Dziedniece Anita Lasmane par to, kā savaldzināt vīrieti un vai to vispār vajag darīt

Ezotērika
Kaija Zemberga
7. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock un Mārcis Gaujenietis
Pēdējā laikā sievietes ar šādu jautājumu pie praktizējošās ezoteriķes ANITAS LASMANES vēršas arvien biežāk. Anita zina stipros vārdus, maģiskus rituālus un psiholoģiskas metodes, kas palīdz sievietei kļūt laimīgai. Viņa arī zina, ko attiecībās vēlas sieviete, jo pati ir trīs reizes precējusies, bet dvēseles īsto otru pusīti paņēma liktenis…

Mīlestība atnāk negaidot

«Cilvēks otram var palīdzēt, ja pats dzīvē izgājis cauri nopietniem pārbaudījumiem, pieņēmis svarīgus lēmumus un atrisinājis sarežģītas situācijas,» saka dziedniece Anita Lasmane. «Man dzīvē ir bijuši kritieni – esmu izslimojusi tuberkulozi, vairākas reizes slīkusi, man ir bijušas trīs neveiksmīgas laulības, bet tikai pēc gadiem sapratu, kāpēc liktenis man piespēlēja šādas situācijas.

Viena kliente, kurai krietni pāri trīsdesmit, pirmais bērns ir pusaudža vecumā, teica, ka gribot otru bērniņu. Attiecības ar vīru nonākušas strupceļā, viņai nav stabilu ienākumu, un es jautāju, vai viņa tiks galā ar savu dzīvi, ja paliks viena ar diviem bērniem. Sieviete stāstīja, ka ar vīru runājusi par otru bērnu, bet viņš izmetis – labi, bet tev pašai būs jātiek ar visu galā.

Un tad viņa vērsās pie manis: «Bet kā jūs viena uzaudzinājāt meitas?» – «Ja jūs apzināties, ka esat tikpat stipra,» es viņai atbildēju, «katru dienu spēsiet sevī rast spēku, lai celtos, ietu, darītu, varat mēģināt.» Viņa aizdomājās, nevarēja simtprocentīgi atbildēt, ka to spēs. Šādā situācijā ir vajadzīgs ne tikai materiālais atbalsts, bieži vien daudz svarīgāka ir morālā palīdzība.

Sieviete gribēja bērniņu, jo vēlējās dāvāt un saņemt mīlestību, ko nesaņēma attiecībās ar vīru.

«Es viņu mīlēšu un nelaidīšu vaļā,» sieviete teica. «Bērns izaugs, un tev viņš būs jāpalaiž,» iebildu. Es sievietei piedāvāju vispirms sakārtot sevi, un tad nāks atbildes arī uz pārējiem dzīves svarīgajiem jautājumiem.

Taču ne visi ieklausās padomos, mācās no citu kļūdām. Arī es to nedarīju, tāpēc man dzīvē bijis daudz klupienu. Viena no meitām man reiz sacīja: «Es gribu tādu dzīvi kā tavējā.» – «Nodzīvo līdz manam vecumam,» iebildu, «izej cauri manām asarām, maniem priekiem, varbūt tad tev būs tāda dzīve.»

Jaunībā domāju, ka šķiršanās no vīra ir pasaules gals, bet pēc gadiem, uzkāpjot uz nākamā grābekļa, sapratu – ak, par ko es toreiz raudāju, tagad sāp daudz vairāk!

Mana paaudze, varbūt vēl nākamā pēc manis, bērnībā nav saņēmusi mīlestību, viedumu, gudrību, kā veidot attiecības, un trūkst padoma, ko nodot bērniem.

Manu klientu vidū ir arī trīsdesmit gadu vecas meitenes, kas bērnībā nav saņēmušas morālo atbalstu, viņām trūkst pārliecības par sevi, saviem spēkiem, un viņas domā, ka vīrietis viņām to dos. Patiesībā sievietes spēks ir viņā pašā, tāpēc sievietei ir jāatgriežas pie sevis, spēka avots jāmeklē sevī. Ceru, ka jaunākā paaudze būs citāda.

Ir sievietes, kas palikušas vienas ar bērniņu un kam nākamās attiecības neveidojas. Viņas stāsta, ka ir nogurušas, baidās, ka vairs nesatiks otru pusīti laimīgām attiecībām.

Ja sieviete trīsdesmit gados ir nolaidusi rokas, tad ko lai atbildu sievietei piecdesmit vai sešdesmit gados?

Es viņām iesaku maģiskus paņēmienus, kā iekarot vīrieti, uzkrāt spēku, relaksēties. Var pastāvēt pie ozola, kam ir vīrišķā enerģija, un notiks enerģijas apmaiņa. Var palasīt labu grāmatu, piemēram, amerikāņu ārstes Luīzas Heijas atziņas. Luīza Heija saka: «Mīlestība atnāk, kad mēs to negaidām. Uzstājīga mīlestības meklēšana nekad nenoved pie piemērota partnera izvēles, bet tikai rada ieslīgšanu skumjās un bēdās. Mīlestība nepastāv ārpus mums, tā ir mūsos. Labākais, ko mēs varam dot saviem bērniem, ir iemācīt mīlēt sevi.»

