Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Smagas dienas reanimācijā
Novembra beigās sudrabkaļa Oļega Auzera ģimene aicināja aizlūgt par mākslinieku.
«Cik smagi, kad virsū krīt debesis un izmisums spiež pie zemes. Tā es jūtos jau septīto dienu. Mans vīrs Oļegs Auzers cīnās par savu dzīvi Valmieras reanimācijā. Mīļie Oļega mācekļi, draugi, paziņas, viņa mākslas cienītāji no visas sirds lūdzu Jūs – palūgsimies par viņa izveseļošanos,» aicināja Oļega sieva Ligita Auzere.
Arī meita Aurēlija Auzere tviterī dalījās ar satraucošo ziņu – tētis smagi sasirdzis ar Covid-19, un ģimene no sirds cer, ka viņam izdosies šo slimību uzveikt.
«Šis ir grūtākais laiks manā mūžā, un es katru dienu baidos, ka atnāks slikta ziņa,» 21. novembrī rakstīja viņa un atklāja, ka tētis bija vakcinējies jūnijā. Drīz vien Auzeru ģimene saņēma sēru vēsti… «Šodien naktī apstājās sirds lielam māksliniekam, filozofam, skolotājam, meistaram, brīnišķīgam tēvam un manam vīram Oļegam Auzeram,» 22. novembra rītā pavēstīja Ligita.
«Viņš bija neizsakāmi talantīgs mākslinieks, un viņa darbi un filosofija aizskar dvēseli. Lai arī viņa fiziski vairs te nav, māksla izstaro viņa enerģiju, tā viņš vēl ir dzīvs,» pēc tēta aiziešanas pauda Aurēlija un visus, kas grib godināt viņas tēva piemiņu, aicināja apskatīt Auzera darbus Dzīvā sudraba muzejā.
Uz bērēm ar Auzera dāvātu gredzenu
Finansistes Ilzes Jurkānes uzvārds pirms laulībām bija Auzere. Viņas un mākslinieka Oļega Auzera vectētiņi bija brāļi.
«Oļega nāve visiem bija ļoti negaidīta. Dažas dienas pirms viņa aiziešanas draugi un radi lūdza augstākos spēkus, lai Oļegam būtu vieglāk… Mēs bieži sarakstījāmies, gāju uz viņa lekcijām, un man mājās ir ļoti svarīga viņa grāmata Mans sudraba ceļš apziņā, kur ir vērtīgas atziņas un padomi. Man tuvs ir Oļega citāts: «Cilvēka augstākais mērķis ir būt par cēloni visam, bet viņa patiesā būtība un laime ir piepildīt otra vēlēšanos,»,» PDz saka Ilze.
«Pirmo reizi ar viņa ģimeni satikāmies 1990. gada Dziesmu un deju svētkos, kad biju atbraukusi no Amerikas ar deju kolektīvu. Oļegs man uzdāvināja sudrabā darinātu gredzenu, vēlāk arī sudraba kulonu. Nopirku arī no viņa augstas kvalitātes sudraba plāksni, kas attīra un uzlādē dzeramo ūdeni. Viņa dāvāto gredzenu uzvilku arī dienā, kad no Oļega atvadījāmies, tas bija tā simboliski…
Viņa darbi nebija tikai rotas un lietas, tajos ir dziļa doma un stāsti. Esmu lepna, ka man pa tēva līniju ir šī radniecība. Oļegs bija īsts vīrietis. Manuprāt, tās kurzemnieku asinis spēlēja lielu lomu. Tāds gruntīgs cilvēks, uz kuru var paļauties. Turklāt viņš bija ļoti daudzpusīgs,» teic Jurkāne.
Auzera nāve ir liels zaudējums ne tikai viņa ģimenei un draugiem, bet visai mākslas pasaulei. Uz Auzera bērēm bija ieradies kupls pavadītāju pulks, arī viņa studenti un mācekļi, kurus Oļegs bija iedvesmojis ar savu lielo mīlestību pret darbu.
«Pēc bēru ceremonijas viņa dzīvesbiedre Ligita aicināja Oļegu Auzeru pieminēt Dzīvā sudraba muzejā, sakot, ka tur joprojām mīt viņa gars. Tur pulcējās juvelieri un atcerējās, kā Oļegs Auzers viņiem mācījis veidot sudraba ziedlapiņas un citus smalkumus. Ir liels lepnums, ka mūsu meistars radījis skaistas, perfektas un vērtīgas lietas,» teic Jurkāne.
Ilze atminas – Oļegs sacījis, ka viņai vajagot atgriezties Auzeru uzvārdā. «Atrunājos, jo mans vārds un uzvārds jau ir mans zīmols,» smaidot atceras Ilze. «Katrā ziņā mēs ar Oļegu viens otru augstu vērtējām un cienījām to, ko katrs darām profesionālajā jomā. Viņam bija arī dziednieka spējas, un viņš aizrāvās ar Austrumu medicīnu,» atklāj viņa.
Dāvanas varenajiem un nozagtais kauss
Oļega Auzera darbi glabājas Dzīvā sudraba muzejā Limbažos un Rīgā, arī Rīgas Kuģniecības muzejā, Melngalvju namā un Šveices valsts muzejā Cīrihē. Oļega Auzera veidotās piespraudes rotā Anglijas karalienes Elizabetes II un eksprezidentes Vairas Vīķes–Freibergas tērpus, viņa mākslas darbus dāvanā saņēmuši arī Lielbritānijas princis Čārlzs un kādreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs, ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, Romas pāvests Benedikts XVI un citi slaveni ļaudis.
1995. gadā tika nozagts nozīmīgs Auzera veikums – viņa pirmais lielformāta darbs – augļu trauks ar āboliem un vīnogām. Tā radīšanai mākslinieks veltīja septiņus darba gadus – tika meklētas jaunas tehnoloģijas, pārvarētas daudzas grūtības. Darbu bija paredzēts vest uz Maskavu, bet tas pazuda bez pēdām…
Lai gan vainīgie tika atrasti un vairākus gadus ilga tiesas process, ap 300 000 eiro vērtais kauss tā arī neatradās.
Auzers vēlāk atzina – žēl esot nevis kausa, bet gan ieguldītā darba. Šis pārdzīvojums licis pārskatīt vērtības, un uz laiku Auzers pat bija pārtraucis savu radošo darbību.
Mākslinieks uz tu ar sudrabu bija pusgadsimtu. Viņa darbi ir slaveni tālu aiz Latvijas robežām. Viņš vienmēr ir gribējis, lai cilvēki, aplūkojot viņa mākslas darbus, gūtu ne tikai estētisku baudījumu, bet arī justu mākslinieka filozofisko vēstījumu. Auzers uzsvēra – tāpat kā aktieris nevar dot to, kā viņā pašā nav, arī mākslinieks savos darbos nevar ielikt to, ko pats nav piedzīvojis un sapratis. Juveliera darbos ir visa viņa dzīve, viņa raksturs, dvēsele, skatījums uz šo pasauli.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1 komentārs
