Rīga +10°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vismelnākie Ziemassvētki
Pērnā gada 21. decembrī armvrestlers jeb roku cīņu meistars Valts Censonis uzvarēja Ziemassvētku Kausā 2024, izcīnot godpilno 1. vietu ar labo un kreiso roku kategorijā – 85 kilogrami. 22. decembrī kopā ar māsu Lauru apciemojis vecmāmiņu. 23. decembri puisis pavadījis mājās Jaunjelgavā, jo 24. decembrī, kas bija arī viņa 26. dzimšanas diena, Valtam bija plānota darba diena – viņš strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jaunjelgavas postenī. Diemžēl gaidīto svinību vietā ģimene saņēma šausminošāko vēsti savā mūžā – Valts ir miris.
«Ar viņu pēdējo reizi tikos 22. decembrī.
Tagad, patinot atpakaļ filmu, ir sajūta, ka varbūt viņš todien bija nedaudz bēdīgāks, nekā vajadzētu būt cilvēkam, kas tikko ir ieguvis 1. vietu.
Man tobrīd likās, ka viņš vienkārši ir noguris,» sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve atklāj Valta māsa Laura.
«Viņu atrada mirušu Ogres Zilajos kalnos. Kā sapratu – garāmgājēji. Vietā, pa kuru brālis parasti nemēdza staigāt,» atceras puiša māsa.
Līdz pēdējam cerēja, ka tā ir kļūda…
Laura kopā ar tēti devusies uz Ogres iecirkni, kur saņēmusi Valta mantas. «Uzraksts uz maisiņiem, kuros tās bija ievietotas, vēstīja – no mirušā paņemtas pulksten astoņos 23. decembra vakarā. Tas ir tikai vienu stundu pēc tam, kad Valts atbildēja uz mammas īsziņu,» secina mirušā puiša māsa.
«Prasīju, lai man parāda brāli. Lai es par 100 procentiem zinu, ka tas patiešām ir viņš.
Man atbildēja, ka pie brāļa esot atrasti dokumenti uz viņa vārda. Tobrīd likās – ja nu kāds tos viņam nozadzis?» Laura pati apzvanījusi visus morgus, līdz beidzot uzzinājusi – mirušais brālis atrodas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. Ģimenei ieteikts gaidīt līdz 27. decembrim, kas bija pirmā oficiālā darbdiena pēc garajām Ziemassvētku brīvdienām. «Kādu brīdi cerējām, ka kaut kas ir šausmīgi sajaukts. Ka tas varbūt tomēr nav Valts, lai gan viss liecināja par pretējo – brālis nebija sazvanāms un arī mājās nepārradās. Tas aizvien vairāk lika apjaust, ka noticis ir vissliktākais. Mamma gan līdz pēdējam brīdim uzskatīja, ka tas ir kaut kāds pārpratums,» atceras Valta māsa.
No policijas ar mums šajās dienās neviens tā arī nesazinājās,» teic Laura, un par šādu attieksmi ir ļoti sarūgtināta.
Cīnījies ar depresiju
Viņa neslēpj, ka Valts ilgstoši esot cīnījies ar depresiju. «Brālis bija izskatīgs, atvērts un labdabīgs. Viņam bija draudzene un ļoti plašs paziņu loks. Viss it kā bija kārtībā, tomēr kaut kas iekšēji neizskaidrojams viņu nomāca. Īpaši depresīvs viņam bija tumšais rudens laiks,» stāsta Laura. «Sportošana bija viens no veidiem, kā viņš sev palīdzēja. (..) Manam brālim bija nākotnes plāni. Ar mammu viņš bija runājis par to, ka gribētu pārcelties dzīvot Jūrmalā. Viņš plānoja arī piedalīties sacensībās Norvēģijā.
Mēģinot rast atbildes uz to, kas notika 23. decembrī, ieskatījos viņa datorā.
Neko aizdomīgu neatradu. Pēdējais, ko viņš bija meklējis internetā, ir informācija par veselīgu uzturu. No tiesu medicīnas ekspertīzes saņemtās ziņas vēsta – pagaidām nekas neliecinot par vardarbību,» atklāj Laura.
Mirušā puiša māsa norāda – sliktos brīžos brālis vienmēr ir meklējis palīdzību. «Viņš nebija sevī noslēdzies. Šo gadu laikā mēs ar Valtu ļoti daudz runājām. Brīžos, kad viņam bija depresīvas domas, viņš meklēja palīdzību gan pie speciālistiem, gan ģimenē. Tieši pērnā gada vasarā šķita – viņš uz nākotni raugās ļoti pozitīvi,» teic Laura. Vaicāta, ko pēc piedzīvotā gribētu ieteikt citiem, Valta māsa atbild: «Ik pa brīdim painteresēties par otru. Apjautāties – kā tu patiešām šobrīd jūties?»
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve.