Pie manis uz konsultāciju bija atnākusi piecdesmit gadu veca sieviete, kas teica, ka jaunībā zīlniece viņai paredzējusi attiecības, bet viņa joprojām ir viena. Mēs strādājām, un viņa beidzot ir satikusi savu dvēseles otru pusīti, cilvēku, ar kuru ir viegli komunicēt, ar kuru kopā jūtas labi. Viņa ir satikusi vīrieti, par kādu sapņojusi visu dzīvi, – esot attiecībās, vienlaikus var būt pati.

Ko es darīju, lai viņa satiktu dzīves draugu? Vispirms es noņēmu negatīvās programmas, enerģētiskās negācijas, ko viņa bija uzņēmusi darbā un personiskajās attiecībās. Es viņu atbrīvoju no skaudības lāsta, nobūruma, jo, ja sieviete ir enerģētiski nobloķēta, sabiedrībā viņai nepievērš uzmanību, neviens viņu neievēro, nepamana.

Viņa pildīja mājasdarbus, ko pēc seansa uzdevu, piemēram, sāka nēsāt svārkus un kleitas, nevis staigāja biksēs.

Sievietei ir vajadzīga zemes enerģija, bet, valkājot bikses, tā tiek bloķēta.

Viens no uzdevumiem ir attīrīt māju no negatīvās enerģētikas, jo negatīvo uzslāņojumu, ko cilvēks pa dienu savāc uz ielas, darbā un komunikācijā ar citiem, atnes mājās un nevar atpūsties. Mājokli var izstaigāt ar baznīcas sveci, izkvēpināt ar kadiķi, izmazgāt ar ūdeni, kam pievienots sāls.

Mēs katrs varam uzņemt enerģētiskos sārņus, negatīvās programmas uz ielas, sabiedriskajā transportā, darbā. Rīgas centrā vienā ēkā izcēlās ugunsgrēks, un ūdens, ar kuru dzēsa liesmas, ietvi pārvērta ledū. No veikala iznāca sieviete, paslīdēja un nokrita. Pie viņas pienāca vīrietis, kas strādāja nelaimes vietā, atvainojās par sagādātajām ciešanām un sniedza roku, lai palīdzētu piecelties. Taču viņa sāka lādēties rupjiem vārdiem, un cilvēks uz līdzenas vietas saņēma negāciju gūzmu.

Bieži sievietei jautāju, kā viņa meklē otru pusīti? Daudzas atbild, ka viņu dzīve rit pēc viena scenārija: māja–darbs. Protams, var iepazīties ar dzīvokļa saimnieku vai kaimiņu, kas ienācis palūgt sāli, taču šādas situācijas ir reti. Viena mana kliente izsauca uz mājām santehniķi, pacienāja ar kafiju, un viņš atstāja savu telefona numuru. Abi sazvanījās, un sieviete viņu uzaicināja uz kino. Tā sākās romāns. Sievietei nebija bērnu, un viņa mātišķi rūpējās par savu elektriķi. Taču drīz viņā pamodās bažas par attiecību turpinājumu, jo vīrietis nesteidzās viņu iepazīstināt ar vecākiem. Neapmierinātības cēlonis bija neprasme izrunāties. Vīrietis labprāt kopā ar sievieti pavadīja laiku, ļāvās viņas rūpēm, bet tas nenozīmē, ka viņam sieviete ir jāiepazīstina ar vecākiem.

Viens no saskanīgu attiecību stūrakmeņiem ir prasme sarunāties.

Jau attiecību sākumā ir jāizrunā, ko partneri viens no otra gaida, ko viens otram spēj dot. Tāpat ir jāzina, ka otrs cilvēks ir mūsu spogulis, un jāsaprot, kas viņā ir tāds, ko Visums, viņu sūtīdams, mums vēlas parādīt. Man patīk pavērot cilvēkus uz ielas, kafejnīcā, veikalā, teātrī. Ir daudz pāru, kas nesarunājas, redzams, ka viņi ir atsvešināti, katrs dzīvo savu dzīvi. Sievietes bieži vien precas bez mīlestības, jo baidās palikt vienas, īpaši pēc trīsdesmit gadiem. Jaunieši nesteidzas veidot attiecības – vispirms iegūst izglītību, atrod labu darbu, nostabilizējas dzīvē, un tad meklē otru pusīti, taču attiecības drīz izjūk. Zinātniski pierādīts – ja jaunietis neapprecas līdz trīsdesmit gadu vecumam, izredzes izveidot stabilu ģimeni sarūk. Tas ir tāpēc, ka cilvēks līdz trīsdesmit gadiem raksturā ir elastīgs, var mainīties, pielāgoties, bet vēlāk tas nāk grūti.»

Nākamā lapa

Nākamais: Kā pieburt laimi?

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs