Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieminekli uzstādīs pavasarī
Četrdesmitā diena pēc nāves pareizticīgajiem ir nozīmīgs brīdis, jo tieši šajā dienā mirušā cilvēka dvēsele nonākot debesīs. Lai godinātu zvērīgi nogalinātā advokāta Pāvela Rebenoka piemiņu un aizlūgtu par viņa dvēseli, Pokrova kapos ceturtdien pulcējās viņa ģimene – mamma Larisa, brālis Igors, tēvs Aleksejs, kā arī aizgājēja draugi.
Viens no pirmajiem ieradās Pāvela tuvākais cilvēks, viņa draugs veterinārārsts Ingus Balandins, kurš kapavietu jau laikus bija skaisti sakopis. Visapkārt bija salikti balti ziedi – tulpes, lilijas, rozes, kallas – un baltas sveces. Jau tās dienas rītā viņam bija apcerīgs noskaņojums, un Ingus dalījās sociālajos tīklos ar veltījumu Pāvelam – Nargizas Zakirovas dziesmu Es vienmēr būšu kopā ar tevi. «Es vienmēr būšu kopā ar tevi. Būšu tavs liktenis. Būšu blakus kā tava zvaigzne…» teikts dziesmā.
Uz kapiem atbrauca arī AS Olainfarm līdzīpašnieka Valērija Maligina vecākā meita Irina, jurists Mārtiņš Krieķis ar dzīvesbiedri Žaneti Eihmani, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un citi.
Uz piemiņas brīdi bija uzaicināts pareizticīgo mācītājs, kurš pavadīja Pāvela dvēseli mūžībā. Kapsētu piepildīja rudens lapu un vīraka aromāts, un, lai gan bija drūms un lietains laiks, piemiņas brīdis bija gaišs un miera pilns.
Rebenoka tuviniekiem jau esot idejas, kā varētu izskatīties Pāvela mūža mājas. «Pieminekli domājam uzstādīt nākamā gada pavasarī. Jāpagaida, lai kaps nosēžas,» PDz sacīja tuvs Pāvela draugs jurists Mārtiņš Krieķis.
Draugs abu mājā vairs neatgriezīsies
Lai gan kopš šausmīgās nakts, kurā tika noslepkavots Rebenoks, pagājis vairāk nekā mēnesis, noziegums nav atklāts, un tuviniekiem nav ne jausmas, cik tālu izmeklēšana ir tikusi. «Mums neko nesaka. Informēs jau tikai tad, ja būs kaut kas konkrēts. Pagaidām klusums,» atzīst Mārtiņš Krieķis. Ingus Balandins joprojām nespējot atgūties no slepkavības naktī piedzīvotajām šausmām un Pāvela zaudējuma.
«Lai arī viņš ir atgriezies darbā, var redzēt, ka viņam ir ļoti grūti. Emocijas uz āru neizrāda, bet iekšēji Ingus ir bēdu sagrauts cilvēks.
Viņš šobrīd ir sevī noslēdzies. Labi vismaz, ka pamazām atgriežas apritē un komunicē ar klīnikas klientiem. Darbs viņam palīdz novērst domas,» tā Krieķis.
Šobrīd Ingus dzīvojot Rīgas centrā. Mājā, kur viņa acu priekšā tika nogalināts draugs, Ingus nespēj atgriezties.
«Vienu brīdi viņam bija doma, ka, pārbūvējot virtuvi, viņš varētu turpināt tur dzīvot, taču šī doma ātri tika atmesta. Tiklīdz iestājas vakars, Ingus vienkārši nespēj tur uzturēties. Atmiņas ir pārāk spilgtas, emocionāli tas ir smagi,» stāsta Krieķis. Pāvela čivavas sunīši Ļaļa, Mija, Muhtars un pelēkais papagailis Keša dzīvo pie Ingus.
«Ar viņiem viss ir kārtībā. Var redzēt, ka suņi joprojām gaida Pāvelu. Ikreiz, kad atveras mājas durvis, skrien pretī ar cerību – ja nu saimnieks ir atgriezies…»
