Pēc Odesas konservatorijas vokālās nodaļas absolvēṣ̌anas 90.gadu sākumā mākslinieks sadarbojās ar vairākiem koriem, koncertējot baznīcās, kā arī strādājot par vokālo pedagogu kultūras centros un privāti pasniedzot dziedāṣ̌anas prasmes. Daudzi dzīves sapņi tā arī netiks piepildīti un vasaras pilnbriedā mūžs pāragri pārtrūcis nepadarot iecerĕtăs lietas.
Andra tuvinieki viņu raksturo kā fenomenālu mūziķi ar unikālu basa balsi, kas ļoti skaisti skanēja visdažādākajos ansambļu sastāvos iepriecinot klausītājus gan Latvijā, gan citur pasaulē. Andris ne tikai skaisti dziedāja, bet arī komponēja un nodeva savas zināšanas citiem dziedāt gribētājiem.
«Bet pāri visam – Andris bija gaišs cilvēks, kurš mums ļoti pietrūks. Lai mūžīgs miers un gaisma debesu valstībā valdot un kalpojot Dieva eņģeļiem – tiem izdziedot garīgās dziesmas. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un lielajai radu saimei skumjajā brīdī: māsām – Dainai, Ievai un Maijai, māsas bērniem Zaigai, Kristapam, Agnesei, Evelīnai, Kasparam, Evijai, Sintijai, Tomam, Laurai ,Marekam un Zanei, kā arī pašai jaunākajai paaudzei, par ko Andrim bija īpašs prieks. Lai debesu eņģeļi pavada viņu můžības ceļā un atmiņas neizdziest no tuvinieku un draugu pavadïtiem kopmirkļiem,» savā Facebook profilā raksta Ainārs Ašaks.