Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, ka Ivo Goldmanis pāragri devies mūžībā, pagājušajā nedēļas noaglē paziņoja viņa bijušais kolēģis un draugs žurnālists Edgars Barbaks. «Mūsu lielo draudzību tā īsti novērtēt nav iespējams. LNT kopā nostrādājām vairāk nekā desmit gadu. Viņa vadītā Ārzemju ziņu nodaļa bija blakus manai Sporta nodaļai. Tā kā Ivo aizraušanās bija automašīnas, bijām uz viena viļņa,» teic Edgars. Pēc LNT izjukšanas viņi tikušies arvien mazāk – tikai pa retam kādās svinībās. Kad Ivo bija atguvies no presē aprakstītajām atkarības problēmām, bijušie kolēģi sākuši tikties biežāk. «Ivo izdarīja milzu darbu, lai atgrieztos dzīvē.
Daudzi, nokļūstot atkarību jūgā, no tā visa vairs netiek ārā.
Ivo atzina, ka bija kļūdījies, un paceltu galvu atgriezās. Ceļš no kalna gan ir daudz vieglāks, bet, lai uzkāptu atpakaļ, katru dienu nepieciešama motivācija,» skaidro Edgars. «Zinu, ka viņam bija vajadzīgs uzmundrinājums, apziņa, ka viņš nav viens. Mēs, bijušie kolēģi, bijām vienoti, lai palīdzētu viņam rehabilitācijas posmā, kopīgi sedzām visus izdevumus. Tas liecina, ka viņš bija ļoti foršs kolēģis, jo palīdzējām nedomājot.
Sarunājām viņam dažādus rakstīšanas un tulkošanas darbus. Profesionalitāte un iemaņas jau nekur nebija pazudušas. Diemžēl ilgi viņam nesanāca šādi padzīvot…» Visam svītru pārvilka saslimšana ar Covid-19, kas Ivo skāra ļoti smagā formā. «Ārsti nedeva nekādas cerības,» atzīst Edgars.
«Ivo bija tikai piecdesmit gadu. Nevajadzēja viņam aiziet.
Viņš ļoti lepojās ar saviem trim dēliem, kuri pat, iespējams, nenojauš, cik daudz tētis viņu labā bija darījis. Ivo bija īsts profesionālis un cīnītājs savā dzīvē. Viņš bija cilvēks, kurš mēdz kļūdīties, taču viņš zināja, kā šīs kļūdas izlabot,» par kolēģi saka Barbaks.
Ivo Goldmaņa sāpīgo un pārsteidzošo dzīvesstāstu lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
