Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
«Man var dāvināt labu konjaku. Vismaz desmit gadu vecu. Tīri simboliski, protams, jo daudz nedzeru,» žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj jubilārs. «Pēc uzvedības un domāšanas es sev dotu kādus gadus astoņdesmit. Pēc izjūtām – piecdesmit. Taču pēc nerātnībām un fiksām idejām jūtos kādus trīsdesmit gadus vecs.
Man patīk draugi, kuriem varu piezvanīt jebkurā laikā un pateikt: «Aizejam uz krogu!»
Un viņi uzreiz atsaucas šai idejai, nevis saka: «Tad jau sarunāsim, pēc mēneša ieplānosim,»,» teic Žoržs Siksna.
«To, ka esmu pensionārs, pats uztveru ar humoru. Ar pensiju gan man bija tīrās briesmas. Deviņdesmitajos gados īsti nekur nestrādāju, tas periods mūsu paaudzei bija šausmīgs. Labi, ka arhīvos izdevās dabūt izziņu par maniem darba gadiem padomju laikos, citādi varēju pretendēt uz neko. Tagad vismaz kaut kāds pabalsts ir. Es gan neesmu no tiem, kurš saka, ka te viss slikti. Tā nav. Šeit var normāli dzīvot, galvenais – jāstrādā,» pārliecināts ir Žoržs.
Atklātu interviju par sievietēm, naudu un strīdu ar Maestro Raimondu Paulu lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
