Hmm… Ko tad īsti dara seksologs?

Sekss
Aija Vīksna
26. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Man ir problēmas seksā, taču doties pie seksologa… Nezinu, vai vērts. —Tā visticamāk domā ne viena vien sieviete un vīrietis. Ko tad īsti un pats galvenais — kā dara seksologs, skaidro ginekoloģe un seksoloģe Aija Tula-Rijkure.

AIJAS TULAS–RIJKURES vizītkarte

  • Ginekoloģe un seksoloģe Diplomātiskā servisa medicīnas centrā un MFD klīnikā.
  • Latvijas kontracepcijas seksuālās un reproduktīvās veselības asociācijas prezidente.
  • Eiropas kontracepcijas seksuālās un reproduktīvās veselības biedrības valdes locekle.

1. Kas visvairāk satrauc sievietes, kas lūdz palīdzību seksologam?

Kādreiz sieviete atnāk pie seksologa un jautā it kā ne par tēmu: «Kāpēc es dzīvē ne ar ko neesmu apmierināta?…» Tātad man jāsaprot, ka aiz šiem vārdiem slēpjas doma – neesmu apmierināta arī seksā.

Bet, ja par konkrētām lietām…

Sievietes saka – «Nespēju iepazīties ar vīrieti. Ne ar vienu.»
Un sūdzas par bailēm. «Vai jaunās attiecības, kuras es uzsākšu, varētu izirt tāpat kā iepriekšējas?» Proti, sieviete balstās uz iepriekšējās pieredzes, uz stereotipiem, un tie dzemdē bailes par nākamajām attiecībām. Bailes vispār ir vadošās, kas degradē visu dzīvi. Līdzīgi kā suns: redzot, ka cilvēks no viņa baidās, suns rej vēl niknāk un klūp virsū. Ja mēs nebaidītos, mēs katra sasniegtu vairāk un būtu laimīgākas, bet, ja baidāmies, mēs esam jau nolemtas neveiksmei. Baidoties sieviete nespēj jaunajās attiecībās atdoties līdz galam. Viņai attīstās bažas par savu seksuālo reakciju un uzvedību, neveiksmes gaidīšanas sindroms. Negatīva subjektīva pieredze kļūst par dominējošu sievietes nodomu un rīcības izpausmēs.

Sāpes mīlēšanās laikā. Un es negribētu tās vienmēr saukt par vaginismu, kad muskulatūras spazmu dēļ maksts nespēj atvērties, – nē, tas tomēr ir kas cits. Drīzāk nesagatavošanās seksam, grūtības uzbudināties. Nav bijis tas, ko mēs agrāk saucām par priekšspēli. Par to daudz runāja dakteris Jānis Zālītis, Latvijas pirmais seksologs un mans skolotājs. Viņš mēdza teikt, ka prelūdija ir gan operā, gan seksā. Opera ir ļoti smalka māksla, bet sekss – vēl smalkāka. Patiesībā priekšspēle ir absolūti nepieciešama, lai sievietes makstī veidotos mitrums. Lubrikācijas žiglums atkarīgs arī no menstruālā cikla fāzes. Tūlīt pēc mēnešreizēm to parasti sasniedz ilgākā laikā, pirms menstruācijām ātrāk, bet ovulācijas periodā pavisam ātri. Ja vīrietis fizioloģiski spēj uzbudināties no pāris līdz desmit minūšu laikā, tad sievietei, lai viņa būtu gatava intīmai tuvībai, paiet vismaz 26 minūtes. Viņai vajag laiku, lai organisms sagatavotos…

