Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gribējis precēt jau pirmajā randiņā
Savā rotu salonā aktrise un uzņēmēja saiņoja īpašus sūtījumus – ļoti intīmu grāmatu Agnese Zeltiņa. A-Z. Grāmata, kas nu ceļo uz dažādām pilsētām gan Latvijā, gan ārpus tās, iegādājama tikai internetā un Agneses salonā.
Tā ir aktrises dāvana sev apaļajā jubilejā, kuru viņa svinēs 14. decembrī. Agnese to sauc par dvēseles stāstu, jo tajā atklāta liela daļa viņas dzīves – aktrise stāsta par savu bērnību, ģimeni, karjeru un, protams, arī par mīlestību, kas viņu cēlusi un sāpinājusi, bijusi gan kaislīga, gan postoša.
Preses lappusēs gadu gaitā ik pa laikam parādījušās ziņas par aktrises privāto dzīvi, taču grāmatā ir atklāts tas, kas līdz šim bija noglabāts dziļākajā dvēseles nostūrī, atstāts tālu pagātnē, bet – ne aizmirsts. Viens no tādiem stāstiem ir par Agneses pirmo nopietno mīlestību – aktieri Rihardu Zihmani, kura liktenis izvērtās patiesi traģisks.
Agnesei bija tikai 17 gadu, kad 26 gadus vecais Dailes teātra spīdeklis pēkšņi ienāca viņas dzīvē un iekaroja jaunās meitenes sirdi.
Viņi iepazinās kafejnīcā. Todien Agnese bija nolikusi pēdējo eksāmenu vidusskolā.
Riharda pašpārliecinātība un karstasinība pievilka Agnesi. Jau nākamajā rītā pēc iepazīšanās viņš aktrises mammai lūdzis meitenes roku. Laiku, kad uzplaukusi viņas un Riharda mīlestība, aktrise savā grāmatā apraksta kā pieaugušas sievietes dzīves sākumu.
Palīdzēja kļūt par aktrisi
«Rihards bija ļoti apdāvināts aktieris, bet viņa ģenialitāte robežojās ar vājprātu. Viņš bija kā ievainots ērglis ar sašautu spārnu, bet viņš ticēja, ka ir ērglis,» jau pēc viņa nāves par Zihmani sacīja režisors Oļģerts Kroders.
Dailes teātrī viņš ienāca pagājušā gadsimta 80. gadu beigās – dēmoniski pievilcīgs un biedējoši jūtīgs. Viņš bija muzikāls, ar labu balsi. Lieliski izskatījās gan uz teātra skatuves, gan kino ekrāna. Šķita – Dievs viņu dāsni apveltījis ar visu, kas aktierim nepieciešams. To, ka viņa pārliekā emocionalitāte patiesībā bija smagas slimības atbalss, toreiz neviens vēl nenojauta.
Zihmanim bija nozīmīga loma Agneses liktenī, jo tieši viņš attiecību sākumā vēlējies, lai viņa skaistā draudzene kļūst par aktrisi. Iepazīstināja viņu ar savu skolotāju Lidiju Stiebru, ar kuru Agnesei izveidojās ilga, skaista draudzība.
Kad 2009. gadā Zeltiņa kā bijusī absolvente tikās ar 41. vidusskolas skolēniem, sarunā ar jauniešiem viņa neslēpa – vidusskolas pēdējā klasē tik ļoti bija iemīlējusies slavenajā aktierī, ka neturēja skolotājiem doto solījumu un nepalīdzēja organizēt skolas izlaidumu, tomēr ar sava drauga atbalstu izvēlējās veidot aktrises karjeru.
«Viņš man palīdzēja arī iestāties Teātra fakultātē. Tas bija ļoti skaisti, taču sīkāk nevēlos runāt, jo viņa vairs nav,» toreiz sacīja Zeltiņa. Daudzus gadus šīs atmiņas nekad netika cilātas.
Alkohols un agresijas lēkmes
Rihards ļoti patika sievietēm. «Konservatorijas ballēs redzēju – katra grib ar viņu dejot, runāties vai satikties,» pirms septiņiem gadiem žurnālam IEVAS Stāsti teica Zihmaņa bijusī kursabiedre Inga Aizbalte. Tomēr Rihards nav spējis izveidot noturīgas attiecības.
Agneses un Riharda mīlasstāsts, par kuru sačukstējās Dailes teātra aizkulisēs, ilga divarpus gadu. Būdama vēl pavisam jauna meitene, Zeltiņa pašaizliedzīgi mīlējusi Rihardu, lai gan aktieris bieži darījis viņai pāri. Grāmatā Agnese atklāj, ka mīļotais ne reiz vien pacēlis pret viņu roku. Agresijas lēkmes izprovocējis alkohols, bet, kad tās bijušas pāri – Rihards bijis gluži kā eņģelis.
