Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izmantojot mākslīgo intelektu un dažādus tehnoloģiju specefektus, eksperimentā izveidoti trīs sabiedrībā zināmu cilvēku – Sandas Dejus, Jāņa Āmaņa un Niklāva Mičuļa – nākotnes tēli pēc 20 gadiem, kas ataino viņu sejas vaibstus, iespējamās auguma aprises un ķermeņa tēlus jeb avatārus, kam piešķirtas arī kustības.
Lai līdzību pietuvinātu realitātei, mākslīgais intelekts klausījās dalībnieku balsīs, apguva balss tembrus un runas veidu, un pēc tam ģenerēja ierunātu avatāra ziņu, kas veltīta eksperimenta varonim. Satikšanās brīdī tika izmantotas hologrammas, kas tēlus materializēja un piešķīra telpiskumu – tas sniedza eksperimenta varoņiem iespēju aci pret aci satikties ar sevi pašu 2044. gadā.
Dalībnieki atklāj, ka piekrituši eksperimentam, jo tā ir lieliska iespēja ieskatīties savā dzīvē pēc 20 gadiem un uzzināt, kādu ietekmi uz nākotni atstās esošie ieradumi un šodienas izvēles. Dalībnieki atzīst, ka sadarbībā ar dažādu jomu ekspertiem – psihoterapeitu, uztura speciālistu un finanšu ekspertu – centušies būt pilnīgi godīgi vērtējumos par savas ikdienas paradumiem, lai saņemtu pēc iespējas precīzāku savas nākotnes prognozi.
«Skaidrs, ka ar finanšu ekspertu man bija visvieglāk, jo tajā jomā manā dzīvē viss ir sakārtots, esmu ļoti rūpīga, uzskaitu ienākumus, izdevumus. Fiziskajai veselībai nebiju aktīvi pievērsusies, bet jau pēc sarunas ar uztura speciālistu nākamajā nedēļā nopirku abonementu sporta zālei, un sāku iet uz treniņiem. Tas man deva motivāciju,» pārdomās dalās Sanda Dejus.
Ko par nākotni pēc 20 gadiem domā Latvijas iedzīvotāji?
Tikmēr Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka arī vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju ir domājuši, kāda būs viņu dzīve pēc 20 gadiem.
Ceturtdaļa jeb 25% norāda, ka nav domājuši par nākotni, bet 16% aptaujas dalībnieku atklāj, ka nezina, vai plānojuši nākotni tik tālā perspektīvā. Interesanti, ka, Latvijas iedzīvotāji kļūstot vecāki arvien mazāk domā par nākotni pēc 20 gadiem – vecumā no 23–30 gadiem par to domājuši 66% iedzīvotāju, vecumā no 31–40 gadiem – 59%, bet vecumā no 41–50 gadiem vien 56% iedzīvotāju.
Vislielākās bažas iedzīvotājiem sagādā domas par to, vai nākotnē tie būs sasnieguši vēlamo finansiālās labklājības līmeni, ko norādīja teju puse jeb 47% aptaujāto. Pie tam par savu finansiālo stāvokli nākotnē visvairāk bažījas gados jaunākie (no 23 līdz 30 gadiem), no kuriem 62% šo norādījuši kā lielāko raižu iemeslu.
Trešdaļa iedzīvotāju (31%) visbiežāk raizējas par veselības stāvokli, bet par emocionālo un mentālo labsajūtu vislielākās bažas ir 11% aptaujāto.