Jo vairāk sieviete uzbudinās, jo labāk apasiņots tiek mazais iegurnis, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, krūšu gali piedzīvo ko līdzīgu erekcijas stāvoklim. Vagīnas zemākā daļa sašaurinās, lai varētu satvert locekli, turpretim vagīnas augšējā daļa paplašinās… Daba tā paredzējusi. Taču mūsdienās šo veco patiesību vairs nevēlas ņemt vērā. Priekšspēli uzskata par tukšvārdību vai lieku darbību – kam gan tā vajadzīga?! Mēs dzīvojam ātrā laikmetā, esam pieraduši, ka viss notiek ātri. Datorizācijas princips – piespied podziņu un aidā! Un arī seksu tam nepamatoti pielīdzina. Dažkārt vīrieši ierosina: «Man ir brīvas piecpadsmit minūtes, – tu mani mīli, es tevi arī – aši kniebjamies!» Jā, vīrietim nav vajadzīga priekšspēle. Viņš spēj uzbudināties kaut vai ar acīm izģērbjot sievieti, ieklausoties viņas smieklos, sajūtot viņas smaržu vai atceroties iepriekšējo karsto seksu. Vīrietim svarīgāka ir iekāre. Bet – ar sievietēm tā nenotiek.

Sievietes sūdzas, ka – «Darot To, neko nejūtu. Neko!» Sieviete mīlējas, jo viņa zina, ka «aktam ir jānotiek, jo esam laulātie», vai arī vīrs pieprasa seksu, jo «tu esi mana sieva». Tātad «es to pacietīšu, bet nezinu, vai ar mani viss kartībā, jo es vispār neko nejūtu». Sieviete nāk pie seksologa to noskaidrot. Tad seksologam rodas jautājums – vai viņa vispār jūt kaut kādas emocijas, labpatiku, prieku. Mēdz būt, ka sieviete vēl pirms dzimumakta uzsākšanas gaida neveiksmi un vienlaikus kritizē sevi par šīm izpausmēm, kaunas no tām.

Grūtības sasniegt orgasmu. «Vispār nespēj sasniegt labsajūtu. Kas tas orgasms vispār ir?!» Izlasīts grāmatās un redzēts firmās, bet – «es neko tādu neesmu sajutusi.»

Seksologam sarunā ar sievieti vienmēr būtu jādara zināms, ka patiesībā nav frigidu sieviešu. Ir jāiegūst pilna informācija par sievietes spēju sasniegt orgasmu. Piemēram, jānoskaidro, vai partnera stimulācija dzimumattiecībās ir adekvāta. Ja jā, tad jānoskaidro, vai sieviete spēj sasniegt orgasmu masturbējot, pašapmierinoties. Ja sieviete ir kaut vienu reizi izjutusi orgasmu, neatkarīgi no tā, kāda bijusi stimulācija (dzimumakts, masturbējot, erotisku sapņu laikā nakts miegā vai citādi) – nav pamata diagnosticēt anorgasmiju jeb frigiditāti. Just orgasmu mēdz traucēt, piemēram, pārtrauktais dzimumakts un prezervatīva lietošana. Trauslais, smalkais kairinājums – spermas piliena saplūšana ar dzemdes kaklu – ir palaidējstimuls, lai vispirms dzemdes kakliņš, un tad arī visa dzemde sāktu kontrahēties un sieviete justu baudu. Ja ir pastāvīgs partneris, labāk izvēlēties citus izsargāšanās veidus. Orgasma sasniegšanas kvalitāti var ietekmēt arī cukura diabēts un hipotireoze jeb vairogdziedzera hormonu samazināta izdale.

Pēdējos gados esmu novērojusi, ka ar sāpēm vēdera lejas daļā, iekšējas neapmierinātības sajūtu un vēlmi izbaudīt īstu orgasmu pie seksologa vēršas arī sievietes, kuras mīlēšanās laikā imitē, notēlo orgasmu. Bet tā, kā izrādās, ir taktiska kļūda. Jo viņas vīrs, pieradis pie šādas sievas orgasma izpausmes, uzskata, ka abu attiecībās viss ir kārtībā.