Zihmanis Agnesi gribējis precēt. Bija nolikts kāzu datums, sarunāti vedēji, bet kāzu rītā noticis kārtējais konflikts un laulību ceremonija tika atcelta. Taču tās vēl nebija viņu stāsta beigas. Tikai ar laiku Agnese atskārtusi, ka Rihards ir nopietni slims, tas progresē, un viņa nezina, kā to apstādināt.
Pielikusi sāpīgu punktu
Aiziet no šīm attiecībām Agnesei palīdzējis tas, ka 1991. gada ziemā Rihards ar lugu Četras dienas jūnijā devās viesizrāžu turnejā uz Austrāliju. Tur arī viņa kolēģi skaidri apjautuši, ka alkohols nav vienīgā Zihmaņa problēma.
«Pēc brauciena visi teica, ka esot jāiet ārstēt nervus, jo visu viesizrāžu mēnesi nevienu vakaru nav zinājuši, kā būs ar Zihmani – varēs spēlēt izrādē vai ne. Bet te nav runa par sliktu raksturu,» žurnālam IEVA Stāsti atzina aktrise Mudīte Šneidere. Viņas vīrs aktieris Harijs Liepiņš bijis viens no retajiem teātra kolēģiem, kas draudzējies ar Rihardu.
Lielākoties teātra cilvēkiem attiecības ar jauno talantu veidojušās sarežģīti, drīzāk no viņa pat vairījušies.
Arī līdz Agnesei no Austrālijas bija nonākušas ziņas par drauga nepiedodamo uzvedību. Zeltiņa pieņēma smagu lēmumu – pamest Zihmani un atgriezties savās bērnības mājās.
Pēcāk aktiera mamma Biruta atminējās – tas dēlam bijis smags trieciens. «Kā viņš par Agnesi pārdzīvoja! (..) Kad Rihards ar teātri brauca uz Austrāliju, Agnese viņu tik mīļi pavadīja. Kad dēls pēc mēneša atgriezās, viņa pateica, ka viss beidzies. Rihards Agnesei atveda dārgas smaržas, ādas jaciņu… Ko lai tagad dara – viņš izmisis man prasīja,» žurnālam IEVAS Stāsti atklāja Biruta.
Pati Agnese tolaik par Rihardu runāt vēl aizvien nebija gatava, sakot – tā bijusi pārāk slikta pieredze… Tagad savā grāmatā aktrise to dara – tieši, skaudri, ar nostalģiskām un vienlaikus ļoti sāpīgām atmiņām, un pati sev atzīstas – viņas dvēselei acīmredzot bijusi nepieciešama šāda pieredze.
Sievas slepkavība un nāve vientulībā
Pēc Agneses un Riharda šķiršanās pagāja pieci gadi, un viņš apprecējās. Rihards bija pievērsies Dievam, aizgāja no teātra un ticēja, ka tas ir pareizais lēmums.
Režisore Žanete Jurgbārde, kura veidoja televīzijā kristīgos raidījumus, tāpat kā daudzas citas sieviete viņa ceļā, nespēja pretoties Zihmaņa šarmam. Žanete zinājusi, ka Zihmanim ir garīgās veselības problēmas, taču ticējusi, ka ar savu mīlestību spēs dziedēt viņa dvēseli. Viņu attiecības ilga trīs gadus, un 1996. gada septembrī abi apprecējās.
Vēl nebija pagājis mēnesis pēc kāzām, kad Riharda vienistabas dzīvoklī Mežciemā, kur vēl ne tik senā pagātnē bija risinājušās viņa un Zeltiņas mīlas drāmas, notika traģēdija.
Strīda laikā aktieris nāvējoši ievainoja savu jauno sievu. Vairākas dienas Žanete slimnīcā nenāca pie samaņas, un tad viņas dzīvība izdzisa… Viņai bija tikai 28 gadi. Toreiz runāja – aktieris neprātā esot izspēlējis savu pēdējo lomu no Dž. Dž. Džilindžera izrādes Concerto grosso Nr.1, kur psihiatra pacients nogalina savu mīļoto.
Rihards izmeklēšanas gaitā tika atzīts par psihiski nepieskaitāmu, un viņu nosūtīja ārstēties uz Rīgas psihiatrisko slimnīcu. 1999. gada aprīlī piespiedu ārstēšanu stacionārā atcēla. Rihards atkal bija brīvībā. Vēl būdams slimnīcā, viņš bija saticis jaunu, graciozu meiteni – kāda aktiera meitu un teātra suflieri. Taču arī šajās attiecībās bija gan alkohols, gan skandāli un vardarbība. Riharda māte un meitenes vecāki centušies abiem palīdzēt, cik spējuši, taču viņi stiguši arvien melnākā purvā.
Kādā drūmā novembra rītā Rihardu atrada dzīvoklī mirušu. Uz Zihmaņa bērēm 2002. gada 14. novembrī no bijušajiem teātra kolēģiem ieradās tikai aktieris Andris Bērziņš.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
