Uldis un Ilze Pīlēni. Dzīve kā tango

Viņi ir kopā jau desmit gadu, bet apprecējās nesen. Integrālās izglītības institūta direktori Ilzi Pīlēnu un arhitektu, UPB padomes priekšsēdētāju Uldi Pīlēnu pirms diviem gadiem 16. janvārī salaulāja Juris Rubenis. Dodoties uz Elijas namu sniegotajā un abiem tik īpašajā dienā, ceļa malai pietuvojās piecu briežu ģimene. «Mums abiem šķita, ka tā ir skaista zīme.»
Attiecības
Vintra Vilcāne
6. jūnijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Karlīna Vītoliņa

ILZE PĪLĒNA

Tā pa īstam katrs pats sevi var iepazīt, tikai esot kopā ar otru. Attiecībām ir ļoti liela nozīme, jo caur otru, ar kuru tu rezonē, vari nonākt tuvāk pats sev. Arī mēs iepazinām un atklājām sevī jaunas šķautnes un plašumus, esot kopā.

Jaunībā ir grūti saprast, ka otram var dot maksimālu brīvību. Dzīves posmā, kurā šobrīd ar Uldi esam, apzināmies, ka, nevis ierobežojot otru, bet, taisni otrādi, piešķirot un atverot spārnus lidojumam, mēs tā pa īstam varam saprast, izjust un mīlēt. Otru cilvēku var piesaistīt, nevis pārveidojot viņu pēc savas līdzības un izpratnes par lietām, bet dodot maksimālu brīvību un atverot jauniem horizontiem. Un tad iespējams līdz sirds dziļumiem izprast un izjust ļoti skaistos Jevgeņija Jevtušenko vārdus vienai no Raimonda Paula dziesmām, kuru izdzied Intars Busulis, – Svoboda bez tebja tjurma (Brīvība bez tevis ir cietums). Izrādās, ka brīvībai bez tuva cilvēka blakus nav vērtības.

Pats jaukākais, ka labie vārdi, kurus gribas teikt otram, nāk dabiskā plūsmā. Mēs varam bez īpaša iemesla sazvanīties pat desmit reižu dienā, tāpēc ka to gribas, nevis pienākuma dēļ.

Un mums ir būtiski visā svarīgajā dalīties vienam ar otru. Tostarp arī dvēseles aizkustinājumos. Veselīgas pāra attiecības jau pašas nosaka sarunu dziļuma slieksni. Līdz ar to vajadzība izrunāt visu mums nav aktuāla. Jo svarīgs ir būtiskais. Ir tēmas, ar kurām nav nekādas vajadzības nodarbināt Uldi. Sievišķīgos niekus var uzticēt draudzenēm.

No kopīgām interesēm veidojas kopīgas sarunas, kopīgas tēmas. Ja intereses atšķiras, paliek mazāks laukums tai saskarsmei, kurā interesanti diskutēt vienam ar otru. Mums, par laimi, ir ļoti daudz kopīgu tēmu. Taču mums ir arī stratēģija, ko darīt ar tām lietām, kuras katram ir atšķirīgas un kurās otram jābūt saprotošam un jāpanāk pretī. Ulda labs draugs – psihologs un psihoterapeits Pauls – šādiem gadījumiem ieteica labu recepti: slēdziet dīlu, līdzsvarojiet intereses! Uldim, piemēram, ļoti nepatīk iet uz atklāšanām un visādiem sabiedriskiem pasākumiem, man dažreiz patīk. To zinot, mēs vienojamies par to, kuros pasākumos viņš nāks man līdzi, un par to es piekāpjos kādai viņa interesei, kas nav manu prioritāšu sarakstā. Mums pašiem liekas, ka tas labi strādā. Jo tā bez lielas stīvēšanās katrs var panākt sev vēlamo rezultātu.

Pamatlietās un pamatvērtībās esam ļoti līdzīgi. Tas attiecas gan uz lielajām filozofiskajām dzīves vērtībām, gan uz augsta līmeņa profesionalitāti, kura mūsos rada apbrīnu. Mākslā, mūzikā, literatūrā, arī uzņēmējdarbībā.

Grāmatas, kas mūs interesē, parasti pērkam divos eksemplāros, lai vienlaikus tās lasītu un pēc tam diskutētu par būtisko. 

Ir ļoti liela veiksme, ja pāris var nodzīvot kopā līdz mūža beigām. Vienmēr ar cieņpilnu attieksmi vēroju šādus pārus. Bet satikšanās nobriedušu personību posmā dod citu attiecību un izpratnes dziļumu vienam par otru. Jaunībā tas ir ļoti grūti izdarāms. Mēs ar Uldi esam dalījušies pārdomās par to, kā būtu bijis, ja mēs būtu satikušies dzīves pirmajā posmā. Domājam, ka visdrīzāk mūsu stāsts nebūtu tik spēcīgs kā tagad. Dzīves pirmais posms un cilvēki tajā visā pilnībā pieder tam laikam. Un tā laika attiecības mums abiem ir bijušas ļoti nozīmīgas un daudz devušas. Daļēji tās mūs veidojušas par tādiem, kādi esam šodien. Un mums abiem ir lieliski bērni.

