Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es vēl tagad dažreiz domāju – ārprāts, kāda labvēlība man bijusi dota, iespēja būt blakus tādam cilvēkam! Bet viegli tas nav,» atzīstas komponista Jura Kulakova atraitne.
«Juris vienmēr pats teica, ka viņam nevar būt dumja sieviete.
Acīmredzot es atbildu tiem augstajiem kritērijiem. Esmu daudz lasījusi. Un mūzika man gājusi līdzi visu dzīvi, lai gan pati neko nespēlēju, tikai ģitāru mazliet māku pastrinkšķināt. (..) Kaut kāda maģija starp mums bija, tāpēc viņš mani reizēm sauca par raganu, citējot Pērkona dziesmu: «Un tiešām ragana man blakus iet pasakainā mūža taku. Un zaļais pūķis arīdzan kā albatross slīd pāri man,»,» stāsta komponista mīļotā sieviete.
Intervijā žurnālam Ieva viņa pirmo reizi runā par savu mīlestību, par Juri. Februārī būs gads kopš mūziķa vairs nav starp mums. Laurai pieder skaistas atmiņas par to, kā dzīve viņu saveda kopā ar mūziķi, par kuru viņa vienmēr bija fanojusi. Viņa neslēpj, ka Kulakovs viņu bildināja jau trešajā randiņā. «Jā, viņš mani bildināja pie Čaka pieminekļa Ziedoņdārzā. Es, godīgi sakot, nobijos, jo tā bija tikai trešā tikšanās reize.
Teicu: nē, nē, nē, paga, paga! Mēs diezgan ilgi bijām kopā neprecējušies.
Un tad atnāca tas brīdis un tā pārliecība. Es neesmu ticīgs cilvēks, bet tie vārdi priekos un bēdās, līdz nāve mūs šķirs – tas ir ļoti nopietns apsolījums,» saka Laura.
Vairāk lasi žurnālā Ieva un digitālajā žurnālā Santa+!
