Vairākus gadu desmitus leģendārā žurnāliste Mirdza Tupiņa veidoja aizraujošus stāstus par Latvijas cilvēkiem un norisēm, un Panorāmas jauno paaudzi viņa mēdza dēvēt par cālīšiem. Arī jau būdama pensijā, Mirdza neaizmirsa savējos televīzijā – mēdza piezvanīt vai atsūtīt kartīti ar laba vēlējumiem – žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj panorāmieši.
Kad Mirdza rudens sākumā nonākusi slimnīcā, viņa negribējusi ne ar vienu kontaktēties. «Ilgāku laiku nevarēju sazvanīt, tāpēc nemaz nezināju, ka viņa ir slimnīcā. Taču Jānis Geste zināja un kopā ar kolēģiem bija sūtījuši zīmītes ar uzmundrinājuma vārdiem. Domāju, ka tas viņai daudz ko nozīmēja,» spriež žurnāliste un Mirdzas draudzene Maija Streiča.
Citi lasa
Viens no Mirdzas kolēģiem bija arī kultūras ziņu žurnālists Andrejs Volmārs. «Pēdējo reizi ar Mirdzu runāju viņas dzimšanas dienā. Kad zvanīju, Mirdziņa ilgi necēla, tomēr mana uzstājīgā zvanīšana lika atbildēt. Atminos, ka parunājām par mani, manu raidījumu, viņa novēlēja tikpat ražīgi turpināt strādāt arī turpmāk.
Taču par sevi izvairījās runāt. Negribēja.
Bija sajūta, ka viņa nojauš – ilgs laiks viņai vairs nav atlicis. Tā diemžēl arī bija…» teic Andrejs.
Bijušie kolēģi atzīst, ka Mirdzas firmas zīme bija viņas maigā un mierpilnā balss, kurā gribējās klausīties. Aicināts to raksturot, Volmārs pēc ilgākas pauzes teic: «Man liekas, tā bija tāda mātes balss. Tajā bija jaušamas rūpes par citiem, par to, kas būs ar Latviju. Kad tikāmies Panorāmas 60. dzimšanas dienas ballītē, viņa pienāca klāt un teica: «Vairāk vajag rādīt labo, mazāk slikto.».»
Mirdzas kolēģu atmiņas un žurnālistes dzīvesstāstu lasi žurnālā «Privātā Dzīve».