Attiecībās gribu būt karaliene!

Karaliene attiecībās ar vīrieti – tā pirmā ilustrācija, ko uzburam sev prātā, droši vien būs kaut kas auksts un nepieejams, vai ne? Būtne, kas savu vīrieti tur pakļautībā. Kas sēž sava troņa augstumos un klausa tikai pati savām iegribām. Vai tā?

Nu labi, gan jau arī šādi mēdz gadīties, taču, visticamāk, šis nesimpātiskais, kaut kādā ziņā izkropļotais ledus karalienes tēls ir izveidojies mūsu audzināšanas principu un no paaudzē nodoto attiecību pasaku dēļ. Tajās paklausīgas, izdarīgas sērdienītes tiek pretstatītas uzpūtīgām mātesmeitām, un labās meitenes taču ir tās pirmās, vai ne?

Mums ir stāstīts, ka attiecībās nedrīkst gribēt par daudz un vispār – nav labi no vīrieša pieprasīt, nav labi būt pārāk spēcīgai un aktīvai, kazi, vīrietis vēl sabīsies un aizmuks pie citas.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Taču patiesībā karalienes mēdz būt ne tikai patmīlīgas un varaskāras, kādas tās dzīvo mūsu stereotipos. Būt karalienei, kā to definē austrāliešu attiecību guru Marks Rozenfelds, nozīmē apzināties savu sievišķīgo spēku un savu ietekmi pār norisēm savā dzīvē (tostarp arī pār vīrieti, protams). Un zināt, kā un kur šo var likt lietā. Tas arī ir viss.

Īsta karaliene noteikti nav untumaina princese, kas nespēj samierināties ar kādu zirni savu attiecību pēļos. Karaliene nav izlutināta mātesmeita, kas dancina savu vīrieti pēc savu iegribu stabules. O, nē, ja tu esi īstena karaliene savu attiecību pilī, tu proti izmantot savu varu tā, lai tava valsts un tavs karalis dzīvotu spēkā un labklājībā. Un mīlestībā pret tevi, protams.

Karaliene nav izlutināta mātesmeita, kas dancina savu vīrieti pēc savu iegribu stabules.

Viņas svarīgā augstība

Karaliene – tas nozīmē ļoti daudzas ko. Viņa ir sieva. Meita. Mamma. Ātrā palīdzība. Viņa ir ikdienas rūpes. Darbiniece. Iedvesma. Kolēģe. Kaimiņiene. Atbalsts. Karaliene savā karaļvalstī tik tiešām ir vissvarīgākā. Kā gan citādi! Bez karalienes valstī iestātos mūžīgā ziema – kurš cits visus tā spētu mīlēt, aprūpēt un iepriecināt? Kurš rūpētos par to, lai galma dzīve rit kā Šveices pulksteņa mehānisms?

Tieši tāpēc karalienes pirmajai un svarīgākajai prioritātei vienmēr jābūt… viņai pašai. Jo rūpes par sevi un savu labsajūtu vienlaikus ir arī rūpes par labsajūtu visā galmā. Karalienei ir svarīgi, lai viņu ieskauj viss skaistais, viņa lutina savu miesu un kopj savu dvēseli. Karaļvalsts ir tikai karalienes paplašinājums – visam, ko karaliene vēlas tajā panākt, vispirms jāsākas viņā pašā.

Karaliene ir uzticīga. Vispirms jau pati sev – savai sirdsapziņai, savai pārliecībai un ideāliem. Uzticība pašai sev ir garants uzticībai no tuvākajiem cilvēkiem. Uzticība sev – tā ir pašcieņa.

Atbildības kronis

Būt karalienei – tā ir nebeidzama atbildības uzņemšanās gan par sevi, gan saviem padotajiem. Tikai lūdzu nejaukt ar kaut kādu pārcentībā no biksēm ārā lecošu darba varoni – karaliene savas atbildības nastu nes kā dimantiem rotātu kroni, nevis stiepj pār plecu kā tādu smagu kartupeļu maisu, skaļi žēlodamās un šķendēdamās. Karaliene izdara izvēles un pieņem lēmumus apzināti un ar apdomu. Un tas it nemaz nav viegli. Patiesību sakot, tāpēc arī īsteni karaliskas sievietes mūsu vidū sastopamas tik reti – atbildību par savu dzīvi aizripināt uz kāda cita dārziņu ir daudz vieglāk, nekā nest pašai.

Slēpties aiz savu bērnu vajadzībām, lai nevajadzētu skatīties acīs savām bailēm un nedrošībām. Savas laimes grožus ielikt vīrieša rokās – kā nu viņš stūrēs, tā dzīvosi arī tu. Paļauties, ka labklājību un profesionālo gandarījumu nodrošinās priekšnieks vai darba devējs, un bezpalīdzīgi burkšķēt, ja kaut kas neiet vēlamajā virzienā. Mēs tik bieži gaužamies par pāridarītājiem vai nodevējiem, piemirstot, ka lēmumu šos cilvēkus ielaist savā dzīvē esam pieņēmušas pašas. Un pašas sevi nolikušas nevis lēmējas karalienes, bet gan padotās lomā.

Karaļpāris nav nekādi nodzīti darba zirgi – viņu dzīve ir svētki. Strādāšanas svētki. Izaugsmes svētki. Atklāsmju svētki.

Mirdz un liek mirdzēt

Jā, karaliene prot pieprasīt. Gan no sevis, gan arī no cilvēkiem sev līdzās. Jo, redz, kad cilvēkam ir augstas prasības pret sevi, šī latiņa nevilšus tiek uzlikta augstu arī pret tiem, kuriem tu atdod savu sirdi, savu uzmanību, savu laiku. Karalienes mīlestība ir lielākā dāvana, ko kādam var sniegt. Un šādu dāvanu taču nevar pasniegt kādam, kas galīgi nav tās cienīgs vai neprot ieraudzīt tās vērtību. Karaliene izaicina – taču nevis kā pusaudze vai opozicionāre.

Izaicinātājs ir viņas iekšējais spēks – tas, kas liek gan viņai pašai, gan arī cilvēkiem viņai līdzās vienmēr pielikt vienu solīti. Izdarīt vairāk. Kļūt labākiem un dāsnākiem. Izaugt no savu vājību spiedīgajām galošām. Dzīvot skaistāk un smaidīt platāk. Pa dzīves ceļiem un neceļiem soļot taisnāku muguru un ievilktu vēderu. Mirdzēt. Padarīt pasauli ap sevi kaut nedaudz labāku – lūk, to spēj tikai īsta karaliene.

Būt par karalieni – tas nekad nav īstas karalienes mērķis. Jebkurš valdnieks kalpo kādam augstākam mērķim: uzbūvēt un nostiprināt savu karaļvalsti, augt un kļūt stiprākam kā personībai un valdniekam, turēt rūpi par tiem, par kuriem valdnieks ir atbildīgs.

Karalienei karalienes galms

Karaliene valda ne tikai savas karaļvalsts drošajās sienās – viss, kam viņa pieskaras, kļūst nedaudz maģisks. Nedaudz karalisks. Jebkurā dzīves jomā. Tāpēc karalienei līdzās nekad nav viduvējību. Meļu, lišķu, nodevēju. Viņas uzticības personu lokā lielākoties ir citas karalienes vai vismaz galmadāmas – sievietes, kas cita citu iedvesmo, atbalsta neļauj nolaist savas dzīves latiņu ne par centimetru.

Atriebīgas, aizvainotas, rūgtuma pilnas karalienes agri vai vēlu pārvēršas «asiņainajās Mērijās».

Karaliene un viņas karalis

Ja sieviete ir savas dzīves karaliene, viņai līdzās nekad nebūs laukstrādnieks vai malkas cirtējs. Tikai un vienīgi karalis, nekas mazāk.

Pieci karalienes un viņas karaļa attiecību vaļi:

• Sabiedrotie. Viņus saista kas lielāks par katra paša ego. Viņi ir kopā tāpēc, ka domā, redz un tic līdzīgi – savienojoties šai alfa sievietei un alfa vīrietim, šiem diviem spēkiem, viņi kopā kļūst par kaut ko lielāku. Viņi rada pamatu karaļvalstij.
• Atbalsts. Karalis un karaliene ir ne vien mīļākie, bet arī draugi un sabiedrotie. Viņi viens otru papildina un pilnveido. Viņi ir viens otra pavēlnieki un vienlaikus arī lielākie atbalstītāji. Tās ir attiecības, kurās ir vieta ne vien kopīgajiem mērķiem, bet arī katra personīgajām iecerēm, vēlmēm un izaugsmei.
• Uzticība. Lai attiecības un ģimene kļūtu par spēcīgu karaļvalsti, visa pamatā ir uzticība. Ne vien seksuālā izpratnē, bet dziļāk – uzticība kopīgajām vērtībām un redzējumam par virzienu, kurā šīs attiecības attīstās.
• Dinamika. Karaļpāra dzīvē nav vietas garlaicībai, rutīnai, vienaldzībai. Viņi viens otru iedvesmo un mudina vienmēr iet uz priekšu – virzīties augšup, augt, mainīties un mainīt pasauli sev apkārt.
• Sekss. Protams, arī burtiskā nozīmē, bet ne tikai. Sekss ir dzīves baudīšana, vieglums un rotaļīgums. Karaļpāris nav nekādi nodzīti darba zirgi – viņu dzīve ir svētki. Strādāšanas svētki. Grūtību svētki. Izaugsmes svētki. Atklāsmju svētki. Kopābūšanas svētki.

Šahs un mats

Karaliene ir pašpietiekama. Viņai nav nepieciešams vīrietis, ģimenes stāvoklis vai karjeras ordeņi, lai sev vai apkārtējai pasaulei apliecinātu savu vērtību. Viņa par to (vērtību) ir pilnīgi pārliecināta tāpat, tāpēc jūtas piepildīta jebkuros apstākļos – vai viņu sildītu saulīte vai pluinītu skarbi vēji. Karaliene nemeklē vīrieti, bet, ja tāds parādās pie apvāršņa, viņa nepīs stratēģiju tīklus, prātojot, kā vīrieti sašņorēt, bet vispirms vaicās pati sev: ko man šis cilvēks nozīmē, kā jūtos viņa klātbūtnē, vai esmu gatava pielaist sev tuvāk, ielaist savā pasaulē, savā dzīvē. Viņai nav jāmainās, jāpielāgojas vai kaut kas jānoklusē. Viņa nesteigsies atdot savas karaļvalsts atslēgas cilvēkam, par kuru nav pilnībā pārliecināta, un, ļoti iespējams, liks pacīnīties par savu sirdi un pierādīt, ka šis vīrietis ir viņas cienīgs.

Atbildību par savu dzīvi aizripināt uz kāda cita dārziņu ir daudz vieglāk, nekā nest pašai.

Karalienes runa

Kad karaliene runā, viņas teiktajā vienmēr iemirdzas šie burvju vārdi:

• Lūdzu! Patiesai karalienei nav nekādas vajadzības demonstrēt savus muskuļus un apliecināt savu varu. Viņai nesagādā grūtības izteikt vārdos to, ko viņa vēlas, un palūgt to no sava partnera.
• Paldies! Padomā, cik spēcīgs ir šis vienkāršais, ikdienā nemitīgi lietotais vārds, – sakot paldies, tu ne vien paud savu pateicību, bet arī parādi, ka novērtē to, ko cits cilvēks tavā labā dara, liec viņam justies mazliet svarīgākam, mazliet lielākam, vajadzīgākam, stiprākam.
• Tu. Karalienei nav nepieciešama galvenā loma – ne šajā sarunā, ne šajās attiecībās. Jo galvenā loma jau IR viņas, tāpēc nav grūti visu savu uzmanību veltīt cilvēkam līdzās.   
• Es jūtu… Karaliene labi zina, kas ir cieņa un emocionālā inteliģence. Šie ir divi ieroči viņas arsenālā, kas viņai ļauj gūt virsroku ikvienā attiecību kaujā. Pat asākās cīņas karstumā viņa spēj pakāpties vienu solīti atpakaļ, paskatīties uz sevi no malas un atpazīt tās emocijas, kas tobrīd cenšas pār karalieni ņemt virsroku. Viņa to neatļaus. Brīdī, kad tas būs visgrūtāk izdarāms, kad vieglāk būtu sviest otra virzienā pārmetumus un apvainojumus, viņa ar karalisku žestu ringa vidū noliks savas emocijas, savu cilvēcību un vājumu. Viņa runās par to, ko jūt pati. Tikai šāds karalisks gājiens spēj vienā mirklī atbruņot iesaistītā puses un karam pielikt punktu.
• Laimīga. Vienmēr izsaka savu prieku vārdos. Skaļi un jūsmīgi. Jo katra reize, kad tas, viņam dzirdot, tiek pateikts, ir iespēja šo laimi nosvinēt. Kā neliela uguņošana karalienes Versaļas dārzos. Tas jāsaka arī tad, kad notiek strīdi. Karaliene atgādina sev, ka ir laimīga arī tad, kad apkārt sprāgst emocijas un plīstoši šķīvji. Viņa nebaidies no savas laimes.
• Saprotu. Patiesa karaliene ļoti labi jūt un saprot savā galmā notiekošo. Viņa zina arī sava karaļa vājības un nedrošību. Un grūtības, ar kurām viņš šobrīd cīnās. Un viņa spēj sevī atrast karaliskus spēkus, lai to visu pieņemtu. Arī tad, kad tas nākas ļoti grūti un daudz vieglāk būtu pārmest, dusmoties, vainot.
• Piedot. Vēlība un cēlsirdība katras patiesas valdnieces krājumos ir neizsmeļamos daudzumos. Atriebīgas, aizvainotas, rūgtuma pilnas karalienes agri vai vēlu pārvēršas asiņainajās Mērijās, un mēs labi zinām, kāds liktenis piemeklē tādas būtnes. Karaliene prot ne vien piedošanu sniegt, bet arī to palūgt, ja kļūdas pieļāvusi pati.

Neatdod viņam visu kontroli!

Ja jūsu attiecības ir iestigušas pelēkajā zonā, nekad neprasi: ko es tev nozīmēju? Vai arī: kāda ir mana vieta tavā dzīvē? Šādi tu otra cilvēka rokās ieliec spēju definēt atbildes uz šiem jautājumiem un tātad – definēt tavu dzīvi un attiecības. Bet nevienam nekad nedrīkstētu būt tāda vara pār tevi. Tu un tikai tu esi tā, kas sev var atbildēt, ko tev nozīmē attiecības tavā dzīvē un kurā virzienā redzi tās augam.

Materiāla tapšanā izmantotas Marka Rozenfelda videolekcijas.