ULDIS PĪLĒNS

Cilvēki viens otram reizē ir gan augsne, gan šajā augsnē audzis augs. Mijiedarbība starp augsni un to, kas tur aug, ir liels Dieva meistarstiķis, kura rezultātā personība atveras. Un šādās attiecībās viens plus viens nav divi, bet vismaz četri. Turklāt ar ļoti lielu iespēju dinamiku, ja ir tas laimīgais gadījums, kad izdodas atrast sevis otru pusīti. Tad tu kļūsti sevis paša cits. Man tas ir izdevies, un es esmu ieguvis jaudu sev nezināmos sektoros un jaunās aktivitātēs.

Otrs ir jārespektē tāds, kāds viņš ir. Ar visām viņa personības šķautnēm, vēlmēm, vajadzībām, bez otru ierobežojošām un tādējādi viņa enerģiju noņemošām bremzēm. Tad kopējais lidojums ir fantastisks. Un tā nav tāda putna, bet iekšēji improvizatīva brīvība, kad nekas nav jādara obligāti. Ja abi spēj savstarpēji improvizēt šajā brīvības lidojumā, tad enerģijas kopums pārī veido enerģiju, kas izstarojas ar nesalīdzināmi lielu jaudas potenci uz āru.  

Ir tomēr atšķirība starp «dzīvot kopā" un »dzīvot laulībā".

Grūti iedomāties, ka ar krasi atšķirīgām interesēm ilgtermiņā var būt laimīga kopdzīve. Ja vienam visu laiku jāpielāgojas otram, tas nozīmē, ka enerģija tiek koncentrēta uz to, lai tikai saglabātu stabilitāti attiecībās, nevis tam, lai kopīgi plauktu. Mums ir viss jeb lielās līnijās ļoti liels savstarpējās sinerģijas efekts. Ja ir šāda sinerģija, tad aizbraukt kaut kur tālu prom un mēnesi būt kopā diendienā nav problēma. Tāpēc mēs ar Ilzi vislabprātāk ceļojam divatā, un mums kopā nekad nav garlaicīgi. Tieši otrādi, no ceļojumiem mēs vienmēr atgriežamies ārkārtīgi uzlādējušies.

Kopīgiem mākslas un mūzikas piedzīvojumiem vienmēr ir ļoti liela attiecību vērtība. Jo bieži mēs kopīgi izdzīvojam emocionālos pacēlumus, pēc kuriem no emocijām vibrē dvēsele. Mums, piemēram, ir tradīcija – ieejot izstāžu zālē, izvēlēties vienu darbu, ar ko mēs labprāt papildinātu savu kolekciju. Mūsu izvēle sakrīt astoņdesmit procentos gadījumu.

Dzīve ir kā spēle, uz to nedrīkst skatīties pārāk nopietni. Ideālajā variantā to vajadzētu izdejot kā tango.

Attiecībās ar Ilzi klāt nācis spēlējoši improvizatīvs vieglums par tēmām. Un tas neaizskar manas struktūras būtību, bet papildina to. Tas, ka savā dzīvē apzināti ielaižam improvizācijas elementus, ļoti labi redzams mūsu mājas interjerā, kā arī mākslas un dizainu priekšmetu izvēlē.

Veiksmīgās attiecībās īstu vīrieti jeb cietu veci var transformēt sievišķā elementa ietekme. Tā pat var atvērt vīrietī mītošo vēl neiepazīto daļu, kas parādās niansēs un ļauj atklāties jauniem horizontiem, kam ir milzīgs spēks. Piemēram, šobrīd gleznoju daudz krāsaināk nekā pirms 30 gadiem.

Personības struktūra intensīvās attiecībās var izdzīvot labi tikai tad, ja katram pārī ir savs personīgais laiks. Man tā, piemēram, ir klusuma meditācija Bavārijā divreiz gadā. Ieejot sev svarīgos uzlādēšanās avotos, pēc tam daudz vairāk vari dot tālāk.

Pāra draudzībai ir pavisam cits dziļums. It kā draudzības formula ir tā pati – komunicēšana, dalīšanās, enerģiju apmaiņa –, bet atbildība pārī par šo komunikācijas nozīmi ir pavisam cita. Arī pārī dotiem padomiem ir pavisam cita struktūra un dziļums.

Mums visiem ir mainīga identitāte, kas transformējas gadu laikā. Cilvēkiem, kurus sastopam pirmajās attiecībās vai laulībā, pieder mūsu toreizējās identitātes laimes izjūta.

Apsveicami, ka pāri spēj paralēli transformēties un tā arī iziet cauri visai dzīvei. Bet var gadīties, ka katram ir atšķirīgs maiņas ātrums un virziens. Mūsu gadījumā otro attiecību pieredze pavērusi vaļā jaunas šķautnes, veidojot citu un ļoti spēcīgu stāstu.

Un tiem, kas vēl šaubās un domā, no savas pieredzes varu teikt, ka salaulāšanās nav tikai formāls juridisks akts. Tas ir daudz vairāk – vismaz vēl viens līmenis attiecību dziļumā, jauna attiecību kvalitāte. Iespējams, ka tajā piedalās kosmoss un kādi lielāki spēki, kas divām nosacītām pusītēm veicina veidošanos vienā veselā. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka ne mirkli nenožēloju, ka apprecējos.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs