85 gadus vecais dzejnieks smagi slimoja jau vairākus gadus un jutis, ka var aiziet jebkurā mirklī, tāpēc jau pirms trim gadiem sievai Baibai lūdza pildīt viņa vēlēšanos – lai viņa bērēs klāt būtu tikai ģimene. «Atvadu ceremonijā būs tikai tuvākie cilvēki – es, vedekla, mazdēli, no Kuldīgas atbrauks Jāņa māsa Gunta, viņas bērni un mazbērni, kā arī komponists Raimonds Pauls,» pagājušās nedēļas nogalē žurnālam Privātā Dzīve sacīja Petera dzīvesbiedre, norādot, ka dzejnieks tikšot kremēts.
«Atvadas pirms uguns rituāla pielāgosim laikam, kad no Londonas varēs atlidot mūsu vecākais mazdēls Francisks Jānis,» teic viņa. Pēcāk urna ar latviešu dižgara pelniem tiks apbedīta Raiņa kapos blakus dēlam Krišjānim.
Dzejnieka talanta cienītājiem bija iespēja atvadīties no Petera, ierakstot savus atvadu vārdus īpašā piemiņas grāmatā, kas no pagājušās sestdienas līdz otrdienai bija izvietota Rīgas Latviešu biedrības namā.
Jāņa Petera lielākais atbalsts visus šos gadus bija viņa dzīvesbiedre Baiba Petere.
«Apsolīju, ka nepametīšu viņu līdz pēdējam dzīves mirklim,»
žurnālam saka dzejnieka sieva Baiba. Savu solījumu viņa pildīja. Brīdī, kad izdzisa vīra dzīvība, viņam klāt bijusi visa ģimene, sazvanīts tika arī mazdēls Francisks Anglijā. «Jānis aizgāja viegli… Mīlestības gaisotnē mājās.
Vēl iepriekšējā vakarā pajautājām viņam, vai viņš mūs dzird, un Jānis pacēla īkšķi,»
atminas Baiba. Petera lielākais stimuls nepadoties bija viņa mazdēli. Viņš mēdza teikt, ka viņu dēļ vien ir vērts dzīvot. Jāņa un Baibas vienīgais dēls Krišjānis pirms desmit gadiem 39 gadu vecumā negaidīti tika aizsaukts mūžībā. Šī ģimenes traģēdija pamatīgi iedragāja dzejnieka veselību.
Vienpadsmit pēdējie mēneši Peteram bijuši vissmagākie. «Jānim bija vesela slimību buķete.
Pēdējā laikā viņš vairs necēlās no gultas,»
nopūšas dzejnieka atraitne. «Viņa istabu bijām iekārtojuši tā, lai tajā būtu televizors un radio. Jānis līdz pēdējam sekoja līdzi visiem jaunumiem Latvijā un pasaulē,» atklāj Baiba.
Viņa rūpējusies, lai vīram nekā netrūktu, lutinājusi ar kaut ko garšīgu. «Jānis ēda ļoti mazām porcijām – kā putniņš. Vislabāk viņam garšoja vienkāršs ēdiens, ko viņam bērnībā gatavoja auklīte – kartupeļu pankūkas, skābeņu zupa vai bukstiņu biezputra.»
Dzīves pēdējos mēnešos, kad dzejnieks jau pavadīja slimības gultā, viņš dzejas rindas, kas iešāvušās prātā, lūdza pierakstīt sievai. «Savu pēdējo četrrindi viņš man nodiktēja šajos Ziemassvētkos,» atklāj Baiba.
Sarunu ar Baibu Peteri un dzejnieka tuvo cilvēku atmiņu stāstus lasi žurnālā Privātā Dzīve.