Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izrādās, dzīves vieta ārpus Rīgas izvēlēta nejaušības rezultātā. Doma tieši par Kuldīgu prātā bijusi vienmēr, līdz pēkšņi uzzinājis par brīvu dzīvokli šajā pilsētā un vienas dienas laikā pieņēmis lēmumu par pārcelšanos. Mēneša laikā aktieris sakrāmējis mantas, pārvedis iedzīvi, un, lai arī priekšā bija nezināma nākotne un tālais ceļojums uz Bali, Ģirts bija laimīgs, ka ieguvis iespēju dzīvot vietā, kas pašam šķiet ideāla.
Taču, kā radusies doma par pārmaiņām? Pamest darbu, doties tālā ceļojumā, pārvākties – kāpēc tas viss bijis vajadzīgs?
«Tas sakņojas vēlmē būt brīvam. Es nevaru sevi apmānīt, un es nevaru pakļauties, un teātrī tas ir darbs 24 stundas diennaktī. Tu nevari izštepselēt sevi, tev ir viens iestudējums pēc otra, tev ir jāpakļaujas vai arī sevi jāapmāna… Vairs nevarēju sevi apmānīt. Man ir grūti, ja kāds bez manas piekrišanas nosaka manu dzīvi, bet teātrī tas ir.»
Aiziet no teātra gan nebija spontāns lēmums un nenotika emociju iespaidā. Lēmums brieda jau četrus gadus, bet, kad tas brīdis pienāca, nebija vairs nekādu šaubu, un Ģirts zināja skaidri – viņam tas ir jādara.
Bijušais aktieris neslēpj, ka viņam grūti bijis sadzīvot ar savu homoseksualitāti, taču izdzīvošanas instinkts licis sevi pieņemt.
«Kā var cilvēks dzīvot šajā pasaulē, noliedzot pats sevi? Slēpjot vai apspiežot emocijas pats pret sevi – tas agrāk vai vēlāk eksplodēs. Nav variantu – ir sevi jāpieņem.»
«Iznākšanu no skapja» apkārtējie gan pieņēmuši ar sapratni, lielākie un grūtākie dialogi Ģirtam bijuši pašam ar sevi. Piedzīvotas arī bailes, ko cilvēki par to padomās, taču tās nekad nav piepildījušās.
