Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zīmēto animācijas filmu žanra aizsācēji Latvijā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, kurš mūžībā devās 14. septembrī 81 gada vecumā, bija kolēģi ne tikai animācijas filmu studijā Dauka, bet vairāk nekā 50 gadus pāris arī dzīvē.
Roze un Ansis bija gluži kā viņu animācijas filmas Ness un Nesija varoņi. Nešķirami. Kopā cieši savijušies gan profesijā, gan sadzīvē. Uz viņu saskanīgo tandēmu raudzījās ar baltu skaudību.
«Diez vai mūsu ģimene būtu noturējusies tik ilgi, ja mēs strādātu pilnīgi dažādās jomās un pietrūktu radošā momenta,» pirms vairākiem gadiem žurnālam Mezgls atzina Roze.
Vīra viedoklis viņai vienmēr bijis ļoti svarīgs, un neviens lēmums netika pieņemts, neapspriežoties ar viņu. Pāra izveidotās filmu studijas Dauka multfilmas gadu desmitiem bijušas neatņemama ikdienas sastāvdaļa Latvijas un citu valstu bērniem. Fantadroms, Zaķīšu pirtiņa, Skudriņa Tipa, Kabata, Ness un Nesija – tā ir tikai neliela daļa filmiņu, kuras mazos skatītājus priecē joprojām. Abu meistaru tandēms par savām filmām saņēmuši astoņas nacionālā kinobalvas Lielais Kristaps un devīto – par mūža ieguldījumu latviešu animācijā.
Ansis ar Rozi pirmo reizi satikušies Latvijas Televīzijā.
«Iznācu no slimnīcas, skatos – grozās tāda dāma. Ārkārtīgi lecīga. Es toreiz biju operators, vienkāršs cilvēks, bet viņa – smalka dāma, kas Pēterburgā studējusi franču kultūru,» PDz savulaik stāstīja Ansis.
Toreiz viņi gan par attiecībām neesot domājuši, jo Bērziņš bijis precēts, arī Rozei bijušas citas intereses. Viens otrā ieskatījušies, veidojot animācijas filmas.
«Pagāja septiņi gari gadi, līdz es aizgāju no savas pirmās ģimenes. Tas bija ļoti garš process,» neslēpa viņš. Taču Roze, kā viņa pati atzina, bija īsts pacietības iemiesojums un savu mīļoto sagaidīja.
Laulību gan viņi reģistrēja krietni vēlāk – 1980. gada 23. februārī, Padomju armijas dienā. Kopš tā laika abu dzīve un darbs saplūda vienā veselumā.
«Lai arī daudzi apgalvo, ka tas ir apnīkoši, man nekas nav apnicis. Ir tādas ģimenes, kas lecīgi saka – darbs ir darbs, bet mājās par darbu nerunājam. Bet mēs visur runājam par darbu un dzīvi. Katrā ziņā man tā ir Dieva likta lieta, ka esam ar Rozīti mājās un darbā. Mums ir ārkārtīgi līdzīga pasaules uztvere un vērtību sistēma. Mīlēt nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet abiem – vienā virzienā. Un tā esam darījuši garus gadus,» atzina Ansis.
Nu viņa Rozīte palikusi viena… Taču, lai arī Ansis fiziski vairs nav šai saulē, viņa dvēsele turpinās dzīvot viņa un Rozes veidotajās animācijas filmās. Tās mūsu bērnu un bērnubērnu sirdis sildīs vēl daudzus jo daudzus gadus…