Vēl sievietes sūdzas, ka partneris pārāk bieži pieprasa seksu. Piemēram, katru dienu! Un sieviete to nevēlas. Patiesībā man šinī gadījumā gribētos vairāk nostāties sievietes pusē, jo, ja vīrietis patiešām pieprasa seksu katru dienu, tad būtu jāmeklē iemesls, vai viņam nav kāda hroniska infekcija, kas novedusi pie nepilnīgas refraktārās jeb pēcseksa atpūtas fāzes.

Sieviete nevēlas seksu. Visbiežāk to novēro tūlīt pēc dzemdībām. Jo šajā periodā sieviete ir māte barotāja, viņa ir kas lielāks, svarīgāks. Viņai vairāk izstrādājas hormons prolaktīns un tas neļauj gribēt seksu. Partnerim šī neērtība būtu jāpiecieš, viņi var baudīt viens otru ar glāstiem, pieskārieniem… Bet – negribēšanas periods arī nav mūžīgs. Tāpēc, ja pagājis gads vai divi pēc dzemdībām un sieviete vēl ir seksuāli neaktīva, kaut kas nav kartībā.

Vīrietis seksologam sūdzas tieši par to pašu: «Es gribu katru dienu, viņa ne.» Vai arī– «Viņa nekad neizrāda iniciatīvu. Vienmēr es esmu tas, kas uzsāk seksu, neredzu no viņas iekāri. Es gribu redzēt iekāri!» Sievietēm vairāk sūdzību ir ne tik daudz par sevi, cik par attieksmi no vīrieša puses. Vīrieši nāk ar sūdzībām par partneri, kas negrib seksu tik bieži kā viņš, vai arī viņam pašam ir problēmas, ko mēs saucam par erekcijas grūtībām. Priekšlaicīga ejakulācija jeb spermas noplūde, nespēja ievadīt dzimumlocekli makstī, nav vairs ilgs dzimumakts, dzimumlocekļa galviņas jutīguma samazināšanās.

Nāk arī abi un jautā «Vai mums palikt kopā vai nē?» Šī ne vienmēr ir seksologa tēma. Katrā ziņā neviens speciālists nav tiesīgs par to lemt. Bet pie manis ir nākuši pāri, kas saka tā: «Bijām uz konsultāciju tur, pie tā un tā. Mums pajautāja, cik gadus esam kopā. Teicām, ka trīspadsmit. «Nu ko jūs gribat?! Jums jāšķiras!»» Ārsts tā nedrīkstētu sacīt. Lēmums jāpieņem katram pašam. Bet – mēs varam pārim paplašināt tos resursus, rezerves, kuras viņi vēl nav izsmēluši viens priekš otra, katrs pats sevī un palīdzēt kaut ko atjaunot.

Dažām sievietēm menopauzē, paaugstinoties testosterona līmenim asinīs, sāk izpausties pārmērīga seksuāla tieksme. Viņas izjūt uzmācīgu, nemitīgu tieksmi pēc seksa, ļoti daudziem orgasmiem, nereti vēlas netradicionālus seksa paņēmienus, pat orģijas. Seksologa palīdzību viņas meklē tad, kad sāk izpausties lēkmjveida trauksme ar nepatīkamām veģetatīvām reakcijām – sirdsklauvēm, svīšanu, asinsspiediena svārstībām. Parādās arī nakts miega traucējumi, depresija, murgaina satura sapņi, rezultātā cieš dzīves kvalitāte. Reizēm attīstās migrēnas veida galvassāpes.

*Sievietes menopauzē reti nāk pie seksologa, lai sūdzētos, ka negrib seksu. Tam ir cits iemesls. Sakarā ar to, ka olnīcas vairs nestrādā un neveidojas estrogēni, maksts ir kļuvusi sausāka vai arī sieviete netiek pietiekami sagatavota seksam. Jo vīrietis, kurš ir tieši tāds pats pretī – pāri piecdesmit, ir laimīgs, ka viņam šobrīd ir erekcija, un, vienkārši runājot, steidzas pēc iespējas izmantot mikli un ātrāk īstenot seksu. Viņš ir gatavs, un viņš grib un – kāda te vēl te priekšspēle?! Viņš uzskata, ka sievietei pašai sevi jāsagatavo, ja viņa vispār vēl kaut ko grib.

