Gribu iepazīties! Bet… kautrējos

Psiholoģija
Dagnija Zīverte
19. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Pavasaris un vasara ir ballīšu laiks, bet ballītes – tas nozīmē sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, jaunas, neierastas situācijas, iedraudzēšanos, varbūt romantiskas iepazīšanās. Vienus, lasot šos vārdus, pārņems azarts un prieks. Bet dažs labs šausmās noskurināsies. Ne jau tāpēc, ka viņam nekārotos kaut ko no iepriekš minētā, nē. Vienkārši… viņam ir bail! Konsultē: psiholoģe Evita Štāla.

Vai arī tev ir gadījusies šāda vai līdzīga situācija? Tu tiec uzaicināta pie tuviem draugiem, ar ko parasti tiecies. Par uzaicinājumu tīri labi nopriecājies, sen taču nekur neesi bijusi. Vakars solās būt jauks, taču pēkšņi draugi paziņo, ka ieaicinājuši vēl kādu kompāniju – cilvēkus, ko nepazīsti. Nu par gaidāmo vakaru tik priecīga vairs nejūties.

Ar saviem tuvajiem draugiem tu jūties labi – dabiski un atbrīvoti, galu galā pazīstat cits citu jau kādu laiku. Taču jaunu cilvēku klātbūtne liek tev saspringt, – nu būs jāuzvelk sava parādes personība, jāpacenšas, lai atstātu labu iespaidu.

Un ja nu viņi tev nemaz nepatiks? Vai vēl trakāk – ja nu viņiem nepatiksi tu!?

Tad tu atceries – biji taču iecerējusi sakārtot skapi, un arī jāizguļas beidzot, jo nākamajā rītā atbildīga sapulce… Aizbildinājumu sakrājas vesela čupiņa, un tu piezvani draugiem, lai atvainotos, ka netiksi. Citi plāni.

Tomēr, kad bažām un satraukumam tiek pārkāpts pāri, vakari izvēršas tīri jauki – tiklīdz pirmais satraukums pārgājis (un kāds malks vīna iedzerts), atklājas, ka ar tavu draugu paziņām tīri labi saproties, ka interesējaties par līdzīgām lietām un sakarīgi varat padiskutēt par aktualitātēm.

Galu galā – esam jau vecumā, kad no jaunas iepazīšanās varam gūt baudu – protam izteikt sakarīgu viedokli un uzklausīt citu sakāmo, neuztiepjot par visām varītēm savējo. Esam iemācījušās arī aptuveni sajust, ar kādu cilvēku mums ir darīšana un, ja paveicas, nodibināt sadarbību vai draudzību. Tad kāpēc gan šo skaisto iespēju neizmantot?

Psiholoģe Evita Štāla atzīst – kautrīgums un slēpšanās aiz dažādām sociālām barjerām mūsdienās ir sevišķi izplatīta problēma. Tā spēj nomākt visus mūsu pozitīvos impulsus. «Mēs baidāmies no atraidījuma, baidāmies būt nesaprasti un jūtamies vainīgi par saviem trūkumiem. Bet iepazīšanās ir risks, ka šīs mūsu bailes un trūkumi tiks atmaskoti.» Bailes mīt katrā cilvēka, atšķirība tikai, cik daudz mēs katrs ļaujam tām sevi vadīt.

Ja fokusējamies uz pozitīvo – uz mērķi un iespējām –, bailes kā likums aizslīd otrajā plānā.

Vai vēl skaistāk – par savu mērķi varam uzstādīt iespēju dalīties savā priekā un pozitīvajās emocijās. Dot citiem, nevis saņemt pašas. Teiksi – kuram gan vajag manu prieku? Visiem! Padomā pati – vai tad tevi neuzlādē pozitīvi cilvēki, kas neskopojas ar smaidiem un labiem vārdiem? Vai tad ne tieši šādu cilvēku dēļ ballītes kļūst sirsnīgas un prieka pilnas? Kāpēc tad tu nevarētu būt viens no šiem labajiem gariņiem? «Dot no sevis var bagāti cilvēki – tādi, kuros ir gana daudz prieka un pozitīvisma, lai nebūtu žēl dot arī citiem.

