Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kovids sākās uzreiz pēc 59. dzimšanas dienas
Pagājušajā piektdienā apaļajā jubilejā Andrim Amerikam prāts nenesās uz līksmību. «Nav nekāda baisā prieka, ka šādi nākas atzīmēt dzimšanas dienu, turklāt vēl apaļu. Neesmu Latvijā, esmu izbraucis netālu aiz Latvijas robežas. Tagad jau tāds laiks, ka svinēt nevar nekur, visur jānēsā maskas,» pauž Andris.
Eiroparlamenta deputāts teic, ka Latviju pametis, «ņemot vērā visus muļķīgos lēmumus un savdabīgos ierobežojumus». Pērn dzimšanas dienu viņš svinēja Briselē. «Vēl ar kovidu nekas nebija sācies. Atbrauca draugi, aizgājām uz greznu Argentīnas restorānu, iedzērām Argentīnas vīnu un baudījām labu Argentīnas steiku. Visi bija laimīgi. Pat prātā neienāca, ka turpmākais gads paies krīzes režīmā. Četras vai piecas dienas pēc svinībām viss tika aiztaisīts, es arī atgriezos Latvijā,» atceras gaviļnieks. «Briesmīgs laiks!
Esam noizolējušies tik traki, ka satiekam tikai tos, ar kuriem kopā dzīvojam un vēl datoru.
Gan privātās lietas, gan darba pasākumi ir viena vienīga runāšanās ar datoru. Dators jau kļuvis par labāko draugu…»
Dzīrēm – nē, labāk pasportot!
Andris teic – neesot no lielajiem svinētājiem, kas ik gadu dzimšanas dienā rīko dzīres. «Jā, man ir bijušas dažas līksmas ballītes, bet vismaz pēdējos gados lielākoties atzīmēju uz kāda kalna – marta sākums tomēr ir laiks, kad prasās kāpt uz slēpēm, pasportot,» teic jubilārs.
«Nekad neesmu uzskatījis, ka man dzimšanas dienā būtu jāapgrūtina savi daudzie sveicēji. Jubilejas parasti izmantoju, lai kaut kur aizbrauktu, apskatītu citas zemes. Un ar tiem, kas bija gatavi ar mani braukt, kopā arī svinu. Tā ir labāk, nevis taisīt lielas balles mājās vai kultūras namos.
Vēl jo vairāk šogad, kad cilvēki ir dusmīgi un norūpējušies, viņiem nepatīk, ja citi svin, kamēr visiem ir lielas grūtības,» atzīst parlamentārietis.
Īpašā atmiņā viņam ir 18. dzimšanas dienas svinības. «Tā gan bija viena no retajām lielajām svinēšanām. Pirmās mīlestības, pirmās meitenes… Visi domājām, kā lielajā dzīvē būs. Toreiz balle bija Bulduros, kafejnīcā iepretim stacijai. Tās kafejnīcas gan vairs nav. Kārtīgi ballējām ar maniem toreizējiem draugiem un radiem… Daudzu no viņiem vairs nav,» atzīst Andris.
40. dzimšanas diena, kuru vīrieši parasti nesvinot, politiķim iekritusi gadā, kad notika pašvaldības vēlēšanas. «Biju nostrādājis divus sasaukumus Saeimā, un pirmo reizi startēju uz Rīgas domi. Vēlēšanas notika jūnijā, un marts bija priekšvēlēšanu laiks – ar plakātiem rokās skraidīju pa Rīgu un aģitēju. Pēc tam piecas reizes esmu ticis ievēlēts Rīgas domē. Man šķiet, tādu deputātu, kas piecas reizes pēc kārtas ievēlēti, nav daudz,» spriež Andris.
Savukārt 50. jubileju viņš nosvinēja Amerikā. «Mans uzvārds taču pats priekšā pasaka, ka pusgadsimta jubileju nekur citur nemaz nevar svinēt,» smej deputāts. Ballīte notikusi netālu no Ņujorkas, Braitonbīčā. «Holivudas komēdijās dažkārt esmu redzējis to vietu, kur svinēju, – tāds kā kūrorts, pludmale. Kopā ar paziņām un draugiem, skanot Raimonda Paula dziesmām, smalki restorānā nosvinējām,» atceras politiķis.
Lien alās un slēpo Urāla kalnos
Andris atzīst, ka lielākā daļa viņa dzimšanas dienu svinību tomēr notikušas diezgan ekstrēmi. «Vienkārša sēdēšana pie galdiem nav man. Jau agrā jaunībā centos pirms jubilejām izdomāt, lai pasākumā ir kāds pipariņš. Ja tagad būtu jāizpilda kas tāds, kas jau pieredzēts, es, šķiet, uz vietas būtu beigts!
Biju viens no pirmajiem, kurš sāka attīstīt speleotūrismu – dažās jubilejās līdām alās, un esmu bijis pat vairāk nekā 100 metru zem zemes.
Esmu braucis arī pa krāčainām Ukrainas upēm. Esmu niris. Man pat ir dažādi sertifikāti, ka esmu niris vairāk nekā 40 metru dziļumā. Citus gadus devāmies tūrismā ar slēpēm. Vienā dzimšanas dienā, piemēram, bija slēpju pārgājiens pa Urāla kalniem. Šodienas kondīcijā man to paveikt nebūtu iespējams. Bet tāpat prasās kādas aktivitātes. Tagad spriežu, ka savā dzīvē vienīgais no ekstrēmā, ko neesmu darījis, ir lēkšana ar gumiju.
Domāju, ka vasarā par godu 60. dzimšanas dienai aizbraukšu uz Siguldu un nolēkšu ar gumiju. Visi, kuriem esmu pateicis par šādu apņemšanos, mani mēģina atrunāt, bet es domāju, ka šo apņemšanos izpildīšu,» sola Ameriks.