2. Ar kādām metodēm seksologs strādā?

Esmu ārste un ārsta praksē eksistē tāda lieta kā anamnēze. Tā ir saruna, jautājumu uzdošana un atbilžu ievākšana. Noskaidrošana, kas pacientu uztrauc. Tātad – uzklausīšana. Cilvēks sākumā reti kad spēj precīzi noformulēt savu vajadzību. Ja tu viņam pajautāsi tieši, kas par problēmu, visdrīzāk saņemsi atbildi: «Man nav problēmu!» Ir jāļauj pacientam runāt. Saruna ir ļoti svarīga. Saruna par to, ko viņš grib, ko viņš jūt, kāpēc atnācis pie seksologa. Jo seksologam sākumā varētu rasties savs priekšstats par pacienta vēlmēm, bet īstenībā cilvēks grib pavisam ko citu. Tas jānoskaidro.

Pēc tam seko pacienta izmeklēšana viņam neizģērbjoties un nepieskaroties. Arī sekss nav jārāda! Seksologs vispār nedrīkstētu pieskarties pacienta dzimumorgāniem. Man šajā gadījumā ir izņēmuma situācija, jo esmu arī ginekoloģe, un, ja sievietei ir seksuāla problēma, es viņu uzaicinu uz ginekoloģisko kabinetu paskatīties, vai, piemēram, sūdzībām par sāpēm mīlēšanās laikā pamatā varētu būt vaginisms vai arī kāds iekaisums, svešķermenis, vēl kaut kas. Protams, ir gadījumi, kad seksologs mēdz apskatīties dzimumlocekli, bet – tas notiek ārkārtīgi reti. Piemēram, ja jāpaņem analīzes un seksologs prot to izdarīt.

Jā, seksologs noteikti lūdz nodot arī analīzes, pamatā asinis. Gan vīriešiem, gan sievietēm. Šādu analīžu, kas varētu liecināt par kādu seksoloģisku problēmu, nav daudz, bet – ir.

  • Kā jau sacīju, ja sievietei pirms gada bijušas dzemdības un viņa negrib seksu, jāpārbauda, vai prolaktīna līmenis nav par augstu. Ja ir, tas arī izskaidro, kāpēc viņai nav iekāres mīlēties. Šis hormons neļauj gribēt. Un tā nav nekāda psiholoģiska aizture vai vēl kas cits, bet tieši hormonāli ķermenis nevēlas tuvību.
  • Tāpat jānoskaidro, varbūt ir vairogdziedzera problēmas. Piemēram, ja ir hipotireoze, libido sievietei pazeminās. Starp citu, tāpat kā psihoaktīvu vielu (medikamentu) lietošana negatīvi ietekmē neiroķīmiskos procesus smadzenēs, kas izpaužas zemā seksuālā vēlmē.
  • Jāpārbauda, vai nav mazasinība. Nesen piedalījos Eiropas Andropauzes un menopauzes kongresā Amsterdamā un tur seksuālās problēmas tika apskatītas no viena skatupunkta – organismā trūkst dzelzs. Ja ir anēmija, mazasinība, būs seksuālās problēmas gan vīrietim, gan sievietei.
  • Ja vīrietis stāsta, ka viņam erekcijas nav vai arī grūti to noturēt, vai ir pārāk ātra ejakulācija, mēs nosakām asinīs vīrišķā hormona testosterona līmeni. Ja testosterona daudzums ir samazināts (it īpaši andropauzes vecuma) un ja vien viņam nav kāda onkoloģiska problēma, tad var ieteikt testosterona injekcijas jeb hormonaizstājējterapiju tāpat kā sievietēm pēc piecdesmit. ASV šo iespēju vīrieši izmanto drošāk, tur ir plašāks pieejamo medikamentu klāsts nekā mums.
  • Vīriešiem tikpat svarīgi ir arī citi hormoni, kaut vai vairogdziedzera. Arī cukura diabēts vai vienkārši paaugstināts cukurs asinīs, holesterīns. Manā praksē nav bijis gandrīz neviens vīrietis, kurš sūdzas par erekcijas problēmām, un viņa analīzēs neatrod nekādas izmaiņas. Parasti izmaiņas ir un tās summējas, krājas pa pilītei. Piemēram, paaugstināts cukurs, paaugstināts holesterīns, samazināts testosterons un – sīkie asinsvadiņi nespēj paplašināties un loceklis seksa laikā vairs nepiebriest. Vīriešiem, kuri ilgstoši smēķē, ievērojami samazinās asins pieplūde viņa vīrišķībai.
  • Vēl jāpārliecinās, vai nav prostatas jeb priekšdziedzera adenoma, kas arī traucē seksā. Seksologs izjautā, vai vīrietis bijis pie urologa.