Bet te ir kāds knifs: bagātināties no komunicēšanas ar citiem cilvēkiem mēs patiesībā varam tikai tad, kad kaut ko no sevis atdodam. Tas ir enerģijas nezūdamības likums!

Padomā – neviens taču nenāks klāt cilvēkam, kas stāv kā sālsstabs, lai teiktu ko labu vai mēģinātu uzsākt sarunu, vai ne? Iedod no sevis kaut nedaudz – kaut smaidu un laipnu apsveicināšanos – un pretī saņemsi divtik.

Tas, no kā noteikti jāizvairās, dodoties uz pasākumu, ir gaidas. Tās visu vienmēr sabojā. Kāpēc mēdz būt tā, ka esi sapucējusies vakaram, nobriedusi un sagatavojusies un patīkamā satraukumā gaidi, ka vakars būs vienreizīgs (jo mājasdarbu taču esi izpildījusi), bet – nekā? Un otrādi – ballītē nonāc neplānoti, esi nogurusi, bet pārrodies mājās, kolosāli pavadījusi laiku? Jo otrajā variantā tev pa kājām nav maisījušās tās sasodītās gaidas. Tu esi mierīga, atvērta, atslābinājusies – un ne no viena neko negaidi. Un tā ir perfekta augsne piedzīvojumam!»

Noteikti izlasi arī: Kā pārvarēt uztraukumu un uzsākt sarunas ar svešiniekiem?

Iet vai neiet uz ballīti?

Evita Štāla iesaka, kā pārvarēt bailes no gaidāmā pasākuma.

  • Pamēģini pārrunāt savas bažas ar kādu tuvu cilvēku – draudzeni, mammu, vīru. Izsaki skaļi to, kas tevi urda (baidos, ka nevienam nepatikšu, man šķiet, ka esmu garlaicīga un neko interesantu nevaru pateikt). Pajautā – kāda es no malas izskatos, kad esam cilvēkos? Vai esmu saspringusi, stīva, nervoza? Varbūt tavā interpretācijā krāsas ir krietni sabiezinātas?
  • Izsver plusus un mīnusus. Godīgi. Ja nevari saņemties doties uz pasākumu, paņem baltu lapu un uzraksti potenciālos ieguvumus un zaudējumus. Vienā stabiņā būs tavs stresiņš, iespēja pateikt kaut ko muļķīgu vai nostāvēt visu vakaru, stutējot sienu. Bet otrā stabiņā – jauna pieredze, iespēja ko jaunu uzzināt, iepazīt jaunus cilvēkus. Galu galā – iespēja sapucēties un sajusties sievišķīgai… Ja argumentu tajā pirmajā stabiņā ir vairāk, iespējams, tev tiešām šoreiz labāk palikt mājās – ar varu neko labu un iedvesmojošu taču nepiedzīvosi.
  • Pa vienam solītim. Bailes var pārvarēt tikai darot to, no kā tev ir bail. Tikai – pamazām, saudzīgi! Ja jūties galīgi neomulīgi, pierunā sevi šoreiz palikt uz stundiņu (jā, kā mazu bērnu)! Ja galīgi nepatiks, vari taču iet prom. Bet sazin, kas pa šo stundu var notikt…
  • Atzīmē labo. Vienmēr pie sevis nosvini katru solīti, ko esi spērusi, lai savu kautrību pārvarētu! Aizgāji uz pasākumu, kaut arī biji satraukta? Malacīte! Pārmiji pāris vārdus ar pilnīgu svešinieku? Tad jau nemaz tik ļoti kautrīga neesi! Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību nevis saviem trūkumiem, bet sasniegumiem. Jā, arī gluži niecīgiem.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs