Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paņem divus, lai jautrāk
«Viņi arī paši nāk klāt, no rīta lien uz galvas un bučojas. Nekad nebiju domājis, ka tas ir tik forši,» neslēpj sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders, kurš sākumā bijis pret sievas Annas un meitas Emīlijas ideju mājās atvest kaķēnu, bet tad padevies.
«Vienkārši Emīlija sen sapņoja par kaķi,» tā Gints. Interesējoties, kādu kaķi ņemt, un pētot informāciju par dažādu šķirņu murrātājiem, Annu un Emīliju visvairāk uzrunāja tieši Burmas šķirnes pārstāvji.
«Sirdī iekrita burmu smaids, viņu piemīlīgā sejiņa. Vienojāmies – ja pirksim, tad tikai šīs šķirnes pārstāvi,» atminas viņš. Zinātāji ieteikuši pirkt uzreiz divus kaķēnus.
«Ja Burmas aug vieni, viņi kļūst depresīvi un apātiski, viņiem vajag blakus otru. Tāpēc nopirkām divus puikas – katru no sava saimnieka,» jau kā eksperts stāsta Gints.
Viņš uzver, ka lielākās rūpes par mīluļiem uzņēmusies meita Emīlija.
«Mums bija noteikums, ja pērkam kaķus, Emīlija gan tīra kastīti, gan veic citas ar dzīvnieciņu aprūpi saistītās lietas. Viņa to godīgi arī dara. Kaķēniem Emīlija izraudzījusies visai neparastus vārdus. Vienam dots vārds Koko, jo tas ir smuks un skanīgs vārdiņš, kurā kaķēnu ērti pasaukt. Savukārt otru sauc Hurma – tas ir kā atvasinājums no Burma,» skaidro Gints.
Veģetārieši gatavi dot kaķiem gaļu
Jaunajā mājvietā kaķēni ātri adaptējušies – katrs izvēlējies dzīvoklī sev iemīļotu vietiņu, kur gulēt, un pagaidām blēņas nedarot. «Esam sapirkuši viņiem gan kaķu mājas, gan nagu asināmos – viss, kā nākas. Vai viņi to izmantos, tas ir cits jautājums,» smejas Gints.
Burmas kaķēni tiekot baroti ar profesionālo barību.
«Dodam gan sauso, gan mitro barību, vienreiz nedēļā papildus – vārītu vistu, tītaru vai vistas sirdis. Mums, veģetāriešiem, tas ir liels izaicinājums. Sirsniņas mēs noteikti nevārīsim, bet vistu reizi nedēļā Emīlija apņēmās ar acīm ciet uzvārīt.»
Ginta un Annas ģimene ir lieli ceļotāji. Kad viņi būs prom, rūpes par kaķiem uzņemsies Ginta vecāki.
«Vienīgā problēma – manā bērnībā visiem ģimenē bija alerģija pret kaķa spalvām. Tagad skatīšos, kā man būs. Vienā brīdī droši vien būs jāizvēlas – vai nu ārstējos, vai kāds no mums pamet māju,» teic Gints.