Ārstēšana… Mēs lūdzam vai ierosinām, vai liekam saprast, ka varbūt cilvēkam, kurš atnācis pie seksologa, pašam jāmaina attieksme gan pret sevi, gan pret partneri. Runa ir par uzvedības traucējumiem, nepareizībām, stereotipiem. Cieņas trūkums – gan pašam pret sevi, gan pret partneri. Ja trūkst cieņas vienam pret otru, sekss nesanāks un labsajūtas arī nebūs.

Seksologa skats uz cilvēku ir psihosomatisks – jāpazīst un jāārstē gan ķermenis, gan emocijas. Katram seksologam vajadzētu pārzināt vismaz vienu, bet labāk vairākas psihoterapijas metodes. Man tā ir hipnoterapija, kuru izmantoju jau vairāk nekā piecpadsmit gadus un turpinu to darīt, jo, manuprāt, tā ir visefektīvākā.

Ja seksuālas tieksmes zudumam, seksuālam pretīgumam, sāpēm mīlēšanās laikā, erekcijas un ejakulācijas traucējumu pamatā nav organisku traucējumu, seksologi mēdz pielietot kognitīvo hipnodrāmu, kurā tiek izmantoti metaforiski paņēmieni, dažāda satura sižeti ar nolūku attīstīt pacientā spēju izprast sava ķermeņa valodu, mīlēt un uzticēties katrai sava ķermeņa izpausmei. Tā tiek apgūti pašietekmēšanas paņēmieni un kā atbrīvoties no neveiksmes gaidīšanas sindroma.

Kādreiz es lūdzu sievietei uzzīmēt, kā viņa iedomājas savus dzimumorgānus – ja jūtu, ka viņai radies pilnīgi nepareizs priekšstats par savu maksti. Sievietei šķiet, ka tā atveras kaut kur vēdera dobumā un ka garš dzimumloceklis un spēcīgas kustības var ievainot viņas iekšējos orgānus. Sieviete domā, ka maksts ir ļoti šaura un dzimumloceklis ļoti plats, ka tas tur nemaz nevar iekļūt, tāpēc rodas bailes un tāpēc arī sāp. Tad es viņai visu uzskatami parādu uz mulāžas.

Medikamenti. Vīriešiem ir plašāks zāļu klāsts, kas domāts, lai veicinātu erekciju vai novērstu ātru ejakulāciju. Protams, ja ir hormonāli traucējumi, kā jau sacīju, izmanto testosterona aizstājējterapiju.

Sievietēm ar specifiskiem medikamentiem seksualitātes celšanai ir problemātiskāk, tādu līdzekļu nav, ja nu vienīgi maksts mitrināšanai geli ar estrogēnu. Vai arī, ja ir augsts prolaktīna līmenis, tad ir preparāti, kas to spēj samazināt.

