs.
«Pandēmijas laiks nemudina uz svinēšanu, taču man ir plāns – kad šis viss beigsies, būs kārtīgi jānosvin! Tagad gan jāievēro visi noteikumi, tāpēc varbūt vienīgi mājās divatā nedaudz atzīmēsim,» PDz saka Ints Dālderis. Viņš neslēpj – svinību plāns esot grandiozs un nopietns. Būdams klarnetists, Ints grib noorganizēt koncertu kopā ar Liepājas simfonisko orķestri.
«Šajā pusgadā nav jēgas neko plānot. Esmu runājis ar Liepājas simfoniskā orķestra vadību par laiku un repertuāru koncertā, kas varētu notikt gada otrajā pusē,» saka viņš un atzīstas – būdams finanšu ministra padomnieka amatā, klarneti sanāk spēlēt reti. «Pa rokai instruments gan stāv, un iespēju robežās cenšos neaizmirst profesionālās iemaņas,» teic viņš.
Vienmēr formā
Pirms pieciem gadiem Ints kopā ar dzīvesbiedri flautisti Aneti Toču, ar kuru izveidoja koncertaģentūru Laba mūzika, intervijā PDz sacīja – kāzas svinēšot tad, kad jutīšot, ka pienācis īstais laiks. Vēl aizvien viņš ir brīva vīrieša statusā un par precību plāniem noslēpumaini klusē. Dālderis gan piebilst – padomā esot vairāki privāti mērķi, bet pagaidām visus nevēloties atklāt.
Viens no mērķiem esot sevi uzturēt labā fiziskā formā, tāpēc katru dienu jubilārs noskrien vismaz piecus kilometrus.
«Man ir nepieciešamība būt labā formā. Kad ir vairāk sniega, kāpju uz slēpēm. Tas ir lielisks veids, kā atslēgt prātu. Ap jauno gadu gan darba, gan laikapstākļu dēļ sanāca izkrist no ritma un uzreiz jutu, ka man pietrūkst fiziskās slodzes,» saka Ints. Trīsdesmit sešu gadu vecumā Dālderis noskrēja Ņujorkas maratonu, un tagad saka – viņam gribētos noskriet vēl vienu, tikai šoreiz kādā neparastākā vietā.
«Skriešana ir lielisks veids, kā iepazīt dažādas pasaules vietas, un, ja izdosies atkal pieteikties kādam maratonam, trenēšos nopietnāk,» apņēmības pilns ir viņš.
