Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Lūgt palīdzību nav viegli»
«Lai arī ģimene ir gatava ieguldīt visus savus resursus mana sapņa īstenošanā, diemžēl ar to nepietiek,» PDz atklāj Latvijas Nacionālā teātra aktieru Egila Melbārža un Annas Klēveres dēls mūziķis Gustavs Melbārdis. Viņš vēlas rudenī sākt studijas Londonā, vienā no pasaulē vadošajām teātra un mūzikas augstskolām Mountview Academy of Theatre Arts, un, lai to izdarītu, līdz 5. jūnijam bija jāsedz mācību maksa par visu nākamo mācību gadu. Summa nav mazā – 21 000 eiro.
«14. maijā guvu apstiprinājumu, ka esmu uzņemts augstskolā bakalaura programmā Actors-Musicianship, bet 18. maijā – informāciju, ka pilna gada mācību maksa jāiemaksā pāris nedēļās,» PDz stāsta Gustavs.
Viņš atzīst, ka pašlaik kopā ar ģimeni dara visu iespējamo, lai iemaksātu naudu par pirmo mācību gadu, bet vienlaikus arī meklē dažādus variantus, lai viņam būtu, kur un par ko Anglijā dzīvot.
Citi lasa
Universitātes aprēķinātās dzīvošanas izmaksas gadā ir aptuveni 15 000 eiro.
«Bijām plānojuši, ka mācību maksu, kā līdz šim, varēs segt pa daļām, kā arī gribēju pretendēt uz stipendiju jau pirmajam mācību gadam. Tomēr Brexit dēļ ne tikai pirmā mācību gada maksa jāsamaksā uzreiz, bet arī stipendijas un darba piešķiršanas iespējas akadēmija izskatīšot tikai pēc pirmā semestra,» neapskaužamo situāciju ceļā uz sapņa piepildījumu ieskicē Gustavs, kas sabiedrību lūdzis saziedot 35 000 eiro.
«Vēršos pie saviem draugiem, paziņām un atbalstītājiem. Lūgt palīdzību nav viegli, bet līdz šim sasniegtais neļauj man zaudēt ticību sapņa realizēšanai līdz galam. Līdz šim atbalsts ir bijis neticams. Esmu pateicīgs katram personīgi,» pavēsta Gustavs.
Teātra kulisēs jau no divu mēnešu vecuma
Uzsākot ziedojumu vākšanu, jaunietis un arī viņa tēvs ierunājuši video rullīšus. «Sveiki, mani sauc Gustavs Melbārdis. Man ir 21 gads, un esmu no Rīgas,» stāvot uz Nacionālā teātra skatuves, video saka jaunietis.
«Teātris un mūzika ir manā asinsritē. Jau divu mēnešu vecumā es gulēju ratos Latvijas Nacionālā teātra kulisēs, kamēr abi mani vecāki spēlēja uz šīs te pašas skatuves. No tā brīža teātris man ir bijis kaut kas tiešām ļoti īpašs un svarīgs. Tā ir iespēja domāt un just. Un pats svarīgākais – likt citiem domāt un just,» vēsta Gustavs.
Savukārt Egils video pauž: «Labdien, mani feisbuka, instagram draugi, radi, paziņas un sekotāji. Es ar jums gribu dalīties īpašā priekā. Un šoreiz tas ir arī lūgums.
Pirms dažām dienām mēs saņēmām satriecošu ziņu, ka mans dēls Gustavs Melbārdis ir iestājies vienā no vadošajām teātra, mākslas un mūzikas augstskolām pasaulē. Prieks un lepnums ir milzīgs.
Bet, kā šādās reizēs mēdz gadīties, ir arī kāds bet. Ņemot vērā dīvaino laiku, kurā dzīvojam, – Brexit un pandēmiju –, nav citas izejas kā lūgt jūsu finansiālu atbalstu mana dēla sapņa piepildīšanai.»
Viens no pirmajiem ar dēla panākumiem aktieri steidza sveikt dziedātājs, Latvijas Nacionālā teātra vokālais pedagogs Andris Daņiļenko: «Apsveicami! Ja kas, Anglijas pusē dod studentu kredītu…» Gustava tēvs uz to atbildēja: «Paldies! Pēc Brexit kredītiespējas šobrīd ir tikai Anglijas pilsoņiem…»
Konkursā – sešdesmit uz vienu vietu
Universitāte šogad konkrētajā bakalaura programmā uzņēmusi vien 25 studentus, bet pieteikušies bija 1500 pretendentu. Gustavs izturējis trīs eksāmenu kārtas, turklāt latvietis uzrādījis vienu no augstākajiem rezultātiem.
Vaicāts, kā viņam tas izdevies, Melbārdis atklāj: «Uz šo jautājumu vislabāk atbildētu eksāmenu komisija, bet es domāju, ka viennozīmīgi, pateicoties Rīgas Doma kora skolai, tās pedagogiem un pieredzei, ko esmu ieguvis līdz šim. Latvijā izglītību, kādu vēlos, iegūt nav iespējams. Izvēlētā programma sniedz iespēju apgūt aktiera un mūziķa profesijai nepieciešamās prasmes, un tā apvieno visas manas Rīgas Doma kora skolas Džeza nodaļā un Mūziklu nodaļā iegūtās iemaņas, ļaujot tās attīstīt nākamajā līmenī.»
Viņš piebilst, ka īstenībā jau pagājušajā gadā devās uz lidostu, lai mērotu ceļu uz iestājeksāmeniem klātienē, tomēr tajā pašā dienā saistībā ar Covid-19 tika izziņota ārkārtējā situācija un lidojumu nācās atcelt.
«Iestājeksāmenos piedalījos attālināti. Viss process trīs kārtās sākās 15. februārī. Katra kārta ilga vienu pilnu dienu. Runāju Šekspīra un mūsdienu dramaturģijas monologus, uz klavierēm spēlēju Bahu un džeza balādes, dažādus fragmentus no mūzikliem, bija improvizācija, etīdes, kustība, deja.
Katru pārbaudījumu vērtēja konkrētā priekšmeta pasniedzēju komanda,» stāsta Gustavs. Vaicāts, kas pašam šķitis vislielākais izaicinājums, jaunietis teic: «Sarežģītākais bija izvēlēties atbilstošu daudzveidīgu materiālu, kā arī sevi pierādīt ekrānā. Arī akadēmijas pasniedzējiem tas bija kas nepiedzīvots.»