3. Kādi mīti par seksu seksologam jāuzklausa visbiežāk?

  • Vīriešiem radies priekšstats, ka sekss ir obligāts, ka tas nepieciešams tāpat kā zobu tīrīšana un brokastis katru dienu. Ja viņš ik dienu to nav dabūjis, tātad viņš ir nepilnvērtīgs vīrietis… Taču patiesībā – dzimumdzīve ir vienīgā joma, kurai nav nekādu normatīvu. Dažādās dzīves situācijās seksuālās attiecības un to regularitāte var būt ļoti atšķirīga.
  • Sievietes – ne visas, bet dažas – domā, ka bez seksa TUR viss aizaug. «Dakter, vai jūs mani varēsiet izmeklēt, ja man desmit gadus nav bijis vīrieša, man taču tur viss ir aizaudzis…» Būtībā tā ir anatomijas nezināšana.
  • «Viņš mani negrib, tātad nemīl.» vai «Viņš nedēļu nav izradījis par mani interesi, tātad nemīl.» Un vīriešiem ir tieši tāds pats priekšstats par partneres vēsumu vai atturību. Pieņēmumi no abām pusēm krājas un krājas, viens no otra gaida iniciatīvu… Strupceļš! Bet šajā dzīves posmā var gadīties, ka patiešām ir kāds iemesls, kāpēc seksuālās attiecības ir retas un kad arī šāds ritms ir normāls un tajā nav jāmeklē sarežģījumi. Varbūt partnerim problēmas darbā, vai slikti jūtas, spēku izsīkums, varbūt vēl kaut kas.
  • Sievietes domā, ka – «mani jāgrib vienmēr», jo – «viņš taču ir vīrietis!» Ja es šobrīd esmu gatava seksam, tad viņam jāīsteno sekss. Bet – arī vīrietis nevar būt vienmēr gatavs.
  • Ir vīrieši, kas uzskata: pie viņa erekcijas traucējumiem vainīga sieviete. Jo sieviete nav darījusi visu, lai viņam būtu kvalitatīva erekcija. Šim apgalvojumam es negribētu piekrist. Piekrītu vienīgi tam, ka varbūt sievietei jānodrošina priekšspēlei komfortabli apstākļi, lai vīrietis justos labi. Ja vīrietis pats nejūtas labi viņas klātbūtnē, tad erekcijas var arī nebūt. Tā gan taisnība. Bet, ka sievietei būtu jālien ārā no ādas, lai viņam, es atvainojos, uzkačātu erekciju… Tādā gadījumā viņam pašam sev jāatzīst, ka ir erekcijas funkcijas traucējumi. Jā, ir vīrieši, kas pieprasa, lai sieviete ar roku veic frikcijas kustības, lai kairinātu dzimumlocekli un lai sasniegtu erekciju un tad fiksi, fiksi, lai notiek akts. Patiesībā viņš nevis veic priekšspēli sievietei – viņa vispār netiek sagatavota, bet – viņa sagatavo vīrieti, toties pašai šis akts ir sāpīgs vai pārāk īss.
  • Vēl vīrieši mēdz uzskatīt: «Ja sieviete menopauzes vecumā prasa seksu, viņai ar galvu kaut kas nav kartībā.» To esmu dzirdējusi no vairākiem saviem pacientiem. Nezinu, kur šāds uzskats radies. Savukārt sievietēm ir viedoklis, kuru var formulēt īsi – priekš kam?! «Bērnus vairs nedzemdēšu – nu kam man sekss?!»

4. Kā seksologam izdodas uzšķilt dzirksti?

Var pajautāt, kad jūs pēdējo reizi esat kopā pavadījuši atvaļinājumu vai kopā pavadījuši kaut pusi brīvas dienas? Vai jūs kopā vakariņojat vai brokastojat? Jābūt kaut kādai kopīgai darīšanai. Un vēl dzirksteles uzšķilšanai jāmēģina atsaukt atmiņā, kā tas bija, kad partneri iepazinās. Varbūt pat aizbraukt uz to vietu. Šeit ļoti labi noder hipnoterapija. Proti, mēs nevaram aizbraukt uz to vietu, kur iepazināmies, bet, ja pāris pie seksologa atnācis kopā un pat, ja atnākuši pa vienam, var atsaukt atmiņā tās sajūtas, kādas toreiz bija, hipnoterapija palīdz uzšķilt dzirksti. Viņi atnāk kā svešinieki, viens otram neskatās virsū, bet pēc hipnozes seansa sadodas rokās un aiziet kopā. Tas ir ļoti patīkami. Hipnozes seanss garums ir individuāls. Pats īsākais varētu būtu 15 minūtes, maksimāli 40 minūtes, bet vidēji trīsdesmit minūtes.

5. Kā seksologam labāk strādāt – ar pāri vai pa vienam?

Vismaz vienu reizi es gribu redzēt abus partnerus kopā, bet, ja nāk atsevišķi, cilvēks seksologam brīvāk izstāsta savas bažas, vairāk uzticas, nekautrējas pateikt to, ko viņš nesacītu, partnerim dzirdot. Savukārt, ja pāris atnācis kopā, biezi vien situācija saasinās. Viens kaut ko pasaka, otrs to nav gaidījis, un viņi sastrīdas, lai gan patiesībā tiek risināta problēma. «Tas nekas, » es viņiem saku. «Jūs viens uz otru nedusmojaties – es esmu vainīga, jo es uzdevu šo jautājumu jums.» Situācija ir jāizrisina līdz galam.

Viena no terapijas metodēm man ir mājas darbs. Es abiem partneriem lūdzu uzrakstīt, ko viņi viens otrā dievina un kas viņiem viens otrā nepatīk. Jautājumi sievietei… Ka tu domā, kas tavam partnerim tevī patīk? Kā tu domā, kas tavam partnerim tevī nepatīk un ko viņš necieš? Un arī vīrietim tie paši jautājumi.

Patiesībā mēs katra varētu to pavaicāt pati sev. Ir vērts par to aizdomāties, it sevišķi datorizācijas laikmetā, kas vismaz seksa jomā nedara neko labu. Proti, ja pārim, kuram agrāk tuvība ir bijusi regulāra, pēkšņi sekss kļuvis retāks par reizi mēnesī, abiem jāpadomā, kas attiecībās mainījies emocionāli. Sekss ir likumsakarīgs rādītājs tam, kas notiek starp diviem cilvēkiem emocionāli. Vislielākā kļūda, ka ikdienas steigā pāri par maz komunicē. Jāatceras, ka seksuālās attiecības ir komunikācijas virsotne, nevis sākums. Šādās reizēs iesaku nevis uzreiz atsākt nodarboties ar seksu, bet atdzīvināt savas attiecības emocionāli, kam pēc kāda laika kā likumsakarīgs turpinājums būs arī sekss.

Kā sievieti uzbudināt?

Pārbaudīts variants – klitora kairināšana. Pastāsti savam vīrietim, ka mums ļoti daudzām orgasmu var sasniegt tieši šādā veidā. Un ja tu esi ir izjutusi klitorālo orgasmu, jau pēc brīža vari sasniegt arī vaginālo orgasmu, turklāt daudzskaitlīgu. Tikai… šajā ziņā mēs, sievietes, kādreiz pret saviem vīriešiem mēdzm izturēties netaisni, lai neteiktu egoistiski – sasniegušas klitorālo orgasmu, mēs atsakāmies no seksa.

Mums būtu jāiemācās ļauties savam vīrietim, sagādājot baudu arī viņam.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs